Bezpilota lidaparāts, kas ceturtdienas rītā ielidoja Latvijā no Baltkrievijas puses, pazuda Krāslavas novadā. Pēc informācijas, ko aģentūra LETA ieguva no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS), nav zināms tā turpmākais liktenis.
Pēdējo reizi tehniskie līdzekļi fiksēja dronu Latvijas gaisa telpā tieši virs Krāslavas novada, pēc tam objekts vairs netika konstatēts. Pašlaik nav apstiprinājuma tam, ka bezpilota lidaparāts būtu nogāzies kādā nepieejamā zonā.
NATO iznīcinātājiem, kas ceturtdienas rītā tika pacelti gaisā pēc trauksmes signāla, neizdevās vizuāli identificēt objektu.
Tā kā vairs nebija pazīmju, ka bezpilota lidaparāts atrodas gaisā, plkst. 14:40 Nacionālie bruņotie spēki atcēla brīdinājumu par iespējamo gaisa apdraudējumu Latgales reģionam.
Armijā norādīja, ka ir redzējuši videoklipus, kuros redzams, iespējams, lidojošs drons un kurus iedzīvotāji publicē sociālajos tīklos, taču šo ierakstu autentiskumu nav iespējams apstiprināt.
Pašlaik NBS uz sauszemes neveic meklēšanas darbus, taču uztur sakarus ar citām iestādēm. Valsts policija paziņoja, ka ir pārbaudījusi informāciju par dronu, kas saņemta no iedzīvotājiem un sadarbības partneriem, taču šī informācija neapstiprinājās. Kā ziņo LETA, policija ir pārgājusi uz pastiprinātu patruļas režīmu un atrodas paaugstinātā gatavībā.
Trauksme Latgalē
Šonedēļ Latgalē trauksme tika izsludināta vairākas reizes. Šūnu apraides brīdinājumus vairāku Latgales un Vidzemes novadu iedzīvotāji saņēma arī otrdien un trešdien. Turklāt atsevišķās Latgales vietās otrdien trauksme tika izsludināta divreiz — ap pusdienlaiku un tuvu vakaram. Nevienā no šiem gadījumiem droni Latvijas teritorijā netika konstatēti.
Savukārt Daugavpils un Augšdaugavas novada iedzīvotāji šādus brīdinājumus saņēma pirmo reizi 21. maijā plkst. 11:30.
Kā vēlāk ziņoja NBS, dronu redzēja lidojam virs Krāslavas novada teritorijas. Saskaņā ar protokolu gaisā tika pacelti NATO Baltijas gaisa patrulēšanas misijas iznīcinātāji.
Nacionālie bruņotie spēki kopā ar NATO sabiedrotajiem pastāvīgi uzrauga gaisa telpu. Iepriekš armija jau bija pastiprinājusi pretgaisa aizsardzību austrumu robežā, nosūtot uz turieni papildu vienības.
Sabiedrībā un amatpersonu vidū pašlaik tiek aktīvi apspriests jautājums par nepieciešamību pārskatīt rīcības algoritmus šādu regulāru trauksmes signālu gadījumos, jo tie paralizē sabiedrisko un ekonomisko dzīvi reģionos.
Līdzīgi incidenti šonedēļ reģistrēti arī kaimiņvalstīs — otrdien NATO iznīcinātājs notrieca bezpilota lidaparātu virs Igaunijas.
Politiskā krīze saistībā ar bezpilota lidaparātiem
Pēdējo mēnešu laikā Latgales iedzīvotāji jau vairākkārt ir saņēmuši šādus ārkārtas brīdinājumus savos mobilajos tālruņos.
Bezpilota lidaparātu aktivitātes pieaugums ir saistīts ar Krievijas karu pret Ukrainu. Latvijā jau iepriekš fiksēti incidenti ar eksplodējušiem droniem. Pēdējais šāds incidents notika 7. maijā mazizmantotā naftas bāzē Rēzeknē.
Šo notikumu rezultātā cilvēki necieta, taču nesenais sprādziens Rēzeknē izraisīja nopietnu iekšpolitisko krīzi: vispirms tika atlaists aizsardzības ministrs, un vēlāk atkāpās Evikas Siliņas valdība.
Pašlaik valstī notiek sarunas par jauna Ministru kabineta veidošanu, ko Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs uzticējis Andrim Kulbergam no partijas „Apvienotais saraksts”.
Kamēr jaunā valdība nav apstiprināta, Siliņas komanda turpina pildīt savus pienākumus.
