Pēc ceturtdienas notikumiem Latgalē piektdien turpinās otra Latvijas teritorijā nokritušā drona meklēšana. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis intervijā Latvijas Televīzijai aicināja iedzīvotājus būt īpaši uzmanīgiem — ja tiek pamanīts drons vai tā atlūzas, tām nedrīkst tuvoties un nekavējoties jāziņo operatīvajiem dienestiem, zvanot uz 112.
Ministrs uzsvēra, ka pastāv liela iespēja, ka tieši civiliedzīvotāji pirmie varētu atrast pazudušo dronu vai tā fragmentus. Tāpēc svarīgākais esot neapdraudēt savu drošību.
“Ir jāpārgrupē personāls un jāturpina meklēšana,” sacīja Kozlovskis, piebilstot, ka kavēšanās meklēšanas darbos nebūšot.
Jau ziņots, ka Nacionālie bruņotie spēki iepriekš pārtrauca aktīvo meklēšanas operāciju, taču tagad tā tiks turpināta citā formātā.
Tiks vērtēta arī šūnapraides sistēmas darbība
Kozlovskis piektdien norādīja, ka tuvākajās dienās tiks analizēts arī tas, kāpēc Rēzeknē aizkavējās šūnapraides brīdinājuma nosūtīšana iedzīvotājiem.
Pēc ministra teiktā, sistēma tehniski darbojas korekti, taču lēmums par tās aktivizēšanu tiek pieņemts pēc Nacionālo bruņoto spēku norādījuma.
“Tā strādā, kad tiek dots uzdevums no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests to arī izdara precīzi, saskaņā ar algoritmu,” sacīja Kozlovskis.
Viņš pieļāva, ka kavēšanās varēja būt saistīta ar sākotnēji nepilnīgu informāciju par dronu skaitu un trajektorijām.
Sprūds: “Droni ir jānotriec”
Tikmēr aizsardzības ministrs Andris Sprūds piektdien intervijā Latvijas Televīzijai apliecināja, ka uzņemas politisko atbildību par notikušo.
“Droni ir jānotriec – tā ir vispirms bruņoto spēku vadītāja un mana kā politiskā vadītāja atbildība,” uzsvēra ministrs.
Sprūds norādīja, ka respektēs Saeimas lēmumu saistībā ar opozīcijas virzīto demisijas pieprasījumu. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka neviena valsts nevar garantēt absolūtu aizsardzību pret šādiem incidentiem.
Pēc ministra teiktā, dronu notriekšana virs apdzīvotām vietām ir īpaši sarežģīta, jo jāņem vērā arī civiliedzīvotāju drošība.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds sociālajā tīklā “X” paziņoja, ka Latvijā nedrīkst rasties situācija, kurā iedzīvotāji jūtas apdraudēti no nekontrolētiem bezpilota lidaparātiem.
“Nevienam Latvijā nav jādzīvo ar sajūtu, ka virs mūsu galvām var nekontrolēti lidot ar sprāgstvielām aprīkoti droni,” rakstīja ministrs.
Sprūds norādīja, ka devis uzdevumu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem nekavējoties koriģēt esošo pierobežas gaisa telpas aizsardzības plānu, paaugstināt Gaisa spēku operacionālo gatavību, kā arī tuvāko nedēļu laikā izvietot pierobežā Latvijā ražotus pārtvērējdronus.
Tāpat ministrs uzdevis veikt dienesta pārbaudi, lai izvērtētu dienestu reaģēšanu uz incidentu, šūnapraides sistēmas aktivizēšanu un nepieciešamos uzlabojumus nākotnē.
Droni, iespējams, lidojuši no Ukrainas
Pašlaik galvenā versija ir, ka Latvijas gaisa telpā ielidojušie droni bija saistīti ar Ukrainas uzbrukumiem Krievijas teritorijā.
Sprūds norādīja, ka droni, visticamāk, bija paredzēti triecieniem pa militāriem vai stratēģiskiem objektiem Krievijā, taču precīzi secinājumi būšot zināmi tikai pēc izmeklēšanas pabeigšanas un saziņas ar Ukrainas pusi.
Kas notika naktī uz 7. maiju
Naktī uz 7. maiju Latvijas gaisa telpā tika fiksēti vairāki bezpilota lidaparāti, kas ielidojuši no Krievijas puses. Divi no tiem nokrita Latgalē. Par to plašāk rakstījām šeit.
Viens drons nogāzās naftas uzglabāšanas bāzes teritorijā Rēzeknē, bojājot infrastruktūru. Otra drona atrašanās vieta joprojām nav zināma.Pēc incidenta Rēzeknē, Ludzas un Balvu novados tika izsludināts brīdinājums par apdraudējumu gaisa telpai. Vairākās pašvaldībās tika atceltas mācības vai organizētas attālināti, bet valdība sasauca Krīzes vadības padomes sēdi. Par to plašāk stāstījām šeit un šeit.
