26. februārī Aleksandra namā (Vienības ielā 18) tika atklāta pirmā Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) reģionālā studija. Jaunā redakcija ir daļa no sabiedriskā medija stratēģiskā virziena — veidot vienotu, digitāli attīstītu un multimediālu sabiedrisko mediju, kas spēj sasniegt dažādas auditorijas un piedāvāt kvalitatīvu saturu vairākās platformās.
Stāstām, kāpēc šīs studijas atklāšana ir nozīmīga pilsētai un visam reģionam.
LSM vadītāja Baiba Zūzena — “Latgale nav perifērija”
Studijas atklāšanā LSM valdes priekšsēdētāja Baiba Zūzena uzsvēra: “Latgale nav perifērija vai piedēklis vai paplašinājums galvaspilsētai. Latgale ir svarīga Latvijas kopējā korī.”
Viņa atzina, ka sabiedriskajam medijam kopumā ir augsta auditorijas uzticēšanās, tomēr ir reģioni, kur sasniedzamība un uzticēšanās rādītāji ir zemāki. Tieši tāpēc klātbūtne Latgalē ir būtiska.
“Tas ir skaidrs apliecinājums, ka mūsu klātbūtne šeit ir ļoti nozīmīga un mēs varam darīt vairāk, lai stāstītu par notikumiem šajā reģionā,” atzina LSM vadītāja.
Līdz šim sabiedriskā medija pastāvīgā klātbūtne Latgalē galvenokārt bija saistīta ar Latvijas Radio Latgales multimediju studiju Rēzeknē, kas darbu sāka 2016. gada vasarā. Tagad Daugavpilī izveidota mūsdienīga audiovizuālā studija, kas papildina Rēzeknes radio kapacitāti un ļaus būtiski plašāk strādāt ar video, tiešraidēm un pieslēgumiem nacionālā līmeņa raidījumiem. Daugavpils studijas izveidē ieguldīti vairāk nekā 450 000 eiro.
LSM Latgales studijā strādā 15 darbinieki — astoņi no viņiem tieši veido saturu, bet pārējie nodrošina darbu ar sociālajiem medijiem, video, skaņu un montāžu. Studijas vadītāja ir Madara Bērtiņa. Sarunā ar “Chayka” viņa uzsvēra, ka redakcijas atvēršana Daugavpilī nav spontāns lēmums, bet daļa no sabiedriskā medija ilgtermiņa stratēģijas.
“Latgale, Daugavpils ir pirmā šajā sarakstā. Un tas ir dēļ šīs te pierobežas tuvuma, dēļ šīs te informatīvās telpas, kas ir gana sašķelta un diezgan, nu, ir nenoliedzami liela arī šī te pašvaldību ietekme uz informatīvo telpu.”
Viņa uzsvēra arī drošības aspektu: “Stiprinot šo te informatīvo drošību, bija svarīgi sākt tieši Latgalē.”
“Rakt dziļāk” — jaunās redakcijas prioritātes
Bērtiņa arī uzsvēra, ka jaunās Latgales redakcijas darbs balstīsies trīs galvenajos virzienos: reģionālā līmeņa saturs, pētniecība un analītika, kā arī latgaliskā satura veidošana un stiprināšana.
Ja līdz šim Latgales studija vairāk gatavoja valstiska mēroga materiālus, tad tagad redakcijai ir gan kapacitāte, gan vēlme koncentrēties uz notikumiem un procesiem, kas tieši ietekmē vietējos iedzīvotājus. Uzsvars būs uz tēmām, kas ir svarīgas Latgalei pašai — arī tad, ja tās ne vienmēr nonāk nacionālajā dienaskārtībā.
Redakcija plāno strādāt padziļināti — ne tikai informēt par faktiem, bet arī skaidrot cēloņus, sekas un lēmumu ietekmi. Kā uzsvēra vadītāja, svarīgi ir “rakt dziļāk” un pievērsties jautājumiem, par kuriem ne vienmēr ir viegli runāt. Mērķis ir palīdzēt iedzīvotājiem saprast, kas un kāpēc notiek.
Iedzīvotāji varēs nākt klātienē ar tēmām un jautājumiem, kā arī rakstīt redakcijai uz e-pastu: [email protected].
Latgales redakcijā strādā arī Aleksejs Dunda — žurnālists, kurš iepriekš darbojās rus.lsm.lv. Viņš nodarbosies ar pētniecisko un analītisko daļu redakcijā. Sarunā par darbu LSM Latgales redakcijā Dunda atzina, ka lēmums pārcelties uz Daugavpili bijis apzināts un saistīts ar vēlmi mainīt profesionālo vidi. Pēc intensīva darba perioda viņam radusies sajūta, ka nepieciešams jauns posms — “jauni cilvēki, jaunas vietas vienmēr interesantas.”
LSM pievienojās arī Anna Luīze Ruskule
LSM Latgales redakcijai pievienojusies arī mūsu nu jau bijusī kolēģe Anna Luīze Ruskule. Sarunā ar “Chayka” viņa atzina, ka lēmums pievienoties sabiedriskajam medijam bijis gan profesionāls izaicinājums, gan apzināts solis izaugsmes virzienā.
“Sabiedriskais medijs — tā ir augsta kvalitāte un augsta atbildības sajūta.”
Anna Luīze uzsvēra, ka darbs LSM nozīmē ne tikai vietējo, bet arī nacionālo mērogu. Ja iepriekš auditorija galvenokārt bija Daugavpils un tās apkārtne, tad sabiedriskajā medijā katrs sižets sasniedz daudz plašāku auditoriju.
“Ja sižets aiziet televīzijā, viss atpakaļceļa nav. Un te arī rodas tā augstākā atbildības sajūta, jo tomēr tas plašums ir daudz lielāks, tā auditorijas aptvere ir daudz lielāka.”
Runājot par pirmajām tēmām jaunajā darbā, Anna Luīze neslēpa, ka tās bijušas sarežģītas un politiski jūtīgas — par pielaidēm valsts noslēpumam, par skolu tīkla reorganizāciju Daugavpilī, par Rēzeknes domē notiekošo un par KNAB veiktajām pārbaudēm konkrētos departamentos. Viņa uzsvēra, ka šāds sākums bijis intensīvs, taču vienlaikus ļoti vērtīgs profesionālās attīstības ziņā.
Vienlaikus Anna Luīze atzīmēja, ka reģionālajā mediju vidē būtiska ir sadarbība. “Reģionos medijiem vispār ir, manuprāt, jādomā nepārtraukti par to sadarbību.”
Viņasprāt, medijiem vajadzētu vairāk redzēt vienam otru kā partnerus, nevis konkurentus, jo galvenais uzdevums ir informēt sabiedrību, skaidrot procesus un uzdot neērtus jautājumus.
Sabiedriskā medija Latgales redakcija ir pirmā šāda veida studija Latvijā. Vidējā termiņā līdzīgas studijas plānots atvērt arī Kurzemē un Vidzemē, lai pakāpeniski nodrošinātu līdzvērtīgu, kvalitatīvu un sabiedrībai nozīmīgu saturu visos Latvijas reģionos.
Tādējādi tiek īstenota Sabiedriskā medija misija – savienot, iedrošināt un iedvesmot Latvijas iedzīvotājus ar uzticamu un profesionālu saturu, vēsta LSM.
