24. februārī Ministru kabinets apstiprināja pretmobilitātes infrastruktūras izveides otrajai kārtai nepieciešamās teritorijas. Nekustamo īpašumu sarakstā iekļautas 717 zemes vienības ar kopējo platību 293,77 hektāri, kā arī apstiprināti grafiskie materiāli.
Pretmobilitātes pasākumus paredzēts īstenot sešos austrumu pierobežas novados – Alūksnes, Smiltenes, Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas un Ludzas novadā. Vienlaikus turpinās darbs pie trešās kārtas detalizācijas, ko plānots pabeigt līdz gada beigām.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds norāda, ka pirmo šķēršļu izvietošanu plānots sākt jau martā. Viņš uzsver, ka austrumu robežas stiprināšana ir kopīga valsts atbildība un darbi tiek organizēti mērķtiecīgi un operatīvi.
Kā akcentē ministrs, paralēli notiek cieša sadarbība ar zemju īpašniekiem, kuru īpašumi vai to daļas tiks atsavinātas.
“Austrumu robežas drošība ir mūsu valsts kopīga atbildība – rīkojamies atbildīgi, mērķtiecīgi un operatīvi,” uzsver Sprūds, piebilstot, ka īpašniekiem tiks nodrošināta taisnīga atlīdzība un godprātīga attieksme,”
norāda aizsardzības ministrs Andris Sprūds.
Īpašniekiem – taisnīga atlīdzība
Par pretmobilitātes infrastruktūrai nepieciešamo teritoriju atsavināšanu īpašniekiem tiks izmaksāta taisnīga atlīdzība, informē Aizsardzības ministrija. To noteiks speciāla komisija, piesaistot sertificētu nekustamā īpašuma vērtētāju.
Atlīdzība ietvers:
- nekustamā īpašuma tirgus vērtību;
- īpašniekam nodarīto zaudējumu apmēru.
Ar īpašniekiem individuāli sazināsies Aizsardzības ministrija vai Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs. Darbojas arī informatīvais tālrunis: +371 28753000.
Piešķirts nacionālo interešu objekta statuss
Valdība atbalstījusi nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu minētajām teritorijām, kā arī servitūta nodibināšanu uz privātpersonām piederošiem īpašumiem vai to daļām saskaņā ar Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumu.
Jāatgādina, ka 2025. gada 2. oktobrī Saeima pieņēma Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumu, lai paātrinātu austrumu robežas militāro stiprināšanu. Savukārt 2025. gada 22. decembrī Ministru kabinets konceptuāli apstiprināja pirmās kārtas īstenošanai nepieciešamās teritorijas.
Likums paredz atvieglotu kārtību infrastruktūras izbūvei – uz šo projektu neattiecas ierastās būvniecības, mežsaimniecības un vides aizsardzības prasības. Tāpat militārās pretmobilitātes infrastruktūras izveidē netiks piemērots publisko iepirkumu regulējums, lai paātrinātu robežas stiprināšanu. Vienlaikus tiks ievēroti publisko iepirkumu pamatprincipi.
Pretmobilitātes infrastruktūras izbūvē plānots iesaistīt arī Valsts nekustamie īpašumi, kas organizēs un nodrošinās nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu izvietošanu un infrastruktūras izbūvi.
Kopumā pretmobilitātes infrastruktūras izveidei Vidzemes un Latgales reģionā varētu būt nepieciešami līdz 2000 hektāri zemes, kas atrodas valsts, pašvaldību un privātpersonu īpašumā. Robežas militārā stiprināšana tiek īstenota, ņemot vērā pašreizējo drošības situāciju reģionā un nepieciešamību stiprināt valsts aizsardzības spējas.
