Pirmdien, 16. februārī, plkst. 18.00 Rīgā, muzejā “Ebreji Latvijā” (Skolas iela 6, 3. stāvs), notiks grāmatas “Tiesības dzīvot”” prezentācija — Ellas Medaljes atmiņu tulkojums latviešu valodā. Ieeja pasākumā tikai ar iepriekšēju reģistrāciju. Pieteikšanās līdz 12. februārim šeit.
Grāmata vēsta par Ellu Medalji — Latvijas ebrejieti no Tukuma, kura nacistu okupācijas laikā bija ieslodzīta Rīgas geto. 1941. gada 8. decembrī viņu aizveda uz Rumbulu, kur divu dienu laikā tika nogalināti aptuveni 25 tūkstoši cilvēku. Ellai izdevās izglābties — viņa pārliecināja vajātājus, ka nav ebrejiete, un saņēma palīdzību no cilvēkiem, kuri, riskējot ar savu dzīvību, deva viņai patvērumu.
Par Ellu Medalji
Ella Medalje (dzimusi Gūtmane, 1913–1999) uzauga Tukumā, absolvēja Tukuma Valsts ģimnāziju, ieguva pedagoģisko izglītību un strādāja par latviešu valodas skolotāju ebreju pamatskolās Rīgā un Kurzemē.
1939. gadā viņa apprecējās, taču Otrā pasaules kara laikā lielākā daļa Latvijas ebreju tika nogalināti, tostarp arī visi Ellas tuvinieki — viņas vīrs Pinhas un ģimene.
“Tiesības dzīvot” ir Ellas stāsts par brīnumaino izglābšanos Rumbulā un par cilvēkiem, kuri viņai palīdzēja — Trīni Hartmani, kā arī Parašu un Perevosku ģimenēm. Tieši viņu drosme ļāva Ellai turpināt dzīvot.


Par grāmatu
Ellas stāstu 1965. gadā pierakstīja Holokausta pētnieks Dāvids Zilbermans. Grāmata nav tikai atmiņu krājums. Tajā iekļauti arī izmeklēšanas dokumenti Viktora Arāja lietā — viņš vadīja vienību, kas bija atbildīga par ebreju masveida slepkavībām Latvijā.
Izdevumā publicēta arī Ellas intervijas atšifrējums un viņas sarakste ar Dāvidu Zilbermanu. Tas ļauj notikumus ieraudzīt no vairākiem skatpunktiem — gan kā personisku traģēdiju, gan kā juridisku izmeklēšanu, gan kā cilvēcīgu dialogu par atmiņu un taisnīgumu.
Dāvids Zilbermans atceras, ka 1965. gadā, kad viņš pirmo reizi lūdza Ellu pastāstīt savu stāstu, viņa jautāja — vai pēc tik daudziem gadiem tas vēl ir svarīgi? Grāmatas izdošana latviešu valodā šodien ir skaidra atbilde: jā, tas joprojām ir svarīgi.
Grāmata izdota 2025. gada nogalē sadarbībā ar biedrību ICEJ Latvija un ar Latvijas Ebreju kopienas restitūcijas fonda, fonda Uniting un Izraēlas vēstniecības Latvijā atbalstu. Vāka noformējumā izmantots fragments no Aleksandras Beļcovas skices sērijas “Rīgas geto”.
Par Dāvidu Zilbermanu
Dāvids Zilbermans (1934–) dzimis Preiļos. Kara gados viņa ģimene bija spiesta doties bēgļu gaitās. Gadu desmitiem viņš pierakstīja un publicēja Holokausta aculiecinieku liecības, uzskatot to par savu morālo pienākumu.
Pateicoties viņa darbam, plašākai sabiedrībai kļuvuši zināmi Frīdas Mihelsones, Ellas Medaljes un citu izdzīvojušo stāsti. Pēc viņa iniciatīvas Preiļos izveidots Holokausta upuru memoriāls. 2019. gadā viņš saņēma Triju Zvaigžņu ordeni.
Par prezentāciju
Prezentācijā piedalīsies grāmatas sastādītāji, zinātniskie redaktori, kā arī cilvēki, kuri personīgi pazina Ellu Medalji vai viņas glābējus.
Muzeja direktors Iļja Ļenskis uzsver, ka šī ir grāmata ne tikai par Holokaustu, bet arī par gribasspēku un savstarpēju palīdzību — par gatavību ieraudzīt līdzcilvēkā cilvēku un sniegt palīdzīgu roku.
Savukārt Izraēlas vēstniece Latvijā Sandra Simoviča atgādina: Holokausta piemiņa nav tikai vēsturisks pienākums, bet arī brīdinājums. Naids nepazūd pats no sevis — tas pieaug tur, kur izgaist atmiņa un iestājas klusēšana.







