4. februārī tiek atzīmēta Pasaules pretvēža diena, kuras mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par ļaundabīgajiem audzējiem, to profilaksi un savlaicīgu atklāšanu.
Par to, kāpēc regulāras pārbaudes var izšķirt ne tikai ārstēšanas iznākumu, bet arī cilvēka dzīves kvalitāti, stāsta Daugavpils reģionālās slimnīcas Onkoķirurģijas nodaļas vadītājs dakteris Iļja Ratiani.
Ar kādiem audzējiem visbiežāk saskaras Latgalē
Pēc ārsta teiktā, kopējā onkoloģisko saslimšanu aina Latgalē būtiski neatšķiras no situācijas Latvijā un Eiropā kopumā.
“Runājot par mūsu slimnīcas un nodaļas specifiku – onkoķirurģiju, mēs visbiežāk saskaramies ar krūts vēzi, kuņģa un zarnu trakta audzējiem, kā arī ļoti bieži – ar ādas vēzi,” skaidro Ratiani.
Vienlaikus viņš uzsver, ka onkoloģija nav viena ārsta darbs: “Tā ir komandas cīņa. Ginekologi strādā ar olnīcu un dzemdes kakla vēzi, urologi – ar prostatas un nieru audzējiem, savukārt ķīmijterapeiti ārstē dažādas audzēju lokalizācijas, tostarp plaušu vēzi. Mēs redzam visu spektru, un darbs notiek visās frontēs vienlaikus.”
Riska faktori un dzīvesveida nozīme
Runājot par riska faktoriem, ārsts norāda, ka cilvēki bieži koncentrējas uz iedzimtību, bet par zemu novērtē iegūtos faktorus.
“Ja ģimenē ir bijuši onkoloģiski gadījumi, cilvēki parasti ir piesardzīgāki. Taču visvairāk tiek ignorēts dzīvesveids – sēdošais režīms, nepilnvērtīgs uzturs, alkohols, smēķēšana un kaitīgi darba apstākļi. Šie faktori summējas gadu gaitā un rada labvēlīgu augsni ne tikai vēzim, bet arī citām hroniskām slimībām. Tā ir tā neredzamā bīstamība, par kuru ikdienā aizmirstam.”
Dzīvesveida nozīme profilaksē, pēc Ratiani teiktā, ir fundamentāla.
Zinātniski ir pierādīts, ka veselīgs dzīvesveids būtiski samazina riskus. Tomēr onkoloģijā nekas nav tikai melns vai balts. Savā praksē esmu dzirdējis pacientu jautājumu: ‘Dakter, kāpēc es? Es taču nesmēķēju un nedzeru.’ Diemžēl arī pareizs dzīvesveids nedod simtprocentīgu garantiju, jo pastāv ģenētiskās mutācijas un vides faktori. Taču, ievērojot veselīgus paradumus, mēs statistiski ievērojami samazinām varbūtību saslimt, un tas ir labākais, ko katrs var darīt savas veselības labā.”
Kāpēc skrīnings ir izšķirošs
Viena no lielākajām problēmām ir slimības klusais sākums. “Vēzis agrīni bieži norit bez simptomiem un nesāp. Tieši tāpēc ir izveidotas skrīninga programmas – lai atklātu slimību, kamēr cilvēks vēl jūtas vesels,” uzsver ārsts.
Vienlaikus viņš atgādina arī par brīdinājuma signāliem: “Neizskaidrojams svara zudums, izmaiņas asins ainā, apetītes zudums vai pēkšņas izmaiņas ierastajās ķermeņa funkcijās. Ja kaut kas ilgstoši nav kā parasti, tas ir iemesls doties pie ārsta.”
Latvijā ir pieejamas valsts apmaksātas skrīninga programmas zarnu, krūts, dzemdes kakla un prostatas vēzim, tomēr to izmantošana joprojām ir nepietiekama. “Problēma nav pieejamībā, bet atsaucībā. Piemēram, zarnu vēža skrīningu veic mazāk nekā 30% iedzīvotāju. Cilvēki ignorē uzaicinājuma vēstules, baidās vai vienkārši atliek,” norāda Ratiani. Viņš uzsver, ka skrīnings ir vienīgais veids, kā slimību atklāt vēl pirms simptomu parādīšanās.
Agrīna diagnostika maina prognozi
Kā galvenos iemeslus, kāpēc cilvēki izvairās no pārbaudēm, ārsts min bailes un ikdienas steigu.
“Bailes izdzirdēt diagnozi un mūsdienu dzīves ritms – darbs, ģimene, pienākumi. Cilvēkam neatliek laika sev. Sekas mēs redzam slimnīcā – pacienti ierodas ar ielaistām stadijām. Īpaši sāpīgi to redzēt gados jauniem cilvēkiem. Tad ārstēšana kļūst daudz sarežģītāka un dažkārt mēs varam cīnīties tikai par dzīvildzes pagarināšanu.”
Vienlaikus Ratiani uzsver, ka mūsdienu medicīnas iespējas būtiski aug. “Jo agrīnākā stadijā vēzis tiek atklāts, jo labāki ir ārstēšanas rezultāti. Mēs arvien vairāk tuvojamies tam, ka onkoloģija kļūst par kontrolējamu, pat hronisku slimību, līdzīgi kā diabēts vai hipertensija.”
“Veiciet savu veselības auditu – noskaidrojiet, kādi skrīningi jums pienākas, uzziniet ģimenes anamnēzi un aizejiet pie ģimenes ārsta uz profilaktisko apskati,” iesaka Ratiani.
Viņš atgādina arī par ikdienas paradumiem: “Kvalitatīvs miegs, pastaigas svaigā gaisā, stresa mazināšana un atteikšanās no kaitīgiem ieradumiem nav greznība. Tā ir investīcija, kas vienmēr atmaksājas. Jūsu veselība ir kapitāls, kuru ir vērts sargāt jau šodien.”
Statistika, kas liek aizdomāties
Slimību profilakses un kontroles centra dati rāda, ka ļaundabīgie audzēji Latvijā joprojām ir viena no nopietnākajām sabiedrības veselības problēmām. Tie ieņem otro vietu starp biežākajiem nāves cēloņiem – uzreiz aiz sirds un asinsvadu slimībām – un ir arī viens no galvenajiem ilgstošas darbspēju zuduma iemesliem.
Pasaules pretvēža diena ik gadu atgādina par nepieciešamību rūpēties gan par savu, gan līdzcilvēku veselību, izmantojot valsts apmaksātās profilaktiskās pārbaudes un ikdienā ievērojot veselīga dzīvesveida principus, kas var mazināt saslimšanas risku.
Tomēr statistika liecina, ka skrīninga iespējas tiek izmantotas nepietiekami. 2024. gadā dzemdes kakla vēža pārbaudi veica nedaudz vairāk nekā puse uzaicināto sieviešu, savukārt krūts vēža skrīningu – tikai aptuveni katra trešā. Arī zarnu vēža profilaktiskās pārbaudes, kas ir aktuālas gan sievietēm, gan vīriešiem, izmantoja vien nedaudz vairāk nekā ceturtā daļa uzaicināto iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka daudzi joprojām neizmanto iespēju slimību atklāt agrīni, kad ārstēšana ir visefektīvākā.
