Valsts drošības dienests (VDD) publicējis publisko pārskatu par savu darbu 2025. gadā, kurā sniedz vērtējumu par drošības situāciju Latvijā un galvenajiem apdraudējumiem valstij.
Dienests secina, ka aizvadītais gads bijis starptautiski sarežģīts un piesātināts ar drošības izaicinājumiem, bet Krievijas karš pret Ukrainu turpinājis būtiski ietekmēt arī Eiropas drošību.
Karš Ukrainā un ietekme uz Eiropu
Pārskatā norādīts, ka 2025. gadā Krievijai neizdevās panākt izrāvienu frontē, tāpēc tā turpināja mērķtiecīgus uzbrukumus Ukrainas iekšienē, vēršoties pret civilajiem objektiem un kritisko infrastruktūru. Šajos uzbrukumos gājuši bojā tūkstošiem civiliedzīvotāju. Vienlaikus Krievijas ārpolitika bija vērsta uz to, lai vājinātu Rietumvalstu savstarpējo sadarbību un iedragātu transatlantisko kopienu.
VDD uzsver, ka Krievijas specdienesti arī pērn turpināja organizēt kaitnieciskas aktivitātes Eiropas valstīs. Tās bija vērstas pret militāro un civilo kritisko infrastruktūru – lidostām, dzelzceļu un transporta sistēmām, enerģētikas un telekomunikāciju tīkliem, kā arī uzņēmumiem un organizācijām, kas sniedz atbalstu Ukrainai. Šādas darbības tiešā veidā apdraudējušas civiliedzīvotāju dzīvību un veselību.
Apdraudējumi arī Latvijā
Arī Latvijā 2025. gadā būtiskāko apdraudējumu radīja Krievijas specdienestu organizētās kaitnieciskās darbības, kas izpaudās kā ļaunprātīgas dedzināšanas gadījumi. Dienests fiksējis vairākus incidentus, kuros ir aizdomas par Krievijas specdienestu iesaisti, bet par mērķiem izvēlēti gan ar atbalstu Ukrainai saistīti objekti, gan kritiskā infrastruktūra. VDD vērtējumā šo darbību nolūks bija graut sabiedrības uzticēšanos valsts varai, radīt nedrošības sajūtu un ietekmēt sabiedrisko domu par atbalsta sniegšanu Ukrainai.
Kaitniecisko darbību plānošanā un īstenošanā iesaistītās personas centās slēpt saistību ar Krievijas specdienestiem, veidojot daudzpakāpju aģentūras modeli – no Krievijas specdienesta kā sākumpunkta, caur vienu vai vairākiem starpniekiem, līdz izpildītājiem. Vervēšana notika gan digitālajā vidē, izmantojot saziņas lietotnes, gan mērķtiecīgi meklējot izpildītājus kriminogēnajā vidē.
VDD konstatēja, ka uzrunāti tika arī bijušie un esošie ieslodzītie, kuri kalpoja kā starpnieki vai izpildītāji Latvijā. Izpildītāji nereti nebija tiešā kontaktā ar Krievijas specdienesta virsniekiem, taču uzdevumu mērķi un raksturs ļāva saprast, ka ar savām darbībām tiek sniegts atbalsts agresorvalstij. Analīze rāda, ka izpildītāji pārsvarā bija saistīti ar kriminogēno vidi un motivēti galvenokārt finansiāli, nevis ideoloģiski.
Psiholoģiskās operācijas un jaunieši
VDD fiksēja arī psiholoģiskās operācijas, kas bieži izpaudās kā huligāniska rakstura darbības – plakātu līmēšana ar Krievijas interesēm atbilstošiem vēstījumiem, uzraksti uz sienām ar agresorvalsti atbalstošu simboliku, izmantojot trafaretus.
Šo operāciju mērķis bija radīt maldīgu priekšstatu, ka Latvijā pastāv plaša kustība, kas atbalsta Krieviju vai iestājas par sadarbības atjaunošanu ar agresorvalsti, kā arī veidot negatīvu attieksmi pret Ukrainas bēgļiem, izplatot nepatiesu informāciju par it kā piešķirtām privilēģijām.
VDD secina, ka šie mēģinājumi nav sasnieguši iecerēto efektu, ko apliecina sabiedrības nemainīgais atbalsts Ukrainai. Psiholoģisko operāciju izpildītāji pārsvarā bija jaunieši no sociāli nelabvēlīgas vides, tostarp nepilngadīgie, kuri bieži ir ieinteresēti vieglā peļņā un labi pārvalda digitālās tehnoloģijas. Arī šeit tika izmantots daudzpakāpju aģentūras modelis, bet saziņa un uzdevumu koordinēšana notika galvenokārt tiešsaistes lietotnēs, visbiežāk “Telegram”, nereti piesaistot izpildītājus ar šķietami parastiem darba sludinājumiem par ātru peļņu.
Krievijas izlūkošanas aktivitātes
VDD vērtējumā Krievijas specdienestu interese par Latviju saglabājās augstā līmenī. Agresorvalsts mērķis bija iegūt informāciju par jomām, kas būtiskas valsts funkcionēšanai un aizsardzībai, kā arī politiska un ekonomiska rakstura izlūkinformāciju. Īpaša uzmanība tika pievērsta Latvijas kritiskās infrastruktūras, valsts un pašvaldību iestāžu, militārās un civilās aizsardzības objektu ievainojamībām, kā arī tajos strādājošajiem. Lai iegūtu šādu informāciju, Krievijas specdienesti turpināja mēģinājumus vervēt Latvijas iedzīvotājus.
Ņemot vērā resursus, ar kādiem Krievija vērsās pret Latviju, VDD secina – tā joprojām ir galvenais eksistenciālais drauds Latvijas valstiskumam, un tās nolūki ietver ne tikai izlūkošanu un ietekmes vairošanu, bet arī atbalsta infrastruktūras veidošanu iespējamiem sabotāžas un diversiju aktiem.
Riska faktori – arī Baltkrievija, Ķīna un terorisms
Pārskatā norādīts, ka riskus Latvijas nacionālajai drošībai turpināja radīt arī Baltkrievijas un Ķīnas specdienesti. Saglabājās arī terorisma apdraudējums, kas saistīts gan ar atsevišķu Latvijas iedzīvotāju radikalizēšanos, gan ar terorismu atbalstošu ārvalstnieku iespējamu ieceļošanu Latvijā.
Ko dara VDD
Lai mazinātu Krievijas un citu nedraudzīgo valstu radītos draudus, VDD aizvadītajā gadā kopā ar nacionālajiem un ārvalstu partnerdienestiem īstenoja plašu pretdarbības pasākumu klāstu. Daļa šo aktivitāšu nav publiski izklāstāma drošības apsvērumu dēļ, tomēr pārskatā sniegts ieskats dienesta darbā kopumā.
VDD īpaši uzsver sabiedrības lomu valsts drošības stiprināšanā. Iedzīvotāji regulāri sniedz dienestam noderīgu informāciju par aizdomīgām personām un situācijām, un šāda līdzdalība tiek augstu novērtēta. Dienests norāda, ka ikviena Latvijas iedzīvotāja modrība un gatavība ziņot par iespējamiem draudiem ir nozīmīgs ieguldījums valsts drošībā.
