“Fotogrāfijas runā, taču ir jāsaprot to valoda”. Nikolajs Škuts stāsta par kolekcionēšanu un grāmatu, kas izdota kā dāvana Daugavpilij

Ir ļoti patīkami sarunāties ar aizraujošiem cilvēkiem — viņi neapstājoties runā par to, kas aizrauj, un tu pat nemanot saproti, cik neparasti interesanta kļūst sarunas tēma.

Chayka.lv žurnālistei Valentinai Zinovjevai un fotogrāfei Irinai Maskalenko tieši tāds cilvēks izrādījās Nikolajs Šķuts. Jau 35 gadus viņš nodarbojas ar kolekcionēšanu. Viņa kolekcijā ir monētas, banknotes, Lieldienu apsveikuma kartītes un fotogrāfijas. “Ir fotogrāfijas, kas mani neinteresē vai par kurām es neko nezinu, bet ir arī tādas — ar odziņu,” stāsta Nikolajs.

Ar šo interesanto cilvēku Chayka.lv iepazinās iedzīvotāju novecošanas projekta ietvaros, pie kura mūsu redakcija strādā ar Journalismfund Europe atbalstu.

Bet kopumā Chayka.lv iepazinās ar Nikolaju 2022. gadā. Viņš vērsās redakcijā pēc publikāciju sērijas par katastrofālo situāciju ar Gubiščes ezeru. Toreiz Nikolajs mums parādīja fotogrāfiju sēriju, ko bija uzņēmis astoņu gadu laikā no viena un tā paša punkta, lai fiksētu, kā mainās šī ūdenstilpe. Izlasīt šo materiālu var šeit.

Fotomīklas

Nikolajs Škuts tikšanos sāka ar mīklām. Viņš atnāca ar koferi, kurā atradās fotogrāfijas. Vispirms viņš parādīja divus ainavu kadrus un pajautāja: “Ar ko tie atšķiras?” Abās fotogrāfijās bija redzams zarains, apsnidzis koks, un pirmajā mirklī šķita — divi pilnīgi vienādi kadri… Izrādījās, ka atšķirība bija laikā: starp pirmā un otrā kadra uzņemšanu pagāja viens gads.

Tālāk — vēl sarežģītāk. Veca fotogrāfija ar parakstu. Nikolajs piedāvāja noteikt, kādā noskaņojumā bijis cilvēks, kurš šo fotogrāfiju parakstījis. Uz šo jautājumu Chayka.lv darbinieces nespēja atbildēt, kaut arī rūpīgi ieskatījās attēlā.

Nikolajs Škuts vērsa uzmanību uz datumu, ko fotogrāfijas autors uzrakstījis uz fotokartiņas. Kolekcionārs veica īstu izmeklēšanu un izstāstīja, kurš gads tas bijis, kā viņš nonāca pie šāda secinājuma un par kādu noskaņojumu tas varētu liecināt.

“Uz fotogrāfijas ir rakstīts ‘26. janvāris 1095. gads’, taču tas noteikti ir kļūdains datums. Visticamāk, tas bijis vai nu 1895., vai 1905. gads, jo 1895. gadā fotogrāfs Eduards Tiltings vēl nestrādāja, par ko liecina arī zīmogs “bij. Zonvalds un Guleckis”.

Tātad iznāk, ka cilvēki fotografēti 1905. gadā, bet autors pieļāvis kļūdu, visticamāk, satraukuma dēļ — steigā…”, skaidroja Nikolajs.

Tik vienkārši un loģiski. Tajā brīdī varēja saprast, cik Nikolajs ir uzmanīgs pret detaļām un cik ļoti viņu aizrauj šī tēma, ja viņš ir veicis sava veida vēsturisku izmeklēšanu un atradis atbildi.

Pēc tam kolekcionārs parādīja divas fotogrāfijas, kurās ir attēlots mācītājs, kā arī jauna vīrieša portretu senā grāmatiņā. Viņš pajautāja, vai šie cilvēki ir līdzīgi un ko var par viņiem pateikt. Uz šo jautājumu drošas atbildes nav, tāpēc kopā ar kolekcionāru nolēmām uzjautāt jums — lasītājiem. Dalieties ar savām versijām komentāros.

Kā fotogrāfija palīdz profesionālim

Pēc profesijas Nikolajs Škuts ir ārsts, ķirurgs-onkologs. Šobrīd viņam ir 78 gadi. Medicīnā viņš nostrādāja 40 gadus, bet pirms diviem gadiem pārtrauca profesionālo darbību.

Aizrautība ar fotogrāfiju Nikolajam nav bijusi tikai hobijs — tā viņam palīdzēja arī darbā. “Veicot endoskopista procedūras, nācās strādāt ar fotokameru. Tas ļoti palīdzēja iegūt pilnīgāku priekšstatu par pacienta stāvokli.

Cilvēks stāsta, kā jūtas, apraksta simptomus, bet endoskops parāda, kas notiek iekšpusē. Informācijas kļūst ļoti daudz,” viņš stāsta.

Nikolajs arī atceras gadījumu, kad fotogrāfija no pacientes ģimenes arhīva palīdzēja noteikt slimības iedzimtību. Tajā situācijā ārstēšanas nozīmēšanai bija svarīgi saprast, vai slimība ir iegūta vai iedzimta. Un, pateicoties pacientes tuva radinieka fotogrāfijai, to izdevās noskaidrot un izvēlēties pareizu ārstēšanu.

Vērtīga dāvana Daugavpilij

Nikolajs Škuts ar smaidu teica, ka 12 gadus gatavojies pensijai un domājis, ar ko nodarbosies. Ideju netrūka. Vienu no iecerēm viņš īstenoja šogad — pats izdeva grāmatu par Daugavpils fotogrāfiem un veltīja to pilsētas 750. jubilejai.

Autors izveidojis ļoti detalizētu ceļvedi par “laika ķērājiem”, kuri strādāja Daugavpilī no 1920. līdz 1940. gadam. “Es nolēmu, ka cilvēki šos fotogrāfus vairs nepazīst, taču viņi ir uzņēmuši fotogrāfijas, kas, iespējams, glabājas ģimeņu arhīvos, un mūsdienu paaudze tās var atrast. Es gribēju to atzīmēt savā grāmatā,” skaidro Nikolajs.

Grāmata “Fotogrāfi Daugavpilī 1920–1940” ir ilgstoša darba un fotogrāfiju vākšanas rezultāts. Nikolajs Škuts apmeklēja kolekcionāru saietus Tartu, Rīgā, Minskā, Viļņā un Daugavpilī, iegādājās senus foto.

Ceļvedī apkopota informācija par 39 pilsētas fotogrāfiem un fotogrāfēm, kā arī fotosaloniem, kuros viņi strādāja. Zīmīgi, ka fotogrāfijas uzņēmuši dažādi meistari dažādos laika posmos — to atklāja pats Nikolajs.

Rezultātā tapis kvalitatīvs un vērtīgs izdevums, kas būs lielisks palīgs ģimenēm, kurās saglabājušās senas fotogrāfijas no Daugavpils fotosaloniem, ikvienam, kurus interesē pilsētas vēsture un kultūra, kā arī fotogrāfiem, kuri meklē jaunus skatpunktus.

Nikolajs Škuts savai grāmatai izvēlējās visvērtīgākās, neparastākās un interesantākās fotogrāfijas. Starp 116 attēliem ir divas fotogrāfijas ar baznīcu, kas atradās Cietoksnī. Un tikai paši vērīgākie tajās spēs saskatīt cilvēka seju. Grāmatā ir arī senas sieviešu un jaunu meiteņu fotogrāfijas, pēc kurām var noteikt, ko tolaik labprāt valkāja dāmas. Tajā ir arī fotomīklas, kuras autors tik ļoti mīl. 

Uz dažiem grāmatas attēliem labi saglabājušies paraksti — pēc tiem iespējams izsekot attēloto cilvēku dzīvesvietām, profesijām un nodarbēm, bet pēc zīmogiem noteikt fotostudiju adreses. 

Starp citu, ņemot vērā, ka daudzām pilsētas ielām agrāk bijuši citi nosaukumi, par aizraujošu nodarbi var kļūt šo adrešu meklēšana mūsdienu kartē.

Taču izdotā grāmata parāda arī to, ka Nikolajam Škutam vēl ir neatrisināti uzdevumi — nav dažu fotogrāfu fotogrāfiju, un viņš būtu pateicīgs, ja lasītāji viņam palīdzētu ar “robu aizpildīšanu”.

Tāpēc lūdzam: ja jums ir interese par šo grāmatu vai arī jums ir interesanta informācija par fotogrāfiem, kuri strādāja Daugavpilī no 1920. līdz 1940. gadam, rakstiet redakcijai Chayka.lv un mēs nodosim informāciju Nikolajam. Rakstiet mums uz e-pastu — [email protected].

Citus rakstus, kas tapuši portāla Chayka.lv projekta par iedzīvotāju novecošanu ietvaros, var atrast šeit.