Latvija 27. decembrī oficiāli izstājusies no Otavas konvencijas, kas aizliedz nevadāmo kājnieku mīnu izmantošanu.
Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā drošības situācijas pasliktināšanos reģionā un Krievijas agresiju.
Portāls Sargs.lv skaidro, ko tas nozīmē praksē un vai tas mainīs situāciju Latvijā.
Latvija nav vienīgā valsts, kas sper šo soli. No konvencijas izstāšanās procesu sākušas arī Igaunija, Lietuva, Somija un Polija — valstis, kas robežojas ar Krieviju un uzskata, ka esošajos apstākļos aizsardzības iespējas ir jāpaplašina.
Līdz šim Otavas konvencijai nepievienojās arī tādas valstis kā ASV un Krievija. Tieši Krievija karā pret Ukrainu aktīvi izmanto nevadāmās kājnieku mīnas, tostarp apzināti mīnējot teritorijas, kur pārvietojas civiliedzīvotāji.
Kāpēc lēmums mainīts tagad?
Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā drošības vide būtiski mainījusies. Kā skaidro Sargs.lv, izvērtējot riskus, secināts, ka Latvijai nepieciešams plašāks aizsardzības līdzekļu klāsts.
Tāpēc 2025. gada sākumā Latvija kopā ar citām reģiona valstīm sāka izstāšanās procedūru no konvencijas.
Mērķis – stiprināt valsts aizsardzības spējas ilgtermiņā.
Vai tas nozīmē, ka Latvijā tagad tiks izvietotas mīnas?
Nē. Izstāšanās no konvencijas nenozīmē, ka mīnas automātiski parādīsies Latvijas teritorijā.
Kā norāda Nacionālie bruņotie spēki (NBS), miera laikā pie Austrumu robežas nav plānots izvietot ne kājnieku, ne prettanku mīnas. Jebkādi lēmumi par šādu ieroču iegādi vai izmantošanu būs atkarīgi no militārās nepieciešamības, drošības situācijas un pieejamā finansējuma.
Visiem procesiem – no izstrādes līdz uzglabāšanai un apmācībām – tiks piemērotas stingras drošības prasības, lai neradītu riskus sabiedrībai.
Latvijai jau ir informācija par iespējamiem piedāvājumiem pasaules tirgū, tostarp arī par ražotājiem ārpus valsts. Vienlaikus tiek vērtētas iespējas attīstīt sadarbību ar vietējo aizsardzības industriju.
Kā tas ietekmēs sadarbību ar NATO?
Sadarbība ar NATO nemainās. Kā uzsver Sargs.lv, Latvijas lēmums neietekmē kopīgās operācijas un aizsardzības plānus ar sabiedrotajiem.
Latvija turpinās ciešu dialogu ar NATO valstīm par juridiskajiem un praktiskajiem jautājumiem, kas saistīti ar drošības politiku jaunajos apstākļos.
Tāpat Latvija un citas valstis, kas izstājas no konvencijas, uzsver – civiliedzīvotāju aizsardzība un starptautisko humanitāro tiesību ievērošana paliek spēkā. Valstis turpinās atbalstīt atmīnēšanas projektus un palīdzību kara skartajām teritorijām, tostarp Ukrainā.
Vienlaikus tās NATO valstis, kas paliek Otavas konvencijā, turpinās darbu pie mīnu iznīcināšanas, cietušo atbalsta un starptautiskas sadarbības, lai mazinātu sprādzienbīstamo seku ietekmi pasaulē.
Par Otavas konvenciju
Otavas konvencija ir starptautisks līgums, kas pieņemts 1997. gadā un aizliedz nevadāmo kājnieku mīnu ražošanu, glabāšanu, nodošanu un izmantošanu. Tā paredz arī pienākumu iznīcināt krājumus, veikt atmīnēšanu un palīdzēt cietušajiem.
Latvija tai pievienojās 2005. gadā – laikā, kad drošības situācija reģionā bija stabilāka un tiešu militāru draudu nebija. Toreiz tas bija solis starptautiskās reputācijas stiprināšanai un civiliedzīvotāju aizsardzības atbalstam.
