Līdz ar svētkiem pabeigta nozīmīga daļa Latvijas–Krievijas robežas žoga izbūves.
Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) informē, ka ekspluatācijā pieņemti 72 kilometri no 99 kilometriem žoga, ko izbūvējis uzņēmums “Ceļu būvniecības sabiedrība Igate”. Atlikušie posmi jau ir iesniegti nodošanai.
Kopumā izbūvēti ap 280 kilometri žoga
Kopumā uz Latvijas–Krievijas robežas izbūvēti aptuveni 280 kilometri žoga, izveidojot nepārtrauktu barjeru tajās vietās, kur tas bija tehniski iespējams. Šis ir viens no nozīmīgākajiem valsts ārējās drošības infrastruktūras projektiem pēdējos gados.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis uzsver, ka fiziskā žoga izbūve uz robežas gan ar Krieviju, gan Baltkrieviju ir pabeigta un sniedz būtisku ieguldījumu valsts drošībā. Pēc viņa teiktā, žogs palīdz Valsts robežsardzei ikdienā stāties pretī organizētai nelegālajai migrācijai, ko veicina agresīvās kaimiņvalstis. Vienlaikus turpinās darbs pie viedo tehnoloģiju ieviešanas, lai nākotnē izveidotu vienu no modernākajām robežapsardzības sistēmām Eiropas Savienībā.
Arī finanšu ministrs Arvils Ašeradens norāda, ka projekts stiprina gan Latvijas, gan visas Eiropas Savienības ārējās robežas drošību. Viņš uzsver, ka šis projekts apliecina valsts spēju īstenot stratēģiski nozīmīgus un tehniski sarežģītus darbus, vienlaikus atbildīgi izmantojot publiskos līdzekļus.
VNĪ: darbi paveikti atbilstoši augstām kvalitātes prasībām
VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova norāda, ka žoga izbūve pabeigta ar gandarījumu – darbi veikti laikā un atbilstoši augstām kvalitātes un drošības prasībām. Viņas ieskatā šī infrastruktūra kalpos valsts drošībai ilgtermiņā.
Turpinās robežas joslas un patruļtaku sakārtošana
Pašlaik no 99 kilometriem, ko izbūvēja uzņēmums “Igate”, ekspluatācijā nodoti 72 kilometri, bet pārējie 27 kilometri jau iesniegti pieņemšanai. Vienlaikus VNĪ turpina darbu pie pārējās robežas joslas sakārtošanas – tiek izbūvētas patruļtakas, laipas un citi inženiertehniskie risinājumi, lai nodrošinātu efektīvu robežas uzraudzību arī sarežģītos dabas apstākļos.
Šovasar uzsākts nākamais posms – infrastruktūras izbūve tajās Latvijas–Krievijas robežas vietās, kur žogs iepriekš nebija izbūvēts. Kopumā darbi paredzēti vairāk nekā 41 kilometra garumā, tostarp purvainās teritorijās. Noslēgti deviņi līgumi ar trim būvuzņēmējiem par kopējo summu 17,9 miljoni eiro (ar PVN), kas ietver projektēšanu, būvniecību un autoruzraudzību.
Plānots izbūvēt patruļtakas, tostarp pontonu takas īpaši mitros posmos pie Peiteļa ezera. Tāpat paredzēta torņa un pievedceļa izbūve pie Zilezera, laivu un kuteru nolaišanas vieta ar pontonu piestātni, kā arī jauna dzelzceļa pārbrauktuve un piebraucamais ceļš Opoļu robežapsardzības nodaļā. Projektēšanu plānots pabeigt 2026. gada pavasarī, bet būvdarbus – līdz 2026. gada beigām, atsevišķos posmos līdz 2027. gadam. Vienlaikus notiek darbs, lai projektus īstenotu ātrāk.
Darbi turpinās arī uz Latvijas–Baltkrievijas robežas
Uz Latvijas–Baltkrievijas robežas žoga izbūve nepilnu 145 kilometru garumā tika pabeigta jau 2024. gada jūlijā. Šobrīd turpinās noslēdzošie infrastruktūras darbi Daugavas posmā, kur žogs nav paredzēts. Tos plānots pabeigt līdz 2026. gada pavasarim. Jau ir izbūvēti un nodoti ekspluatācijā rokādes ceļi pie Riču ezera.
Paralēli fiziskajai infrastruktūrai visā ārējās sauszemes robežas garumā tiek ieviesta arī tehnoloģiskā infrastruktūra – novērošanas un drošības risinājumi, ko nodrošina Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs. Plānots, ka visa ārējā robeža ar tehnoloģijām būs pilnībā aprīkota līdz 2026. gada beigām.
