“Ja viņš nepadodas, mums nav tiesību padoties” — Robežsardzes kinoloģe Maija atklāti par dienestu pie pirmā Latvijas centimetra

Maija pati nāk no Ezerniekiem, ciema Krāslavas novadā, taču jau vienpadsmit gadus dienē Robežsardzē. Tieši tur viņa bērnības sapni — darbu ar suņiem — pārvērtusi par profesiju.

Maija Potapova un viņas uzticamais pārinieks Viruss — robežas suns dienē Šķaunes robežapsardzības nodaļā, tieši pie robežas ar Baltkrieviju.

“Mēs esam komanda. Es un viņš, viņš — es,” videostāsta “Ne tikai ar ieroci: Latgales sargi” epizodē stāsta Maija, piebilstot, ka pat nespēj iedomāties ne dienu, kad būs jādodas uz robežu bez Virusa.

Šis ir dziļš un patiess stāsts par Robežsardzes kinologa ikdienu un dienesta suņa darbu — par Latvijas sargāšanu no pirmā centimetra, par pēdu dzīšanu, par brīžiem, kad suns ir uz “slimības lapas”, un par realitāti, kur bieži tieši ierocis ir arguments, lai migranti apstātos. Tas ir stāsts arī par sadarbību ar citiem dienestiem un par to, kā bieži vien dienesta dēļ siltās vakariņas jāatliek uz vēlāku laiku.

“Latgale — tas ir mans”

Maija Robežsardzes rindās ir jau 11 gadus. Deviņgadīgais Viruss ir viņas pirmais dienesta suns.  

Dienests Šķaunē nav bijis nejaušība — te jau iepriekš strādājušas paziņas, turklāt arī pati nāk no šīs puses. 

“Laikam tā ir drošāk, kad tu atnāc uz kādu vietu, kur tu kādu jau zini. (…) Kā uz šejieni (pēc Robežsardzes koledžas absolvēšanas) atnācu, tā arī te, Šķaunē, paliku,” — saka Maija.

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc viņa izvēlējās Robežsardzi, bija arī garantētā darba vieta pēc koledžas absolvēšanas Rēzeknē.

Maija nevēlējās doties prom no mājām, no Latgales.

Kinoloģe atspēko mītu, ka visi dodas prom no Latgales un ka te darba neesot. Viņa uzsver pēdējā laika tendences, ka tieši otrādi, cilvēki atgriežas laukos.  

Darbs ar suņiem — bērnības sapņa piepildījums

Maijai jau no mazotnes ir ļoti patikuši suņi. “Ģimenē mēs esam tādi suņu mīļi — no kājām līdz galvai,” saka Maija. 

Tāpēc izvēle par labu profesijai, kas saistīta ar suņiem, ar sirdslietu, bija dabiska. Tieši kinoloģija bijusi tā profesija, kur viņa sevi redzēja.

“Kinologs ir cilvēks, kas strādā ar suni. Principā — suņa pavadonis,” saka Maija. Ir gan civilie, gan arī dienestu kinologi, piemēram, Valsts policijas, VID Muitas pārvaldes un Robežsardzes kinologi. Savukārt kinoloģija — mācība par un ap suņiem, šķirnēm, par viņu apmācību.

Viņa kinologus salīdzina ar skolotājiem skolā, kas iemāca suņiem jaunas prasmes un disciplīnu. 

Viņa atzīst, ka pat nevar iedomāties, kā varētu izskatīties dienests bez sava uzticamā partnera, lai gan ir apziņa, ka tāds brīdis reiz pienāks. Suņiem vidēji dienests Robežsardzē ir 11 gadi, protams, viss ir atkarīgs arī no dzīvnieka veselības stāvokļa.

“Suns nav robots”

Maija stāsta arī par sūro dienestu suņiem. “Suns nav robots – viņš nevar strādāt 24 stundas diennaktī,” viņa atzīst.

Ziemā, kad ir sniegs, tas kinologiem un suņiem ir kā neliels atelpas periods, jo sniegā robežšķērsotāju pēdas pamanīt ir daudz vieglāk.

“Kad sniega nav, tas ir ļoti intensīvs darbs visiem suņiem. Viņi ir maksimāli noslogoti. Diemžēl suņu nav tik daudz, cik gribētos. Tu nezini, kad konstatēsi to robežpārkāpumu — pēc metriem simts vai pēc astoņiem kilometriem. Sunim jāiet vēl pakaļ migrantiem, tie var būt vēl padsmit kilometri,” – atklāti par suņu noslogotību dienestā stāsta Maija Potapova.

Dažreiz aizturēšana notiek ātri, citreiz — pēc paiet pus diena, lai notvertu nelegālos robežšķērsotājus.

“Tu esi formā, bet es nebraucu līdzi…”

Viruss piedzīvojis saites plīsumu. Bija operācija. Smaga atkopšanās pēc tās. Trīs mēnešu pārtraukums no dienesta. 

Virusam joprojām ir rehabilitācija, jābrauc uz Rīgu pie fizioterapeita. “Atkopjamies, lai varētu pilnvērtīgi dienēt. Tagad ir savas nianses, ir grūtāk. Pēc katras pēdu dzīšanas sunim tiek veikta masāža,” atzīst Maija.

Viņa stāsta arī, ka dienesta sunim tā ir trauma redzēt, ka saimniece ir formā un dodas uz maiņu, bet suns nebrauc līdzi. “Tu esi formā, bet es nebraucu līdzi,” — Virusa pārdzīvojumus rehabilitācijas laikā, kad uz maiņām devās viena, raksturo Maija.

Par pēdu dzīšanu — jeb tā saukto ‘pēdu celiņu’

Cilvēki, kas no Baltkrievijas puses šķērso nelegāli Latvijas robežu, kā stāsta Maija, neiet taisnā līnijā gar robežu, bet gan līkumu līkumiem. 

“Tu dzen pēdas, ej un ej. Dažreiz, godīgi sakot, tā cerība zūd. Pēc noietiem n-tajiem kilometriem, kad esi viss slapjš, bet paskaties uz suni un domā — kur tam sunim tāda motivācija? Karstumā, aukstumā, bet iet. Ja viņš nepadodas, mums nav tiesību padoties arī. Un tad beigās — aiz līkuma, aiz krūmiem suns uzrāda, ka ir grupa (ar migrantiem),” — par motivāciju, kas reizēm robežsargiem zūd, bet dienesta suns neļauj padoties.

Kinologs strādā ciešā sadarbībā ar visu Robežsardzes komandu. “Man ir pārinieks, tā ir dežūrdaļa, kuri arī vienmēr zvana, jautā, kur mēs un kā. Tā ir arī priekšniecība. Kā hokeja mačā — kad visi gaida, būs tie vārti vai nebūs? Beigās, jā, gandarījums,” saka Maija.

Viņa arī uzsver to gandarījuma sajūtu, kad tiek panākti un aizturēti robežpārkāpēji. “Gan mums, gan sunim, gan visiem… gandarījuma sajūta ir par padarīto, ka tas nav tā — pa tukšo.”

Ierocis — dienesta realitāte

Dienests pierobežā bez ieroča nav iespējams. Norīkojumos līdzi ir pistole un triecienšautene.

Maija ieskicē situāciju — viņa, pārinieks Viruss un otrs robežsargs, pretī — padsmit robežšķērsotāju.

Viņa gan nekad ieroci nav fiziski pielietojusi pret kādu robežpārkāpēju, bet kā aizsardzības līdzeklis un kā “stop” zīme tas strādā.

“Drošību varam panākt tikai visi kopā”

Vaicāta, ko viņai nozīmē drošība un valsts sargāšana no pirmā centimetra, Maija saka: “Kad stāvam te, pie robežžoga, un virs galvas nekas nelido — tas ir miers. Drošība ir tad, kad vari naktī iziet uz ielas un zini, ka nekas nenotiks. Kad esi pārliecināts, ka nākamā diena pienāks.”

Drošību varam panākt tikai visi kopā, uzsver robežsardze Maija Potapova.

“Ne tikai no mums, no Robežsardzes, tas ir atkarīgs — tas ir atkarīgs no katra iedzīvotāja.  Tāpēc pareizi saka: ‘Mana Latvija ir Mana Atbildība’,” rezumē Maija Potapova, Robežsardzes kinoloģe Šķaunē.

Par to, cik svarīgs ir ģimenes atbalsts tiem, kuri dienē Robežsardzē, kad var izsaukt uz darbu ātrāk un pēc maiņas — vēlāk, kāpēc kinologu pulciņā tik aktīvi nepienāk jaunie speciālisti, kas notiek ar suni pēc dienesta un arī par ciešo sadarbību ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS), kuriem, kā uzsver Maija, ir milzīga atdeve arī sniedzot atbalstu robežsargiem uz robežas — pilnajā epizodē. 

Starp citu, Robežsardze pakāpeniski pāriet uz mūsdienīgiem formas tērpiem, kas ir ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) formas elementiem, bet arī ar savām atšķirības zīmēm. Kādas tās ir, skaties šeit.