Ugunsgrēks Ignalinas AES: kas zināms un kā reaģējusi Daugavpils

25. novembrī Baltkrievijas medijos parādījās skaļi un satraucoši virsraksti: “Lietuvā deg atomelektrostacija!”, “Viļņas varas iestādes klusē par ugunsgrēku Ignalinas AES!”, “Baltkrievijas glābēji strādā pie robežas pēc negadījuma Ignalinā.”

Šie apgalvojumi ātri izplatījās sociālajos tīklos, radot bažas arī daļai Latgales iedzīvotāju — Ignalinas atomelektrostacija atrodas vien aptuveni stundas braucienā no Daugavpils.

Taču izrādījās, ka satraukumam nav pamata. Ugunsgrēks objektā patiešām bija izcēlies, tomēr tas bijis neliels, cilvēki nav cietuši, un radiācijas līmenis nav mainījies.

Svarīgi atgādināt, ka Ignalinas atomelektrostacija darbību pārtrauca jau 2009. gadā, savukārt līdz 2040. gadam to plānot demontēt pilnībā.

Mazs ugunsgrēks, bez cietušajiem un apdraudējuma

Kā ziņots Ignalinas AES mājaslapā, 25. novembrī stacijas teritorijā izcēlās neliels ugunsgrēks. Situācija bijusi stabila un pilnībā kontrolēta — liesmas neizplatījās, cietušo nebija, un ne iedzīvotājiem, ne videi draudu nebija, arī radiācijas ziņā.

“Mērījumi notikuma vietā apliecina, ka radiācijas rādītāji ir normas robežās. Radioaktīvo vielu izplūde vidē nav konstatēta, piesārņojums nav izplatījies,” teikts stacijas paziņojumā.

Informāciju apstiprināja arī Lietuvas Ugunsdzēsības un glābšanas departaments. Ziņojums par ugunsgrēku saņemts plkst. 16.37. Glābēji ieradās plkst. 16.40 un no ēkas, kurā izcēlās ugunsgrēks, evakuēja deviņus cilvēkus.

Pēc AES pārstāves Jolitas Mažeikienes teiktā portālam LRT.lt, ugunsgrēks lokalizēts plkst. 17.05, bet pilnībā likvidēts — plkst. 19.07.

Ugunsgrēks noticis vairāk nekā 250 metru attālumā no AES galvenajiem blokiem

AES paskaidro, ka ugunsgrēks izcēlās apsargājamā zonā — atsevišķā radioaktīvo atkritumu apstrādes kompleksā (ēkā Nr. 130), kas atrodas apmēram 250 metru attālumā no galvenajiem blokiem. 

Tur tiek veikta A klases atkritumu primārā dezaktivācija — ar minimālu radioaktīvo materiālu daudzumu.

Lietuvas Ugunsdzēsības departamenta atskaitē norādīts, ka šī ēka pieder pie zemākās bīstamības kategorijas.

“Veicot dezaktivācijas darbus speciālā kamerā, kur apstrādā metāla detaļas, tika ielādēta jauna atkritumu partija. Pēc neilga laika bija dzirdams dobjš troksnis, un no iekārtas filtriem sāka nākt dūmi,” skaidroja Jolita Mažeikiene.

Darbinieki nekavējoties reaģēja, izsauca ugunsdzēsējus, un liesmas tika apturētas aptuveni 25 minūšu laikā.

Notikuma iemeslus vēl izmeklē

Pašlaik ugunsgrēka cēlonis nav zināms. To paziņoja Lietuvas Krīžu vadības centra vadītājs Vilmantas Vitkausks. Ir sākta izmeklēšana, lai noskaidrotu precīzus apstākļus.

“Ir sākta detalizēta izmeklēšana, un pēc iemeslu noskaidrošanas darbi tiks atsākti, ievērojot papildu drošības pasākumus,” teikts Ignalinas AES paziņojumā.

Vitkausks norādīja, ka stacijas teritorijā tiks veikti radiācijas mērījumi un pārbaudīts ugunsdzēsēju aprīkojums. Pašlaik nekas neliecina, ka ugunsgrēks būtu noticis tīši.

Ko par to saka Daugavpils

Daugavpils pašvaldības izpilddirektora vietnieks un Civilās aizsardzības komisijas (CAK) izpildsekretārs Kārlis Rasis portālam “Chayka” skaidroja, ka pašvaldība nav saņēmusi oficiālu informāciju no atbildīgajiem dienestiem.

“Pašvaldība par ugunsgrēku uzzināja no medijiem. Šķiet, ka pats personīgi informāciju ieraudzīju portālā “Delfi”. Ne no viena dienesta pašvaldība oficiālu ziņu nav saņēmusi,” viņš norāda.

Pašvaldība nav veikusi nekādas papildu darbības, jo, pēc medijos izskanējušās informācijas, radiācijas līmenis notikuma vietā nebija mainījies.

Tikmēr arī pilsētas mērs Andrejs Elksniņš, atbildot uz iedzīvotāja jautājumu par radiācijas līmeni Daugavpilī, sacīja, ka “radiācijas līmenis ir normas robežās”. 

Radiācijas fonu Latvijā uzrauga Vides dienests

Par radiācijas monitoringu Latvijā atbild divas iestādes, kas darbojas Valsts vides dienesta (VVD) paspārnē:

• Radiācijas drošības centrs, kas uzrauga, lai visi jonizējošā starojuma avoti valstī tiktu izmantoti droši un lai tiktu aizsargāti cilvēki un vide. Centrs izstrādā normatīvus, uztur starojuma avotu un ar tiem strādājošo darbinieku reģistrus, izsniedz licences un veic regulāras pārbaudes.
  
• Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC), kas nodrošina pastāvīgu radioaktīvā piesārņojuma monitoringu un individuālos dozimetriskos mērījumus.

LVĢMC rīcībā ir 21 stacionārā radiācijas novērošanas stacija visā Latvijā, kur mērījumi tiek veikti ik pēc desmit minūtēm. 

Divas no tām atrodas Daugavpilī, trīs — Augšdaugavas novadā.