Izstāšanos no Stambulas konvencijas atstāj “mantojumā” nākamajai Saeimai

Saeima 5. novembrī nolēma, ka priekšlikumus par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas varēs iesniegt līdz 2026. gada 1. novembrim.

Par gadu ilgu priekšlikumu iesniegšanas termiņu nobalsoja 53 Saeimas deputāti no frakcijām “Jaunā vienotība”, “Progresīvie”, “Apvienotais saraksts” un “Nacionālā apvienība”. Pret balsoja 18 deputāti no partijām “Latvija pirmajā vietā” un “Stabilitātei”. Deputāte Skaidrīte Ābrama atturējās, bet Zaļo un zemnieku savienības pārstāvji, kuri iepriekš atbalstīja Latvijas izstāšanos no konvencijas, šoreiz balsojumā nepiedalījās.

Prezidents aicina uz dialogu

Jau ziņojām, ka Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs atgrieza Saeimā likumu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas, virzot to otrreizējai caurlūkošanai.

“Mēs varam visi savākties, jā, cīnīties par principiālām lietām vēlēšanu kampaņas laikā, bet nekādā veidā nenolikt malā ļoti būtiskus valstij jautājumus,” preses konferencē sacīja Rinkēvičs.

Šis Saeimas sasaukums ir gan ratificējis konvenciju, gan lēmis par izstāšanos no tās, tāpēc prezidents uzskata, ka šis lēmums [par izstāšanos no Konvencijas] būtu jāpārskata nākamajam Saeimas sasaukumam.

Viņš aicina uz cieņpilnu sarunu un kompromisu meklēšanu gan šajā, gan citos jautājumos, piebilstot, ka “cerība ir tā, kas mirst pēdējā”.

Partiju nostāja

NA un AS jau iepriekš pauda, ka piekāpsies prezidentam un nodos nākamajai Saeimai likumu par Stambulas konvencijas denonsēšanu. Par to plašāk rakstījām šeit.

Stambulas konvencijas jautājumu iepriekš jau skatīja Ārlietu komisijā, kur vairums deputātu pārstāv partijas, kas atbalsta Latvijas izstāšanos no konvencijas. Komisiju vada Nacionālās apvienības politiķe Ināra Mūrniece.

Jau ziņojām, ka 30. oktobrī Saeima ar opozīcijas un Zaļo un zemnieku savienības balsīm pieņēma likumu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas. To iesniedza partija “Latvija pirmajā vietā”, un atbalstīja arī Nacionālā apvienība, “Apvienotais saraksts”, “Stabilitātei” un ZZS. Pret bija “Jaunā vienotība” un “Progresīvie”.

Gan šīs partijas, gan daudzas nevalstiskās organizācijas lūdza prezidentu likumu neizsludināt, jo uzskata, ka izstāšanās mazinās aizsardzību pret vardarbību un kaitēs Latvijas starptautiskajam tēlam.

Sabiedrības reakcija un protesti

Pagājušajā nedēļā pie Saeimas notika plašs protests pret izstāšanos no konvencijas — tajā piedalījās ap 5000 cilvēku, un 6. novembrī gaidāmas jaunas akcijas Rīgā, Daugavpilī, Liepājā un citās Latvijas pilsētās.

Iedzīvotāji aktīvi paraksta iniciatīvu platformā Manabalss.lv, kurā aicināja prezidentu neparakstīt likumu par izstāšanos no Stambulas konvencijas, jeb Eiropas Padomes konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu.

Ir savākti vairāk nekā 67 000 parakstu.

Stambulas konvencija Latvijā stājās spēkā 2024. gada 1. maijā. Tā paredz, ka valstij jānodrošina palīdzība un aizsardzība cilvēkiem, kas cietuši no vardarbības, jāizveido krīzes centri un diennakts palīdzības tālrunis, kā arī jāsniedz atbalsts vardarbības lieciniekiem, īpaši bērniem.