2027. gada pirmajā pusē Latvija plāno sākt vidējas darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmu IRIS-T kaujas dežūras. Par to 1. oktobrī aģentūrai LETA pastāstīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Gaisa spēku komandieris Edmunds Svenčs.
Pēc viņa teiktā, pirmās sistēmas Latvijai jāsaņem līdz šā gada beigām.
“Līdz gada beigām plānojam saņemt sākotnējo paku. Kopumā sistēmā ir radaru sistēmas, komandpunktu sistēmas un loģistika. Šogad sāksim procesu pieņemšanā,” sacīja Svenčs.
IRIS-T ir mobila Vācijā ražota raķešu sistēma, kas paredzēta gaisa telpas aizsardzībai pret dažādiem apdraudējumiem — lidmašīnām, helikopteriem, spārnotajām raķetēm un bezpilota lidaparātiem. Tā spēj iznīcināt mērķus līdz 40 kilometru attālumā un līdz 20 kilometru augstumā.
Sistēmas nepieciešamas pretgaisa aizsardzības stiprināšanai
Līgumu par IRIS-T pretgaisa aizsardzības sistēmas iegādi Latvija ar Vācijas uzņēmumu “Diehl Defence” parakstīja jau 2023. gada 30. novembrī.
Līguma vērtība ir 600 miljoni eiro. Tas paredz sistēmas darbībai nepieciešamā aprīkojuma piegādi un ļaus Latvijā izveidot daudzslāņu pretgaisa aizsardzību.
NBS Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks operacionālajos jautājumos Gunārs Kauliņš skaidroja, ka notiekošais Krievijas karš pret Ukrainu parāda, cik daudzveidīgi un sarežģīti ir mūsdienu apdraudējumi no gaisa.
Tas nozīmē, ka Latvijai jābūt gatavai stāties pretī kaujas aviācijai, spārnotajām un ballistiskajām raķetēm, kā arī bezpilota lidaparātiem.
Pēc Kauliņa teiktā, apdraudējumi var rasties jebkurā brīdī un vienlaikus, tāpēc atbildes rīcībai jābūt koordinētai, elastīgai un labi integrētai.
Viņš arī norādīja, ka Latvija nevar aizsargāt savu gaisa telpu viena pati, tāpēc NBS kopā ar NATO sabiedrotajiem turpina uzraudzīt gaisa telpu un saglabā gatavību reaģēt uz jebkādiem iespējamiem apdraudējumiem.
“Mums ir griba, taču mūsu rīcībā vēl nav visu nepieciešamo līdzekļu. Mēs zinām, ka mums jādara vairāk, un mēs to darām,” uzsvēra Kauliņš.
Viņš piebilda, ka pēdējos gados Latvija ir veikusi ievērojamas investīcijas daudzslāņu pretgaisa aizsardzības stiprināšanā.
Pirms izmantošanas būs nepieciešama karavīru apmācība
Pēc Edmunda Svenča teiktā, kaujas dežūru sākšanas laiks būs atkarīgs no karavīru sagatavošanas un sistēmas integrācijas kopējā NATO novērošanas un reaģēšanas sistēmā. Igaunijā pēc līdzīgu sistēmu saņemšanas līdz to pilnvērtīgai izmantošanai pagāja aptuveni pusgads.
“Viena lieta ir iemācīt procedūras, bet otrs ir sasaistīt to ar kopējo NATO novērošanas un reaģēšanas sistēmu,” uzsvēra Gaisa spēku komandieris.
Viņš norādīja, ka reāli sistēmas kaujas dežūras varētu sākt nākamā gada pirmajā pusē, iespējams, pat agrāk. Sistēmu izvietošanas vietas paliks slepenas.
Latvijas austrumos pieejami arī pārtvērējdroni
NBS Gaisa spēku komandieris Edmunds Svenčs arī pastāstīja, ka austrumu robežas tuvumā izvietoti šogad saņemtie pārtvērējdroni “Blaze”. Pašlaik turpinās šo pārtvērēju integrācija kaujas sistēmās un karavīru apmācība.
Pārtvērējdroni Blaze ir pārnēsājamas autonomas bezpilota sistēmas, ko Latvijas uzņēmums “Origin Robotics” izstrādājis pretinieka dronu un citu ātri kustīgu gaisa mērķu atklāšanai un iznīcināšanai.
Valdība jau iepriekš solīja stiprināt pretgaisa aizsardzību valsts austrumos
Iepriekš, 27. jūnijā, preses konferencē pēc Ministru kabineta izbraukuma sēdes Latgalē Ministru prezidents Andris Kulbergs paziņoja par plāniem līdz vasaras beigām pilnībā izvērst vienotu aizsardzības sistēmu pret bezpilota lidaparātiem gar Krievijas un Baltkrievijas robežu.
Pēc viņa teiktā, daļa aprīkojuma jau bija izvietota. Bija paredzēts, ka gaisa telpas pārkāpumu gadījumā vispirms tiks izmantotas uz zemes izvietotās sistēmas, bet aviācija tiks iesaistīta tikai nepieciešamības gadījumā.
Divas dienas iepriekš — 25. jūnijā — aizsardzības ministrs Raivis Melnis arī ziņoja, ka Latvija plāno stiprināt pretgaisa aizsardzību pie austrumu robežas.
