Sestdien, 27. jūnijā, Ministru kabinets aizvadīja ārkārtas izbraukuma sēdi Latgalē – Nacionālo bruņoto spēku militārajā bāzē “Lūznava”.
Pēc slēgtās Ministru kabineta sēdes notika preses konference, kurā premjers un ministri skaidroja, kādi lēmumi pieņemti un kā tie ietekmēs valsts austrumu pierobežas drošību un Latgales attīstību.
Līdz vasaras beigām sola pilnvērtīgu pretdronu aizsardzību
Galvenais valdības izbraukuma sēdes temats bija Latvijas austrumu robežas drošība.
Ministru prezidents Andris Kulbergs paziņoja, ka jau šobrīd uz robežas izvietota daļa iepriekš iegādātās tehnikas, bet jūlijā un augustā paredzēts pabeigt vienotas pretdronu aizsardzības sistēmas izveidi gar Krievijas un Baltkrievijas robežu.
“Mums būs antidronu risinājums gan Krievijas, gan Baltkrievijas robežas garumā,” sacīja KUlbergs.
Viņš skaidroja, ka līdz ar to daudzos gadījumos vairs nebūs nepieciešams gaisā celt militāro aviāciju, jo pirmo reakciju nodrošinās uz zemes izvietotās pretdronu sistēmas. Aviācija palikšot kā rezerves risinājums gadījumos, kad tas būs nepieciešams.
Aizsardzības ministrs — uz robežas izvietos sensorus un Latvijā ražotas pretdronu sistēmas
Aizsardzības ministrs Raivis Melnis uzsvēra, ka pretdronu aizsardzības sistēma tiks veidota sadarbībā ar Iekšlietu ministriju un Valsts robežsardzi.
“Izmantojot Iekšlietu ministrijas un Valsts robežsardzes infrastruktūru, varēsim izvietot dažādus sensorus un dronu pārtveršanas sistēmas, lai jau no pirmā centimetra sekmīgi cīnītos ar nesankcionēti ielidojušiem droniem,” sacīja ministrs.
Viņš piebilda, ka vienlaikus tiks stiprināta arī Nacionālo bruņoto spēku klātbūtne Latgalē.
Plānots izvietot vairāk Valsts aizsardzības dienesta karavīru Lūznavā un Daugavpilī, kā arī turpināt palielināt NATO sabiedroto klātbūtni reģionā.
Latgalē plāno attīstīt aizsardzības industriju
Viens no būtiskākajiem valdības paziņojumiem bija iecere attīstīt aizsardzības rūpniecību tieši Latgalē.
Premjers informēja, ka Latvija kopā ar Ukrainu plāno attīstīt dronu kopražošanu, un valdības mērķis ir panākt, lai viena no šādām ražotnēm atrastos tieši austrumu pierobežā.
“Tieši šeit ir vajadzīga ekonomiskā aktivitāte, tieši šeit ir vajadzīgas investīcijas un darba vietas. Mēs mērķtiecīgi virzīsimies uz to, lai pirmais pamatakmens šai ražotnei būtu ielikts jau šogad,” sacīja premjers.
Pēc viņa teiktā, valdība sola likvidēt administratīvos šķēršļus un ieviest tā saukto “zaļo koridoru”, lai aizsardzības nozares investīcijas Latgalē nonāktu pēc iespējas ātrāk.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis norādīja, ka Latgales rūpniecības potenciāls šobrīd netiek pilnībā izmantots. Viņš stāstīja, ka tuvākajos gados reģionā iespējamas investīcijas vairāk nekā pusmiljarda eiro apmērā, savukārt viens uzņēmums jau šogad plāno uzsākt aptuveni 300 miljonu eiro vērtu projektu.
Valainis uzsvēra, ka tieši aizsardzības industrija var kļūt par vienu no galvenajiem ekonomikas attīstības virzieniem pierobežā. “Īstermiņā visātrākais un efektīvākais risinājums ir investīcijas militārās industrijas attīstībā,” sacīja Valainis.
Patvertņu sistēmu sola būtiski vienkāršot
Vēl viens būtisks valdības lēmums skar civilo aizsardzību. Premjers atzina, ka līdzšinējā patvertņu izveides sistēma nav darbojusies.
“Ir skaidrs un godīgi jāsaprot, ka patvertņu jautājums ir izgāzies,” sacīja Kulbergs. Viņš norādīja, ka līdz šim tika izstrādāti 509 dažādi projekti, taču realizēts tikai viens.
Tāpēc valdība divu nedēļu laikā gatavos pilnīgi jaunu pieeju – vienkāršus tipveida risinājumus, ko pašvaldības varēs izmantot bez liekas birokrātijas.
Premjers skaidroja, ka Latvija izmantos arī Ukrainas pieredzi, kur plaši tiek izmantotas standartizētas betona patvertnes, kuras iespējams uzstādīt salīdzinoši īsā laikā.
Atbildot uz “Chayka” jautājumu par pašvaldību norādīto finansējuma trūkumu patvertņu izbūvei, Ministru prezidents uzsvēra, ka galvenā problēma neesot finansējums, bet gan sarežģītā projektu sistēma.
“Nauda ir. Viņa tikai pareizi jāizlieto,” sacīja premjers, skaidrojot, ka pēc tipveida risinājumu ieviešanas patvertņu izbūve kļūs ievērojami vienkāršāka un lētāka.
Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava piebilda, ka Iekšlietu, Ekonomikas un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas kopīgi pārskatīs būvniecības prasības, lai samazinātu birokrātiju un ātrāk sakārtotu patvertņu tīklu.
“Mēs vēlamies gan sakārtot esošās patvertnes, gan veidot jaunas tur, kur to līdz šim nav bijis,” sacīja ministrs.
Skolām līdz rudenim izstrādās vienotu rīcības plānu apdraudējuma situācijās
Izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone informēja, ka valdība vienojusies līdz jaunā mācību gada sākumam izstrādāt skaidrus rīcības algoritmus izglītības iestādēm dažādu apdraudējuma līmeņu gadījumā.
Pēc ministres teiktā, skolām jābūt gatavām ne tikai ārkārtas situācijām, bet arī ilgstošiem drošības riskiem, kas var ietekmēt mācību procesu.
“Mūsu priekšlikums ir izstrādāt precīzus kritērijus katram apdraudējuma līmenim – dzeltenajam, oranžajam un sarkanajam –, lai būtu skaidrs, kā rīkoties katrā situācijā,” sacīja ministre.
Viņa skaidroja, ka oranžā līmeņa situācijās varētu tikt izmantots kombinētais mācību modelis, savukārt lēmumus par attālināto vai klātienes mācību organizēšanu pieņemtu pašvaldību Civilās aizsardzības komisijas.
Vizītes laikā Maltas vidusskolā ministre secinājusi, ka skolām vēl jāstiprina gatavība krīzes situācijām. Runa nav tikai par drošām telpām, bet arī par ūdens, pārtikas un pirmās palīdzības rezervēm, ja skolēniem patvertnēs nāktos uzturēties ilgāku laiku.
“Līdz 1. septembrim mums jānodrošina skaidri algoritmi, kā saglabāt izglītības procesa nepārtrauktību,” uzsvēra ministre.
Tūrisma nozarei sola tūlītēju atbalstu
Valdības sēdē daudz tika runāts arī par ekonomisko situāciju Latgalē. Ministru prezidents atzina, ka pēdējās nedēļās drošības situācija negatīvi ietekmējusi tūrisma nozari – samazinājušās rezervācijas viesnīcās un lauku tūrisma saimniecībās, atceltas bērnu nometnes un grupu braucieni.
Lai mazinātu šīs sekas, valdība nolēmusi 10 reizes samazināt tūrisma nodevu reģionā.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis informēja, ka tas būs tikai pirmais solis. Tuvāko divu nedēļu laikā valdībā plānots iesniegt papildu atbalsta programmu tūrisma uzņēmumiem, lai kompensētu zaudējumus, kas radušies samazinātās apmeklētāju plūsmas dēļ.
“Mēs nāksim uz valdību ar jaunu mērķētu atbalsta pasākumu paketi tieši tūrisma nozarei,” sacīja ekonomikas ministrs.
Par dronu radītajiem postījumiem valsts kompensēs līdz 90% zaudējumu
Viens no būtiskākajiem valdības pieņemtajiem lēmumiem paredz jaunu kompensāciju mehānismu gadījumiem, ja militāru incidentu vai dronu uzbrukumu rezultātā tiek nodarīti zaudējumi.
Premjers uzsvēra, ka līdz šim šāda regulējuma Latvijā nebija, taču pēc nesenajiem incidentiem austrumu pierobežā tas tapis paātrinātā kārtībā.
“Ir skaidrs regulējums, kādā veidā var pieteikties kompensācijai, kā to identificēt, aprēķināt un saņemt,” sacīja Ministru prezidents.
Tieslietu ministrs Edvards Smiltēns skaidroja, ka kompensācijas sasniegs līdz 90% no zaudējumu apmēra. Ja postījumi nodarīti lauksaimniecībai, lauksaimniekiem būs jāvēršas Lauku atbalsta dienestā. Savukārt fiziskajām un juridiskajām personām, kuru īpašumi vai manta cietuši dronu incidenta rezultātā, būs jāvēršas pašvaldībā.
Pēc ministra teiktā, sistēma izstrādāta tā, lai cilvēki kompensāciju saņemtu aptuveni mēneša laikā. “Tas ir valdības solījums sabiedrībai, ka valsts palīdzēs, ja notiks militārs incidents,” uzsvēra Smiltēns.
Vienlaikus premjers norādīja, ka lielajiem uzņēmumiem arī turpmāk būtiska loma būs apdrošināšanai, savukārt jaunais kompensāciju mehānisms galvenokārt paredzēts iedzīvotājiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.
Latgales ekonomikas stiprināšanai – vēl divi miljoni eiro
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars informēja, ka valdība austrumu pierobežas attīstības plānu papildinājusi ar vēl diviem miljoniem eiro uzņēmējdarbības veicināšanai.
Pēc viņa teiktā, kopējais valdības finansējums austrumu robežas stiprināšanas pasākumiem sasniedzis jau 680 miljonus eiro.
Ministrs uzsvēra, ka ekonomiskā situācija Latgalē joprojām ir sarežģīta – iedzīvotāju skaits samazinās straujāk nekā citviet Latvijā, bezdarbs ir gandrīz divreiz augstāks nekā vidēji valstī, bet ienākumi būtiski atpaliek no pārējiem reģioniem.
“Būs spēcīga ekonomika – būs arī no kā finansēt drošību,” sacīja Tavars.
Viņš piebilda, ka tuvāko trīs nedēļu laikā plānots sasaukt īpašu attīstības komiteju, kurā lems par papildu investīciju un Eiropas Savienības fondu novirzīšanu tieši Latgalei.
Satiksmes ministrs: Latgales ceļi joprojām sliktākā stāvoklī nekā citviet
Satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis informēja, ka ministrija izvērtējusi autoceļu stāvokli austrumu pierobežā un secinājusi, ka Latgalē situācija joprojām ir sliktāka nekā vidēji Latvijā.
Viņš atzina, ka pēdējos gados finansējums pieaudzis, tomēr kopumā tas joprojām nav pietiekams, lai apturētu ceļu stāvokļa pasliktināšanos.
Ministrs norādīja, ka pēc tikšanās ar Latgales pašvaldībām būs jāpārskata prioritārie ceļu projekti, īpaši ņemot vērā reģiona drošības nozīmi.
Vai izbraukuma valdības sēdes Latgalē kļūs par tradīciju?
Preses konferencē portāls “Chayka” Ministru prezidentam vaicāja, vai Ministru kabineta izbraukuma sēdes Latgalē turpmāk kļūs par regulāru praksi arī pēc Saeimas vēlēšanām.
Atbildot uz jautājumu, premjers pauda pārliecību, ka valdībai jāstrādā tuvāk reģioniem un biežāk jātiekas ar iedzīvotājiem.
“Rīga kā ūdensgalva ir stipri par daudz. Mums ir jābrauc pie cilvēkiem, īpaši pierobežā,” sacīja Ministru prezidents.
Viņš uzsvēra, ka tikai klātienē tiekoties ar pašvaldībām, uzņēmējiem un iedzīvotājiem iespējams pilnvērtīgi izprast reģionu problēmas un pieņemt pamatotus lēmumus. Pēc premjera teiktā, arī šīs vizītes laikā gūtā pieredze ļāvusi valdībai precizēt vairākus turpmākos uzdevumus, savukārt publiskie aicinājumi apmeklēt Latgali jau devuši pirmos rezultātus – tūrisma uzņēmēji informējuši par pieaugošu interesi un rezervāciju skaitu.
Tomēr skaidru atbildi uz jautājumu, vai izbraukuma Ministru kabineta sēdes pēc vēlēšanām notiks regulāri, premjers nesniedza. Viņš pauda savu redzējumu par nepieciešamību valdībai biežāk strādāt reģionos, taču konkrētu apņemšanos turpināt šādu praksi arī nākamā Ministru kabineta darbā neizteica.
