Veselības ministrija nav konstatējusi pietiekamus pierādījumus tam, ka Daugavpils reģionālās slimnīcas (DRS) iepriekšējā valde būtu rīkojusies prettiesiski vai pieļāvusi rupju nolaidību, kas būtu tieši izraisījusi slimnīcas finanšu zaudējumus.
Šāds secinājums sniegts Veselības ministrijas informatīvajā ziņojumā par slimnīcas amatpersonu atbildības izvērtēšanu, kas 15. septembrī iesniegts valdībai.
“Konstatētās nepilnības finanšu plānošanā, budžeta kontroles mehānismos un risku vadībā ir vērtējamas kā pārvaldības kvalitātes jautājumi,” teikts ziņojumā.
Ziņojums sagatavots pēc valdības 2024. gada 26. novembra lēmuma. Toreiz pēc valsts līdzdalības iegūšanas DRS un ārējā audita gala ziņojuma saņemšanas Ministru kabinets uzdeva izvērtēt, vai un kādā mērā slimnīcas amatpersonas ir atbildīgas par tās finanšu problēmām.
DRS ir lielākais daudzprofilu stacionārs ārpus Rīgas un viens no nozīmīgākajiem medicīnas centriem Latgalē. Tā uzņem pacientus no citām reģionālajām slimnīcām un sniedz gan neatliekamo, gan specializēto medicīnisko palīdzību. 2023. gadā slimnīca saskārās ar nopietnām finanšu problēmām. Lai tās risinātu, 2024. gada beigās valsts pārņēma 80,58% slimnīcas kapitāldaļu.
Kāpēc nonākts pie šāda secinājuma
Ziņojumā skaidrots, ka, lai prasītu zaudējumu atlīdzību, ir jāpierāda prettiesiska rīcība vai nolaidība un tās tieša cēloņsakarība ar slimnīcai nodarītajiem finanšu zaudējumiem, kā arī zaudējumu apmērs un vaina. Šobrīd, pēc Veselības ministrijas vērtējuma, pietiekami pierādījumi, kas pamatotu civiltiesiskas prasības celšanu pret iepriekšējās valdes locekļiem, nav konstatēti.
Vienlaikus 2023. gada nogalē policijā tika ierosināta lieta par DRS iekšējiem celtniecības darbiem, kuru veikšanai iepriekšējās valdes darbības laikā tika piesaistītas fiziskas personas uzņēmuma līgumu ietvaros. Pašlaik DRS rīcībā nav informācijas par šī kriminālprocesa virzību.
Dokumentā norādīts, ka šajā lietā vēl nav stājies spēkā notiesājošs spriedums. Ņemot vērā to, kā arī citus izvērtēšanas materiālus, pašlaik nav pamata konstatēt, ka iepriekšējā valde būtu rīkojusies prettiesiski vai ar rupju nolaidību tādā apmērā, kas būtu tiešs un noteicošs DRS finanšu zaudējumu cēlonis.
Tāpēc jautājums par bijušās DRS vadības iespējamo civiltiesisko atbildību pagaidām paliek atklāts. Ziņojumā teikts, ka tas tiks aktualizēts atbilstoši ierosinātās krimināllietas rezultātiem.
Slimnīcas finanšu situāciju skaidro ar ārējo faktoru ietekmi un pārvaldības kvalitātes problēmām
Ziņojumā norādīts, ka DRS finanšu problēmas lielā mērā saistītas ar ārējiem apstākļiem: Covid-19 pandēmijas sekām, personāla, materiālu un energoresursu izmaksu pieaugumu, kā arī izmaiņām valsts apmaksāto stacionāro pakalpojumu apjomā.
2024. gada oktobrī uzņēmums “Grant Thornton Baltic” slimnīcā veica ārējo auditu. Tajā tika konstatētas arī iekšējas problēmas — nepietiekama finanšu plānošana, budžeta kontroles mehānismi un risku pārvaldība.
Piemēram, personāla izmaksas vidēji veidoja aptuveni 77% no DRS neto apgrozījuma. Turklāt būtiski pieauga medikamentu un materiālu izmaksas, bet pēc energoresursu sadārdzinājuma 2022. gadā komunālo pakalpojumu izdevumi palielinājās vairāk nekā divas reizes.
Tomēr ziņojumā tas vērtēts kā pārvaldības kvalitātes problēmas, nevis pierādījums prettiesiskai rīcībai.
Vērtējot iepriekšējās vadības atbildību, tika ņemts vērā arī slimnīcas valdes ziņojums, padomes darbs un DRS finanšu stāvoklis pirms valsts līdzdalības iegūšanas.
Piemēram, slimnīcas padome atzina, ka iepriekšējās valdes darbībā pastāvēja nepilnības finanšu plānošanā un kontroles mehānismos, taču nekonstatēja faktus, kas pamatotu civiltiesiskas atbildības iestāšanos.
Jaunajai slimnīcas vadībai izdevās situāciju uzlabot, taču tā joprojām ir sarežģīta
Ārējā audita ziņojumā norādīts, ka pēdējos gados slimnīca cieta ievērojamus zaudējumus. Tādēļ pieauga maksātnespējas risks, bet parādi piegādātājiem būtiski palielinājās.
Tomēr kopš 2023. gada beigām toreizējā jaunā slimnīcas valde — Inta Vaivode un Edgars Labsvīrs — sāka īstenot pasākumus finanšu situācijas stabilizēšanai. Slimnīcā tika pārskatīta personāla struktūra un darbinieku slodzes, līgumi ar piegādātājiem, kā arī uzlabota finanšu plānošana un kontrole. Turklāt vadība sāka ieviest ārējā audita ieteikumus.
2024. gada starpperiodu pārskati liecināja, ka zaudējumi un kreditoru parādi pakāpeniski samazinājās. Tomēr naudas plūsma joprojām bija negatīva, bet riski DRS darbības nepārtrauktībai — augsti.
Taču ziņojumā, pamatojoties uz 2024. un 2025. gada pārskatiem, secināts, ka “DRS valdes īstenotie izdevumu optimizācijas pasākumi, kuru mērķis bija stabilizēt sabiedrības finansiālo situāciju, nav devuši sagaidāmo rezultātu, un DRS finansiālā situācija turpina pasliktināties”.
Vienlaikus ir svarīgi ņemt vērā, ka slimnīcas ieņēmumus galvenokārt veido valsts budžeta finansējums. Šie līdzekļi paredzēti noteikta apjoma valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai.
Tomēr šis finansējums pilnībā nesedz faktiskās pakalpojumu sniegšanas izmaksas un neļauj pietiekamā apjomā veidot uzkrājumus nepieciešamajiem ieguldījumiem infrastruktūrā, norādīts ziņojumā.
“Ņemot vērā pašlaik spēkā esošo valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanas modeli, DRS valdes iespējas kompensēt radušos zaudējumus un stabilizēt sabiedrības finansiālo situāciju, īstenojot vienīgi izdevumu optimizācijas pasākumus, ir būtiski ierobežotas.”
Turklāt dokumentā norādīts, ka bez regulāra papildu valsts budžeta finansējuma, kā arī līgumos noteikto pakalpojumu apjomu un finansējuma nosacījumu pārskatīšanas būtiski uzlabot DRS finanšu situāciju objektīvu apstākļu dēļ ir grūti.
Atgādinām, ka 2025. gadā valdes sastāvs mainījās. Edgars Labsvīrs 1. oktobrī atstāja amatu, pēc tam par valdes pagaidu locekli kļuva Valērija Čible. Kopš 2026. gada 15. aprīļa šo amatu konkursa rezultātā ieņem Arta Biruma.
Kas tālāk?
Kā ziņo aģentūra LETA, Veselības ministrijai tagad uzdots nodrošināt, lai DRS dalībnieku sapulce veiktu pilnvērtīgu valdes un padomes atbildības izvērtējumu atbilstoši Komerclikuma 169. pantam.
Šis pants paredz, ka valdes un padomes locekļiem savi pienākumi jāpilda kā krietniem un rūpīgiem saimniekiem. Ja viņu darbība vai bezdarbība ir radījusi slimnīcai zaudējumus, viņi par tiem var būt atbildīgi. No atbildības amatpersonu var atbrīvot, ja tā pierāda, ka rīkojusies kā krietns un rūpīgs saimnieks vai pildījusi likumīgu dalībnieku sapulces lēmumu.
