Likvidēs Daugavpils reģionālās slimnīcas (DRS) padomi — šādu lēmumu valdība pieņēmusi 13. janvārī. To plānots likvidēt līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Lēmums pieņemts, izvērtējot slimnīcas darbības specifiku, tās nekomerciālo raksturu un kapitāldaļu turētāju struktūru.
Veselības ministrija (VM) secinājusi — “padomes funkcijas iespējams nodrošināt efektīvi arī bez tās pastāvēšanas”.
Atgādinām, ka lielākā daļa slimnīcas kapitāldaļu pieder valstij Veselības ministrijas personā (80,5%), savukārt Daugavpils pašvaldībai pieder 16,57%, bet pārējās kapitāldaļas — Augšdaugavas novadam un Rīgas Stradiņa universitātei (RSU).
“Koleģiāla pārraudzība visu četru kapitāldaļu turētāju līmenī nodrošinās nepieciešamo kompetenču, pieredzes un institucionālās kapacitātes kopumu,” skaidro ministrijā.
Par iespējamo DRS padomes likvidāciju iepriekš runājusi arī Daugavpils dome. Par to plašāk rakstījām šeit.
Likvidējot padomi, valdes locekļu skaits pieaugs līdz trim
Likvidējot padomi, atbrīvotos līdzekļus plānots novirzīt vadības kapacitātes stiprināšanai, palielinot valdes locekļu skaitu līdz trim.
Kā skaidro par slimnīcām atbildīgā ministrija, tieši valde nodrošina nepārtrauktu atbildību par slimnīcas operacionālo darbību.
“Trīs valdes locekļu sastāvs nodrošinās sabalansētu lēmumu pieņemšanu un efektīvāku risku, finanšu un kvalitātes vadību, ņemot vērā slimnīcas apjomu, sarežģīto darbības profilu un ievērojamo darbinieku skaitu,” teikts ministrijas ziņojumā.
Pašlaik slimnīcā strādā divi valdes locekļi — Inta Vaivode un pagaidu valdes locekle Valerija Čible, līdzšinējā slimnīcas Finanšu nodaļas vadītāja un galvenā ekonomiste.
Viņa amatā nomainīja Edgaru Labsvīru, kurš no valdes locekļa amata atkāpās pērn oktobrī.
Kas šobrīd darbojas padomē
Likvidējot padomi, amatu zaudēs trīs personas — padomes priekšsēdētājs Juris Bārzdiņš, viņa vietnieks Aivars Veiss un padomes loceklis Andris Jumtiņš.
Kā skatāms CrediWeb datubāzē, viņi padomē darbojas kopš 2024. gada 4. jūnija.
Par Daugavpils reģionālo slimnīcu
Daugavpils reģionālā slimnīca ir lielākais veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs ārpus Rīgas — IV līmeņa ārstniecības iestāde, kas sniedz neatliekamo diennakts, ambulatoro un stacionāro medicīnisko palīdzību galvenokārt Latgales reģiona iedzīvotājiem.
Veselības aprūpe tiek nodrošināta gan sekundārajā ambulatorajā un stacionārajā līmenī, gan arī terciārajā veselības aprūpes līmenī, skaidro ministrija.
2024. gadā slimnīcas apgrozījums bijis vairāk nekā 54 miljoni eiro, bet peļņa — ap 197 tūkstošiem eiro, skatāms “CrediWeb” datubāzē.
Atgādinām, ka slimnīca 2024. gadā valsts pārziņā nonāca pēc Daugavpils domes lūguma. Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā smagās finanšu problēmas, kas bija radušās slimnīcā.
Līdz tam lielākais kapitāldaļu turētājs bija Daugavpils pašvaldība. Toreiz valsts ieguldīja 4,6 miljonus eiro, lai stabilizētu slimnīcas finanšu situāciju.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par raksta “Likvidēs Daugavpils reģionālās slimnīcas padomi. Uz tās rēķina palielinās valdes locekļu skaitu” saturu atbild Biedrība DAmedia.







