“Programma “Skola2030” netika īstenota pilnā apjomā, un tas radīja negatīvas sekas. Tagad mēs esam spiesti labot šīs kļūdas,” 4. augustā LTV raidījumā “Rīta panorāma” sacīja izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone, stāstot par plāniem jaunajam mācību gadam.
Viņa atzīst, ka rezultāti nav tik iepriecinoši, kā gribētos. “Reforma sākās ar labu ideju, taču tika īstenota bez visiem nepieciešamajiem papildu pasākumiem. Pedagogiem netika nodrošināts pietiekams atbalsts, mācību materiāli un metodiskā palīdzība,” norāda Ilze Indriksone.
Ministre iepazīstināja ar izmaiņām, kuras Izglītības un zinātnes ministrija piedāvā ieviest jau no jaunā mācību gada. Lielākā daļa no tām pagaidām ir noformētas kā normatīvo aktu grozījumu projekti un tiek saskaņotas Tiesību aktu projektu portālā (TAP).
Ja tās tiks apstiprinātas, izmaiņas stāsies spēkā 2026. gada 1. septembrī.
Grozījumi ir sagatavoti ieviešanai Ministru kabineta noteikumos par valsts pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standartiem. Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas sniegtās informācijas, to mērķis ir mainīt vērtēšanas sistēmu un centralizēto eksāmenu norises kārtību, kā arī piešķirt skolām lielāku patstāvību mācību procesa organizēšanā.
Skaidrojam, kāda ir piedāvāto izmaiņu būtība un kas skolēnus sagaida jaunajā mācību gadā.
9. klases eksāmenu rezultāti vairs neietekmēs apliecības saņemšanu
Viena no būtiskākajām izmaiņām skar pamatskolas absolventus.
“Ja skola ir nodrošinājusi kvalitatīvu mācību procesu, skolēns visos mācību priekšmetos ir saņēmis vērtējumu, tad viņš absolvē 9. klasi un saņem atestātu,” par jauno kārtību pastāstīja ministre.
Ministrija piedāvā atteikties no minimālā procentuālā sliekšņa, kas pašlaik jāsasniedz centralizētajos eksāmenos, lai saņemtu apliecību par pamatizglītību.
Paši eksāmeni tomēr tiks saglabāti. To rezultātus, tāpat kā līdz šim, izmantos izglītības kvalitātes vērtēšanai un uzņemšanai ģimnāzijās, vidusskolās un profesionālās izglītības iestādēs.
Pēc Indriksones teiktā, eksāmenam jābūt nevis sodam, bet instrumentam turpmākā izglītības ceļa izvēlē.
9. klasē būs centralizētais eksāmens dabaszinībās
Vienlaikus ministrija piedāvā ieviest centralizēto eksāmenu dabaszinībās.
“Dabaszinātnes ir visu jaudīgu mūsdienu ekonomiku pamats. Tam ir izšķiroša nozīme mūsu valsts nākotnei un jauniešu konkurētspējai pasaulē,” uzsvēra Ilze Indriksone.
Pēc ministres teiktā, eksāmena ieviešana tika atlikta astoņus gadus. Tagad, viņasprāt, ir pienācis laiks objektīvi novērtēt skolēnu zināšanu līmeni.
Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto anotāciju dabaszinību eksāmens kļūs par trešo centralizēto eksāmenu pamatskolā un galvenokārt tiks izmantots izglītības kvalitātes uzraudzībai un skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanai.
Arī jaunā eksāmena rezultāti, tāpat kā pārējo centralizēto eksāmenu rezultāti, neietekmēs apliecības par pamatizglītību saņemšanu, ja skolēns būs sekmīgi apguvis mācību programmu.
Kopš pagājušā mācību gada eksāmens svešvalodā ir aizstāts ar monitoringa darbu. Tādējādi devītklasnieki kārtos centralizētos eksāmenus matemātikā, latviešu valodā un dabaszinībās, kā arī pildīs monitoringa darbu angļu valodā.
Skolēniem atkal ļaus uzlabot pārbaudes darbu vērtējumus
Ministrija piedāvā mainīt arī vērtēšanas kārtību.
“Tiesību aktu portālā tiks publicēti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas paredz ikviena skolēna – gan pamatskolā, gan vidusskolā – tiesības uzlabot vismaz vienu vērtējumu katrā mācību priekšmetā,” informēja ministre.
Pēc Indriksones teiktā, pašreizējā sistēma faktiski neatstāj skolēniem tiesības kļūdīties. “Iespēja kļūdīties un kļūdas labot ir neatņemama jebkura mācību procesa sastāvdaļa,” uzskata ministre.
Projekts paredz, ka katra skola pati noteiks pārbaudes darbu atkārtotas kārtošanas kārtību un varēs atļaut uzlabot vairāk nekā viena darba vērtējumu, taču iespēja uzlabot vismaz vienu summatīvo vērtējumu katrā mācību priekšmetā būs jānodrošina visiem skolēniem.
Augstākā līmeņa eksāmeni vidusskolā kļūs brīvprātīgi
Vēl viena izmaiņa skar vidusskolu.
Ministrija piedāvā atcelt prasību obligāti kārtot centralizēto eksāmenu augstākajā līmenī. Tā vietā skolēni varēs paši izvēlēties, vai kārtot optimālā vai augstākā līmeņa eksāmenu.
Kā skaidroja ministre, obligātā prasība tiks atcelta, taču pati iespēja kārtot šādu eksāmenu saglabāsies. Šāds lēmums saistīts ar to, ka nebūt ne visas Latvijas augstskolas pieprasa augstākā līmeņa eksāmenu rezultātus. Tos varēs kārtot tie absolventi, kuriem šādi rezultāti nepieciešami, lai iestātos konkrētās studiju programmās vai sasniegtu citus akadēmiskos mērķus.
Telefoni skolās – tikai no 10. klases
2026. gada 1. jūnijā stājās spēkā izmaiņas, kas ierobežo mobilo tālruņu izmantošanu skolās.
Tagad mobilos tālruņus mācību dienas laikā drīkst izmantot tikai 10.–12. klašu skolēni. 1.–9. klašu skolēniem to izmantošana ir aizliegta, taču pedagogs drīkst atļaut lietot tālruni, ja tas nepieciešams mācību procesā.
Intervijā Ilze Indriksone norādīja, ka šādu modeli uzskata par pamatotu, tomēr uzsvēra, ka tieši skolām pašām jānosaka mobilo ierīču izmantošanas kārtība savā teritorijā.
Otrā svešvaloda – no 5. klases
No jaunā mācību gada stāsies spēkā arī iepriekš pieņemtās izmaiņas attiecībā uz otrās svešvalodas apguvi.
Turpmāk skolēni otro svešvalodu sāks apgūt 5., nevis 4. klasē, kā tas bija līdz šim. Turklāt jaunajās grupās kā otro svešvalodu drīkstēs piedāvāt tikai Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstu oficiālās valodas vai valodas, kuru apguvi paredz starptautiskie līgumi.
Krievu valoda vairs nav iekļauta to valodu sarakstā, kuras jaunajiem skolēniem drīkst piedāvāt kā otro svešvalodu.
