Premjerministrs Andris Kulbergs (“Apvienotais saraksts”) vairākkārt paziņojis, ka viena Memoranda padomes sēde, kurā piedalās nevalstiskās organizācijas (NVO), valstij izmaksā aptuveni 18 tūkstošus eiro.
“Memoranda padomes viena sēde izmaksā aptuveni 18 000 eiro, lai NVO cilvēki atnāktu aprunāties. Es šo naudu daudz labprātāk novirzītu, piemēram, brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem. Gribu objektīvi izvērtēt, vai šie līdzekļi tiek izmantoti lietderīgi,” viņš rakstīja savā sociālā tīkla X (iepriekš – Twitter) kontā.
Pēc tam Kulbergs to pašu 20. jūlijā sacīja arī Latvijas Radio ēterā: “Man šķita ļoti dīvaini, ka Valsts kancelejai tiek piestādīts rēķins 18 tūkstoši eiro par pasēdēšanu.”
Premjera izteikumi kļuva par daļu no ministru diskusijas par nevalstisko organizāciju valsts finansējumu. Taču vai šie apgalvojumi ir patiesi un par ko patiesībā ir šī diskusija? Skaidrojam.
Kas ir Memoranda padome
“Re:Baltica” žurnāliste Evita Puriņa savā “Re:Check” faktu pārbaudē skaidro, ka Memoranda padome izveidota pirms 21 gada pēc tam, kad toreizējā valdība un nevalstiskās organizācijas parakstīja sadarbības memorandu. Šīs sadarbības mērķis ir attīstīt pilsonisko sabiedrību un nodrošināt tās līdzdalību valsts lēmumu pieņemšanā.
Kopš tā laika memorandam pievienojušās 578 organizācijas. Memoranda padome apspriež jautājumus starp valsti un NVO, kā arī palīdz ņemt vērā sabiedrisko organizāciju viedokli valsts lēmumu izstrādē.
2024. gadā pēc konkursa Valsts kanceleja noslēdza līgumu ar Latvijas Pilsonisko aliansi, kas nodrošina Memoranda padomes sekretariāta darbu. Saskaņā ar līgumu alianse par to ik gadu saņem 200 tūkstošus eiro.
Alianses pienākumos ietilpst padomes darba organizēšana, sēžu sagatavošana, darba grupu koordinēšana un citi ar to saistītie uzdevumi.
No kurienes radās 18 tūkstošu eiro summa
Lai noskaidrotu, no kurienes premjerministram radusies informācija, ka viena sēde izmaksā 18 tūkstošus eiro, “Re:Baltica” vērsās pie viņa preses sekretāres Elīnas Švernes.
“Sākotnēji bija plānotas 11 memoranda padomes sēdes. Attiecīgi sadalot, veidojas summa 18 181,81 EUR, kas iepriekš arī izskanējusi publiskajā telpā,” viņa atbildēja.
Tātad, visticamāk, premjerministrs publiski pieejamo informāciju par kopējo finansējumu — 200 tūkstošiem eiro — vienkārši izdalīja ar plānoto sēžu skaitu.
Valsts nemaksā NVO 18 tūkstošus eiro par vienu sēdi
Līdz ar to Kulberga apgalvojums, ka NVO šī nauda tiek maksāta tikai par dalību sēdēs, nav pareizs. Līgumā starp pusēm papildus sēžu organizēšanai un dalībai tajās paredzēti arī citi pienākumi, tostarp Memoranda padomes sekretariāta funkciju nodrošināšana.
Latvijas Pilsoniskajai aliansei jānodrošina četru pastāvīgo darba grupu izveide un vismaz 18 to sēdes, kā arī saskaņā ar Memoranda padomes lēmumiem jāpiesaista konsultanti un eksperti atsevišķu jautājumu izpētei. Turklāt reizi gadā jāorganizē arī viens NVO forums.
Latvijas Pilsoniskā alianse “Re:Check” informēja, ka pēdējo 21 mēnešu laikā izlietojusi 375 tūkstošus eiro. No tiem 53 tūkstoši eiro iztērēti sēžu sagatavošanai un kompensācijām NVO pārstāvjiem.
Ar Latvijas Pilsoniskās alianses informāciju par līdzekļu izlietojumu var iepazīties šeit.
Kulbergs ir pārliecināts: NVO nevajadzētu saņemt valsts finansējumu savu biedru interešu pārstāvēšanai
Kulberga aizsāktajā diskusijā viņš pauda arī neizpratni par to, ka valsts maksā nevalstiskajām organizācijām par savu biedru interešu pārstāvēšanu. Viņaprāt, NVO savu biedru intereses būtu jāpārstāv par saviem līdzekļiem.
Kā piemēru pareizai NVO darbībai viņš minēja Latvijas Darba devēju konfederāciju, kuras padomes loceklis iepriekš bija arī pats.
“Es pats esmu strādājis nevalstiskās organizācijās iepriekš. Es nesaņēmu ne centa, pārstāvot organizāciju. Tas man bija goda jautājums. Es pat nespēju iztēloties, ka mums pat būtu tiesības paprasīt kaut ko par sēdēšanu pie galda,” sacīja Kulbergs.
Viena no asociācijām, kuras biedrs iepriekš bija premjers, arī saņem valsts finansējumu
Tomēr arī Latvijas Darba devēju konfederācija saņem valsts finansējumu savu biedru interešu pārstāvēšanai.
Līdz nākamā gada beigām tiek īstenots četru gadu projekts 730 tūkstošu eiro vērtībā, kura mērķis ir stiprināt konfederācijas spēju piedalīties likumdošanas izstrādē, nacionālo reformu veidošanā un sarunās par koplīgumu slēgšanu.
Šie līdzekļi tiek izmantoti arī organizācijas dalībai Eiropas Savienības un starptautiskos pasākumos, sabiedriskās domas pētījumu veikšanai, analītisko materiālu sagatavošanai un publisku pasākumu organizēšanai.
No kopējās summas 621 tūkstoti eiro (85%) organizācijai piešķīris Eiropas Sociālais fonds, bet vēl 110 tūkstošus eiro – Latvijas valsts budžets. Šī informācija publicēta organizācijas tīmekļvietnē.
Vienlaikus Darba devēju konfederācijas padomes locekļi, tostarp iepriekš arī Kulbergs, par darbu organizācijā atalgojumu nesaņem. Taču pati organizācija, tāpat kā Latvijas Pilsoniskā alianse, saņem valsts finansējumu savas darbības nodrošināšanai.
Šī nav pirmā jaunās valdības domstarpība ar NVO
Kā ziņo aģentūra LETA, iepriekš ministri no Nacionālās apvienības – iekšlietu ministrs Jānis Dombrava un kultūras ministrs Nauris Puntulis – vērsās Finanšu ministrijā ar aicinājumu paplašināt Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2021.–2027. gada auditu un pārbaudīt visus fonda projektus, kurus administrē Kultūras ministrija.
Dombrava arī paziņoja, ka Iekšlietu ministrija analizē programmas, kurās nevalstiskās organizācijas saņem finansējumu. Pēc viņa teiktā, Finanšu ministrija izlases kārtībā pārbaudījusi vienu projektu vairāku simtu tūkstošu eiro apmērā un secinājusi, ka saņemtais finansējums būs pilnībā jāatmaksā, jo pārbaudē konstatēti rupji pārkāpumi.
Turklāt Dombrava pārtrauca Iekšlietu ministrijas sadarbības memorandus ar biedrībām “Gribu palīdzēt bēgļiem” un “Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls”.
Ministru retoriku pārņēmuši populisti
Ministru retoriku par “naudas šķērdēšanu pa labi un pa kreisi” pārņēmuši populistiskie politiskie spēki.
Partijas “Latvija pirmajā vietā” līderis Ainārs Šlesers atkārtoja apgalvojumu, ka atsevišķas sēdes var izmaksāt desmitiem tūkstošu eiro.
“Caur šīm organizācijām pa labi un pa kreisi tiek dalīta nauda. Turklāt šajās NVO cilvēki saņem naudu par to, ka sanāk uz kaut kādām sēdēm, sākot no 60 eiro par vienu sēdi. Beigās vienas sēdes organizēšana var izmaksāt pat vairākus desmitus tūkstošu,” viņš paziņoja 21. jūlijā publicētā video savās sociālo tīklu lapās.
Savukārt partijas “Mēs mainām noteikumus” līderis un valsts finansētā Jaunā Rīgas teātra režisors Alvis Hermanis paziņoja, ka NVO ir bizness: “Tas ir nežēlīgs bizness, tik nežēlīgs, nekaunīgs un bezkaunīgs bizness.”
Hermanis arī ieteica NVO pārstāvjiem meklēt “godīgu darbu”, jo nauda “bankomātā nerodas”.
NVO ministru rīcībā saskata mēģinājumu graut iedzīvotāju uzticēšanos pilsoniskajai sabiedrībai
Organizācijas, kuras skāruši kultūras un iekšlietu ministru lēmumi, apsūdzības nosaukušas par nepamatotām un saskata Nacionālās apvienības rīcībā mēģinājumus ierobežot pilsoniskās sabiedrības darbību.
Savukārt NVO pārstāve – Latvijas Attīstības sadarbības platformas direktore Inese Vaivare – paziņoja, ka premjerministra un citu politiķu un sabiedrībā zināmu personu uzsāktā kampaņa pret NVO atgādina hibrīdkaru.
Pēc viņas domām, šīs kampaņas mērķis ir graut iedzīvotāju uzticēšanos pilsoniskajai sabiedrībai un nevalstiskajam sektoram.
Prezidents aicina par NVO finansējumu diskutēt cieņpilni
Savukārt Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs publiski paziņoja, ka jautājumi par NVO finansējumu jārisina cieņpilna dialoga ceļā, nevis izmantojot saasinātu retoriku.
Prezidents sacīja, ka demokrātiskā sabiedrībā jautājums par nodokļu maksātāju naudas izlietojumu ir pamatots attiecībā uz visiem, kas šos līdzekļus saņem – gan ministrijām, gan pašvaldībām, gan NVO. Viņš uzsvēra, ka diskusija par NVO līdzdalības finansēšanas lietderību demokrātiju neapdraud.
Vienlaikus prezidents akcentēja, ka NVO ir nozīmīga loma Latvijas kā demokrātiskas valsts attīstībā un to darbs ir pelnījis pozitīvu novērtējumu.
“Finansējuma jautājums ir svarīgs, taču es aicinu uz šo procesu raudzīties kā uz demokrātisku dialogu. Pārāk bieži šāds dialogs aizbrauc grāvī, nevis virzās pa ceļu,” sacīja Rinkēvičs.
Premjers: “Es vienkārši gribu pārbaudīt, kur nonāk nodokļu maksātāju nauda”
Latvijas Valsts prezidents situāciju saistībā ar NVO komentēja 22. jūlijā pēc oficiālās tikšanās ar Andri Kulbergu Rīgas pilī. Tāpēc preses konferencē piedalījās arī premjerministrs.
“Mans jautājums par to, kam un kādā apmērā tiek piešķirts finansējums, izraisīja reakciju, it kā kāds gribētu kaut ko slēgt vai atņemt.
Es nekur neesmu teicis, ka gribu kaut ko atņemt. Es vienkārši gribu pārbaudīt, kur nonāk nodokļu maksātāju nauda,” sacīja Kulbergs.
Premjers piebilda, ka Latvijā ir 169 NVO, kuras 100% tiek finansētas no viena avota – valsts budžeta. Viņaprāt, šādā gadījumā rodas jautājums, vai tās vispār var uzskatīt par nevalstiskām organizācijām un kāpēc to biedri nemaksā biedru naudu.
Vienlaikus Kulbergs uzsvēra, ka daudzas NVO kvalitatīvi pilda valsts funkcijas. Kā piemērus viņš minēja Latvijas Sarkano Krustu, Ziedot.lv, Latvijas Goda ģimeņu apvienību un daudzas citas.
Premjers piebilda, ka ir gatavs uzticēt “labajām organizācijām” vēl vairāk valsts funkciju, ja tās spēj strādāt efektīvi.
