Noslēgusies starptautiskā vasaras skola “Ecologies of Trust” Starptautiskā vasaras skola “Ecologies of Trust” (“Uzticēšanās ekoloģija”).
Tās dalībnieki prezentēja rezultātus, pie kuriem nonākuši, strādājot nedēļu divās paralēlās praktiskās darbnīcās. Nodarbības vadīja vieslektori no Somijas — kuratore, pētniece un arhitekte Kaisa Karvinena, mākslinieks un pētnieks Jāko Karhunens, pētnieks un dizainers Tomi Vasko, kā arī antropoloģe un vides pētniece Mari Vāra.
Dalībnieki pētīja šķietami sarežģītas, bet vienlaikus aizraujošas un inovatīvas tēmas — infrastruktūras uzticēšanos un ekosistēmu mijiedarbību pilsētvidē, kas arī ir centrālie temati programmā “Ecologies of Trust”.
No Kuldīgas līdz Daugavpilij – jauna pieredze citā pilsētas daļā
“Man bija svarīgi izrauties no sava ‘burbuļa’. Kā latvietei man nebija skaidrs, kā ir būt citā Latvijas daļā. Vēlējos iepazīt Daugavpils cietoksni un vietējo iedzīvotāju viedokļus, piedzīvot ko jaunu. Darbnīcas metodes, kas tika izmantotas “Ecologies of Trust” kontekstā, palīdzēja iedziļināties pilsētas vēsturē un sasaistīt to ar mūsdienu vajadzībām. Tas ļāva izveidot visaptverošu priekšstatu par cietoksni,” stāsta Annija Danenberga, dalībniece no Kuldīgas.
Ekosistēmas Daugavpils cietoksnī
Annija kopā ar vēl četriem komandas biedriem pētīja Daugavpils cietokšņa ekosistēmas. Ar Daugavpils cietokšņa apmeklētāju centra un Sikspārņu centra vadītāja Māra Grunska, kā arī Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Daugavpilī vadītāja Vadima Murašova atbalstu, viņiem izdevās ielūkoties vietās, kuras nav zināmas pat lielai daļai pašmāju iedzīvotāju.
Iedziļinoties vietējā floras un faunas daudzveidībā, dalībnieki iejutās piecās simboliskās lomās – sikspārnī, spārē, vietējā iedzīvotājā, tūristā un pat impērijas garā.
Viņi analizēja šo lomu savstarpējās attiecības, izstrādāja optimistiskus un pesimistiskus nākotnes scenārijus un izveidoja detalizētu vizuālu karti par cietokšņa dzīves telpu. Katra ekosistēma šajā kartē attēlota kā atbalsta punkts cietokšņa pastāvēšanai.
Daugavpils infrastruktūra jaunā gaismā
Otrajā darbnīcā, kas arī bija daļa no “Ecologies of Trust” projekta, dalībnieki pievērsās uzticēšanās infrastruktūrai. Arhitekte un pētniece Kaisa Karvinena iepazīstināja jauniešus ar infrastruktūras teorētiskajiem aspektiem, pēc kā sekoja pilsētvides izpēte. Daugavpils vidusskolnieces vadīja ekskursiju pa rūpnieciskajiem objektiem, ļaujot ciemiņiem iepazīt pilsētu no neierasta skatpunkta.
Katrs dalībnieks izveidoja nelielu projektu, izvēloties kādu īpaši uzrunājošu infrastruktūras objektu. Rezultātā tapa interesantas vizuālās interpretācijas un novērojumi, kas atspoguļoti fotogrāfijās.
“Esmu no Jūrmalas, studēju politoloģiju, savukārt ar mākslu ikdienā neesmu saistīta. Tomēr vēlējos piedalīties mākslas projektā un nekad nebiju bijis Daugavpilī. Šajā projektā viss lieliski sakrita. Jā, man bija stereotipi – par to, ka šī ir nomaļa vieta, kur nerunā latviski, kur nav ko darīt. Bet, atbraucot uz Daugavpili, es tos atspēkoju. Cilvēki runā krieviski, bet latviski atbild bez problēmām. Sajūta dīvaina — esi Latvijā, bet vienlaikus ārpus tās. Un pilsētas ielas ir pārsteidzoši labā stāvoklī, daudz labāk nekā Rīgā. Arī tramvaji skaisti, pilsētā valda miers. Un darbs ar somiem – pavisam cits domāšanas veids, ļoti filozofisks,” stāsta dalībnieks Reinis Zonenbergs.
Dalībniekus īpaši aizrāva ūdens infrastruktūra, vietējie grafiti, iemīļotas pilsētas vietas, kuras bieži tiek nepamanītas. Tās vietējām skolniecēm kļuva par pārdomu vietām. Tika novērota arī siena pie TEC, ko pārklāj augi — cilvēku un dabas veidota sadarbība. Izstādē šie objekti atklājās pavisam jaunā gaismā.
Ceļš uz nākotni
Dizaineri Tomi Vasko un Mari Vāra uzsvēra, ka projekts “Ecologies of Trust” nav vienreizējs — tas ilgst jau vairākus gadus un pēta postindustriālas pilsētas Baltijas valstīs. Iepriekš līdzīga skola notika Narvā, Igaunijā.
“Pateicoties Mārim Grunskim un Vadimam Murašovam, bija vieglāk organizēt darbu. Viņi daudz zina par cietoksni un palīdzēja ar saturu. Starp Narvu un Daugavpili ir līdzības – abām raksturīgs impēriskais mantojums, taču Narvā tas izpaužas vairāk caur rūpniecību. Priecē, ka šeit jaunieši ir aktīvi, ar skatu uz nākotni, nevis tikai pagātni,” stāsta Vasko un Vāra.
Organizatori atzīst – Daugavpilī vēl ir daudz potenciāla vietu un tēmu izpētei. Savukārt jauniešiem šāda pieredze projektā “Ecologies of Trust” sniedz iespēju uzlabot angļu valodas zināšanas, iegūt kontaktus, apgūt jaunas metodes un vienkārši labi pavadīt laiku.
Vasaras skolu “Ecologies of Trust” atbalstīja Aalto Universitātes dizaina fakultāte un Ziemeļvalstu Ministru padomes pārstāvniecība Latvijā.
