Rudens ir lielisks laiks koncertu un teātra izrāžu apmeklēšanai. Vismaz būs iespēja sasildīties! Bet labākajā gadījumā — gūt lielu estētisku baudījumu. Turklāt pēc pandēmijas kultūras pasākumu piedāvājums Latvijā ir kļuvis neparasti plašs, un uz daudziem pasākumiem biļetes bieži vien ir gandrīz neiespējami iegādāties. Tāpēc par tām vērts parūpēties laikus.
Iluzionists Edžus GAISĀ
30. oktobrī plkst. 18.00 Daugavpils Kultūras pilī, 1. novembrī plkst. 18.00 Jelgavas kultūras namā, 2. novembrī Siguldas kultūras centrā, bet 7. un 8. novembrī plkst. 18.00 Rīgas Latviešu biedrības namā (Merķeļa ielā 13) — Iluzionists Edžus GAISĀ.
Vakars, kad gravitācija pārstāj eksistēt un sapņi paceļas spārnos! Šoreiz šovs būs īpašs, jo Edžus ne tikai pārsteigs ar trikiem, bet arī atklāti un emocionāli pastāstīs par savu ceļu līdz iluzionista profesijai. Tas būs stāsts par sapņiem un mērķtiecību, ko papildinās asprātīgs humors.
Pasākuma laikā skatuve burtiski pārvērtīsies par mākoņu valstību, kurā vairs nedarbojas fizikas likumi. Skatītājus gaida neticami lidojumi, galvu reibinoša levitācija un vērienīgas ilūzijas, kas liks aizturēt elpu gan pieaugušajiem, gan bērniem.
Iluzionists Edžus aicina uz savu jaunāko un personiskāko ilūziju šovu, kas tapis sadarbībā ar režisoru Robertu Dauburu. Tā būs lieliska izklaide ģimenēm, jauniešiem un ikvienam, kurš meklē brīnumus, smieklus un patiesas emocijas.
Skatītāji redzēs Edžus līdz šim iespaidīgākos levitācijas trikus un vairākus ilūziju priekšnesumus, kas Latvijas publikai tiks demonstrēti pirmo reizi. Tas būs vakars, kurā robeža starp realitāti un neiespējamo kļūs gandrīz nemanāma.
Tas nav tikai ilūziju šovs. Tas ir stāsts par sapņiem, drosmi un ticību neiespējamajam. Vakars, kurā var smieties, brīnīties un kaut uz mirkli noticēt, ka viss ir iespējams.
Apmeklētāju ievērībai! Pasākums ieteicams skatītājiem no sešu gadu vecuma. Izrādes laikā tiks izmantotas dūmu mašīnas, tāpēc atsevišķos priekšnesumos zālē būs daudz dūmu.
Biļetes var iegādāties šeit.
Sivana Silvera un Gils Garburgs
1. novembrī plkst. 19.00 Rīgas Melngalvju namā (Rātslaukumā 7) uzstāsies klavieru duets Sivana Silvera un Gils Garburgs (Izraēla, Vācija).
Sivana Silvera un Gils Garburgs ir starptautisku atzinību guvis klavieru duets. Abi mūziķi dzimuši Izraēlā, absolvējuši Telmas Jellinas Mākslu skolu un Telavivas Universitātes Rubina Mūzikas akadēmiju, kur mācījušies pie profesora Arjes Vardi. Kopā viņi uzstājas kopš 1997. gada.
Duets koncertējis vairāk nekā 70 valstīs piecos kontinentos, tostarp 1999. gadā debitējis Kārnegija zālē Ņujorkā. Kopš 2014. gada abi ir Grācas Mākslu universitātes profesori Austrijā.
Sivana un Gils ieguvuši pirmās vietas daudzos starptautiskos konkursos, tostarp Brāmsa starptautiskajā konkursā, Hamburgas un Hannoveres mūzikas augstskolu konkursos Vācijā, IBLA Grand Prize, kā arī Viotti Valsesia un Città di Pavia konkursos Itālijā.
Dueta pirmais kompaktdisks bija ierakstīts JMC ierakstu firmā. Tajā ir ieskaņoti Mocarta, Šūberta, Debisī un Natras skaņdarbi. Silveras un Garburga plašajā repertuārā ir arī viņiem veltītie sacerējumi, piemēram, Serdžiu Natras Harmonic Sound Image for Sivan and Gil, Marčello AbadoCarillon, kā tēma ir izveidota no Sivanas un Gila vārdu burtiem, Odedas Zehavi Koncerts divām klavierēm ar orķestri.
Biļetes var iegādāties šeit.
BOY-OY Ģertrūdes ielas teātrī — sveiciens no Daugavpils!
3. un 4. novembrī plkst. 19.00 Ģertrūdes ielas teātrī Rīgā (Ģertrūdes ielā 101a) notiks vēl divas horeogrāfa un dejotāja Vladimira Goršantova izrādes BOY-OY pirmizrāžu cikla ietvaros.
Vladimirs ir jauns Latvijas horeogrāfs, dejotājs un laikmetīgās dejas mākslinieks. Viņš dzimis un audzis Medumos netālu no Daugavpils. 2021. gadā absolvējis Latvijas Kultūras akadēmiju un kopš tā laika aktīvi darbojas Latvijas teātros, tostarp Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī un Ģertrūdes ielas teātrī. Viņš ir arī dejas apvienības SIXTH dalībnieks.
BOY-OY ir mākslinieka otrā soloizrāde. Tā veltīta dziļi personiskai pieredzei — seksuālās identitātes izpētei, sarežģītām attiecībām ar tēvu, kā arī politiskiem motīviem, velkot paralēles ar Vladimiru Putinu.
Savā daiļradē Goršantovs uzsver emocionalitāti, personisko pieredzi un cilvēka ķermeņa fizisko iespēju izpēti. Līdztekus darbam Rīgā viņš sadarbojas ar reģionālajiem teātriem, piemēram, Daugavpils teātrī strādājis par kustību mākslinieku, un piedalās neatkarīgajos teātra festivālos.
Biļetes var iegādāties šeit.
Operas zvaigznes Ludovika Tezjē koncerts
4. novembrī plkst. 19.00 Latvijas Nacionālās operas Lielajā zālē vienu no mūsdienu izcilākajiem operdziedātājiem, franču baritonu Ludoviku Tezjē, varēs dzirdēt viņa pirmajā solokoncertā Latvijā.
Kopā ar viņu uzstāsies Latvijas Nacionālās operas solisti Inga Šļubovska-Kancēviča, Irma Pavāre, Raimonds Bramanis, Rihards Mačanovskis un Artjoms Safronovs, kā arī Latvijas Nacionālās operas orķestris un koris diriģenta Lorenco Paserīni vadībā.
Koncertprogrammā skanēs Džuzepes Verdi, Vinčenco Bellīni, Džoakīno Rosīni, Gaetāno Doniceti, Ambruāza Tomā, Šarla Guno, Džakomo Pučīni un citu komponistu opermūzika.
Šā gada martā mākslinieks atstāja neaizmirstamu iespaidu uz Latvijas publiku, divās Džuzepes Verdi operas Aīda izrādēs atveidojot Amonasro lomu kopā ar Latvijas operzvaigznēm Marinu Rebeku un Elīnu Garanču.
Biļetes var iegādāties šeit.
Festivāls “Art of Riga Jazz”
Šī koncertu sērija Rīgā pulcēs starptautiskus un Latvijas džeza izpildītājus. Daudzveidīgā programma turpina tradīciju iepazīstināt Rīgas publiku ar dažādu paaudžu un mūzikas stilu džeza māksliniekiem, radot īpašu atmosfēru dzīvajai mūzikai un improvizācijai.
5. novembrī Radisson Blu Latvija džeza atpūtas telpā (Elizabetes ielā 55) uzstāsies Latvijas džeza vokāliste Jussendo (Žanna Blagoveščenska) — dziedātāja, komponiste un pianiste, konkursu Sony Jazz Stage un New Wave laureāte. Šajā koncertā viņai pievienosies pieprasīti Latvijas džeza mūziķi Viktors Ritovs, Andris Grunte un Artis Orubs. Starp citu, Žanna ir dzimusi Daugavpilī.
Plašāka informācija šeit.
7. novembrī plkst. 18.00 Latvijas Radio 1. studijā (Doma laukumā 8) uzstāsies “Dainius Pulauskas Group”, bet 14. novembrī turpat un tajā pašā laikā — “Michele Sperandio Sea Quartet” no Itālijas.
Biļetes var iegādāties šeit.
19. novembrī Radisson Blu Latvija džeza atpūtas telpā publiku priecēs Paula Saija, starptautiskā džeza izpildītāju konkursa Riga Jazz Stage laureāte. Vokāliste sadarbojusies ar maestro Raimondu Paulu un grupu Very Cool People, kā arī dziedājusi Rīgas Gospelkorī. Viņas mūzikā savijas džezs, souls un fanks, veidojot daudzveidīgu un izteiksmīgu skanējumu.
Pēc koncertiem paredzētas arī džema sesijas, kurās ikviens mūziķis varēs piedalīties džeza improvizācijās un kopīgā muzicēšanā, bet klausītāji — baudīt džezu nepiespiestā atmosfērā.
“Melody Bridge: No Skandināvijas līdz Indijai”
5. novembrī plkst. 19.00 Rīgas Kongresu namā (Krišjāņa Valdemāra ielā 5) uzstāsies Larss Mellers (saksofons, Dānija), Ašvani Šankars (indiešu pūšaminstruments) un Zuhebs Ahmeds Hans (tabla jeb tradicionālās indiešu bungas). Kopā ar viņiem uz skatuves kāps Latvijas Radio bigbends.
Dāņu saksofonists Larss Mellers (dzimis 1966. gadā) izceļas ar emocionālām un ritmiski bagātām melodijām, kurās apvienojas amerikāņu, indiešu un skandināvu mūzikas ietekmes. Mellers ir ne tikai saksofonists, bet arī komponists, diriģents un novatorisks bigbenda vadītājs. Viņu uzskata par vienu no vadošajām personībām mūsdienu Skandināvijas džezā. Mūziķis uzstājies Eiropā, ASV, Ķīnā un citās Āzijas valstīs, kā arī Austrālijā un izdevis vairākus albumus.
Šajā projektā Larss apvieno džezu un indiešu klasisko mūziku ar diviem izciliem savas paaudzes jaunajiem mūziķiem. Tas ir augstākā starptautiskā līmeņa indodžezs ar radošiem ritmiem un emocionālām pūšaminstrumentu melodijām. Larsu ar Indiju un tās mūziku saista vairāk nekā 30 gadu ilga pieredze — viņš mācījies pie vairākiem tradicionālo mūzikas instrumentu meistariem.
Biļetes var iegādāties šeit.
“LNSO, Ibērs, Bartoks un itāļi”
6. novembrī plkst. 19.00 Rīgas Kongresu namā (Krišjāņa Valdemāra ielā 5) un 7. novembrī plkst. 19.00 koncertzālē Latvija Ventspilī (Lielajā laukumā 1) skanēs programma “LNSO, Ibērs, Bartoks un itāļi”. Solists — Tommazo Pratola (flauta), diriģents — Mikele Gamba.
Programmā — Žaka Ibēra Koncerts flautai un orķestrim, Otorīno Respīgi Senās dejas un ārijas un Bēlas Bartoka Koncerts orķestrim.
Divi spilgti jaunie itāļu mūziķi kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri aicina muzikālā ceļojumā cauri izsmalcinātai franču elegancei, itāļu nostalģiskajai liriskajai mūzikai un drosmīgiem Centrāleiropas modernisma meklējumiem. Lai gan komponistu darbi būtiski atšķiras, tos vieno laikmets, kad Eiropu satricināja dramatiskas pārmaiņas. Iespējams, tieši tāpēc visi trīs komponisti smēlās iedvesmu senākās mūzikas tradīcijās, pārvēršot tās spilgtā, novatoriskā un pārlaicīgā mākslā.
Biļetes var iegādāties šeit.
“Frīlanceri” — pirmizrāde Čehova teātrī
7. novembrī plkst. 19.00 Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra Arkādē (Vaļņu ielā 19, ieeja no Gleznotāju ielas) notiks mīlasstāsta “Frīlanceri” pirmizrāde. Nākamās izrādes šajā kamerzālē paredzētas 11. novembrī plkst. 18.00 un 15. novembrī plkst. 17.00.
Režisors ir Latgales izcelsmes Edvīns Klimanovs, scenogrāfe un kostīmu māksliniece — Darja Vipulis, muzikālā noformējuma autore — Evilena Protektore, videomākslinieks — Vadims Bogdanovs, bet iestudējuma režisore — Kristiāna Drevinska.
Izrādē piedalās Jūlija Berngardte un Ivans Streļcovs. Sižeta centrā ir divi jauni aktieri — Miša un Laura —, kuri cenšas atrast savu vietu teātra pasaulē, nezaudējot ticību sev, saviem sapņiem un mākslai. Kad dzīve izrādās daudz skarbāka, nekā gaidīts, viņi mācās pārvērst ikdienas neveiksmes jokos, bet jebkuru vietu — par skatuvi.
Pankroka enerģijas un asa humora piepildīta, tā ir komēdija par radošo brīvību, mīlestību un izvēlēm, kas jāizdara, kad sapņi saduras ar realitāti. Smiekli mijas ar skumjām un spēcīgām emocijām, taču paliek jautājums: cik daudz esam gatavi upurēt, lai nezaudētu to, kas piešķir dzīvei jēgu?
Biļetes var iegādāties šeit.
“Suņa sirds” pēc Mihaila Bulgakova garstāsta motīviem
8. novembrī Rīgas Kongresu namā būs skatāma izrāde “Suņa sirds” pēc Mihaila Bulgakova darba motīviem. Lomās — Aleksandrs Feklistovs, Arturs Smoļjaņinovs un citi. Režisors — Konstantīns Kamenskis.
Mihaila Bulgakova slavenajam satīriskajam garstāstam “Suņa sirds” ir jau simt gadu. Vēl pārsteidzošāk ir tas, cik ļoti šis gadsimtu senais stāsts sasaucas ar mūsdienām: inteliģence atkal izrādās nevajadzīga pati savā valstī, kurā noteicēji ir Šarikovi un Švonderi.
Savulaik “Suņa sirds” bija aizliegts darbs, kas lasītājiem bija pieejams tikai pagrīdes izdevumos jeb samizdatā. Taču pēc filmas ar Jevgeņiju Jevstignejevu iznākšanas garstāsts ieguva jaunu dzīvi, kļuva pazīstams plašam lasītāju lokam un piesaistīja ievērojamu teātra režisoru uzmanību.
Mūsdienās šis darbs ir aktuālāks nekā jebkad agrāk, tāpēc pienācis laiks to atgriezt uz teātra skatuves un interpretēt no jauna. Izrāde ir mēģinājums saprast, kāpēc 20. gadsimta sākuma notikumi atkārtojas jaunā vēstures posmā. Šim nolūkam izmantots videodizains, jaunie mediji un mūsdienu teātra tehnoloģijas. Iestudējumu veidojusi starptautiska komanda, kurā ir arī britu režisors un franču scenogrāfs.
Biļetes vēl ir pieejamas šeit.
Pianista Reiņa Zariņa koncerts
15. novembrī plkst. 17.00 kultūrtelpā “Hanzas perons” izskanēs Reiņa Zariņa programma “Aci pret aci ar Krambu un Rževski”. Pianists pirmo reizi izpildīs komponistu Džordža Kramba un Frederika Rževska darbus — izvēlētus skaņdarbus no cikla “Makrokosmoss” pirmajiem diviem sējumiem (1972–1973), kā arī Rževska darbu “runājošajam pianistam” “De Profundis” (1992).
Reinis Zariņš ir viens no izcilākajiem un dziļākajiem mūsdienu Latvijas pianistiem, kurš guvis starptautisku atzinību. Klavierspēli viņš sāka apgūt septiņu gadu vecumā. Mācījies Rīgā — Jāzepa Mediņa un Emīla Dārziņa mūzikas skolās —, bet vēlāk turpinājis augstāko izglītību vadošajās ASV un Lielbritānijas mācību iestādēs, tostarp Londonas Karaliskajā Mūzikas akadēmijā.
Viņš ir pieckārtējs Latvijas augstākā valsts apbalvojuma akadēmiskajā mūzikā — Lielās mūzikas balvas — laureāts, kā arī Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks.
Pianists pazīstams ar drosmīgām soloprogrammām, piemēram, Baha un Šopēna skaņdarbu savijumu, kā arī bieži izpilda tehniski un mākslinieciski sarežģītus mūsdienu komponistu darbus.
Zariņš aktīvi koncertē visā pasaulē, uzstājoties tādās prestižās koncertzālēs kā Wigmore Hall Londonā, Carnegie Hall Ņujorkā un Concertgebouw Amsterdamā. Viņš regulāri sadarbojas ar vadošajiem Latvijas un Eiropas orķestriem.
Biļetes var iegādāties šeit.
Mākslas mese “Art Riga Foto Fair 2026”
No 2026. gada 23. līdz 29. novembrim Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā būs apskatāmi gan pazīstamu, gan jaunu fotogrāfu darbi. Fotogrāfi, mākslinieki un galerijas aicināti pieteikt dalību līdz 2026. gada 7. novembrim.
Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja plašajā zālē (Rīgā, Uzvaras bulvārī 2A) notiks starptautiskā izstāde “Art Riga Foto Fair 2026”, kurā piedalīsies vadošie Latvijas un citu valstu fotomākslinieki.
“Mākslas pazinēji un cienītāji labi zina mūsu rīkoto mākslas mesi ‘Art Riga Faire’,” stāsta pasākuma organizatore Gaļina Maksimova. “Tā notiek jau divpadsmit gadus. Taču pirms diviem gadiem mēs nolēmām pirmo reizi atsevišķi izcelt fotomākslu. Tas ir liels pasākums, kuru organizēt nebija viegli, taču mēs saņēmāmies un to paveicām. Arī šis pasākums ir kļuvis par tradīciju. Izstādi veidojam tā, lai parādītu mūsdienu fotogrāfijas žanru daudzveidību: poētiskas ainavas, pilsētas fotoreportāžas, portretus, modes fotogrāfiju un studijas uzņēmumus.”
Biļetes var iegādāties šeit.
Andreja Osokina un LNSO koncerts
27. novembrī plkst. 19.00 Rīgas Kongresu namā notiks Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra koncerts. Solists — Andrejs Osokins (klavieres), diriģente — Giedre Šlekīte. Programmā skanēs Johannesa Brāmsa Pirmais klavierkoncerts un Gustava Mālera Piektā simfonija.
Johannesa Brāmsa Pirmais klavierkoncerts ir viens no romantisma laikmeta personiskākajiem skaņdarbiem. Tas tapis pēc Roberta Šūmaņa traģiskās nāves, savijot sēras, Brāmsa nepiepildītās jūtas pret Klāru Šūmani un jaunā komponista nelokāmo apņēmību iet savu ceļu.
Savukārt Gustava Mālera Piektā simfonija tapusi komponista daiļrades uzplaukuma laikā. Monumentālais skaņdarbs gan sava vēriena, gan emocionālā diapazona ziņā ved klausītāju no tumsas uz gaismu, atklājot Mālera dziļi personisko pasauli. Šis darbs ir viena no simfoniskās mūzikas augstākajām virsotnēm, kur satriecošs spēks mijas ar neparastu trauslumu un lirismu, tostarp leģendārajā Adadžeto daļā.
Biļetes var iegādāties šeit.
Džona Neimeiera “Sapnis vasaras naktī”
27. un 28. novembrī plkst. 19.00 leģendārais horeogrāfs Džons Neimeiers personīgi piedalīsies sava baleta “Sapnis vasaras naktī” iestudējuma pirmizrādē Latvijas Nacionālajā operā un baletā.
Slavenais divcēlienu balets ar prologu veidots pēc Viljama Šekspīra tāda paša nosaukuma komēdijas motīviem. Izrādē skan Fēliksa Mendelszona un Ģerģa Ligeti mūzika. Oriģināliestudējumu Džons Neimeiers 1977. gadā radīja Hamburgas baletam, un tas tiek uzskatīts par vienu no labākajām šī darba dejas interpretācijām pasaulē.
Džons Neimeiers ir izcils amerikāņu dejotājs, baletmeistars un viens no ietekmīgākajiem mūsdienu horeogrāfiem. Vairāk nekā pusgadsimtu — no 1973. līdz 2024. gadam — viņš nepārtraukti vadīja Hamburgas baletu, pārvēršot to par vienu no pasaules vadošajām baleta trupām.
Neimeiera unikālā mākslinieciskā stila pamatā ir klasiskā baleta akadēmiskās skolas apvienojums ar laikmetīgās dejas tehnikām un dziļu psiholoģisko dramatismu.
Biļetes var iegādāties šeit.
Rīgas oktobra pēdējo dienu pasākumu programmu var atrast šeit.
Teksta autors Andrejs Šavrejs. Tulkojusi Evita Savicka.
