Depresija senioriem: kā to atpazīt un kāpēc ir svarīgi rīkoties savlaicīgi – saruna ar psihiatru Danielu Šamburski

Pieņemts uzskatīt, ka depresija biežāk sastopama vidēja vecuma cilvēkiem, tomēr tā var skart jebkuru vecuma grupu, ieskaitot seniorus.

Par to, kā izpaužas depresija vecāka gadagājuma cilvēkiem un kādas ir tās ārstēšanas iespējas, “Chayka” parunāja ar psihiatru Danielu Šamburski, kurš strādā ar pacientiem Nacionālajā psihiskās veselības centrā (NPVC) Pārdaugavā, kā arī nodarbojas ar privātpraksi.

“Esmu psihiatrs, kuru īpaši interesē gados vecāku cilvēku psihiskās veselības jautājumi,” saka ārsts.

Saruna notika projekta par sabiedrības novecošanos ietvaros, ko redakcija īsteno ar Journalismfund Europe finansiālo atbalstu.

Depresija ir ne tikai vidējā vecuma pārstāvju problēma

Sabiedrībā vēl joprojām tiek uzskatīts, ka depresija pārsvarā skar darbspējīga vecuma cilvēkus. Taču praksē no tās cieš gan bērni un pusaudži, gan gados vecāki cilvēki.

Būtiska atšķirība ir tajā, kā tā izpaužas.

Jaunākiem cilvēkiem depresija biežāk izpaužas kā nomāktība, bezcerības sajūta un izteikts emocionāls diskomforts. Senioriem tā mēdz “maskēties” – visbiežāk viņus uztrauc fiziskās veselības problēmas: sāpes, nogurums un miega traucējumi.

Kāpēc depresiju nedrīkst ignorēt

Depresijas un citu psihisko traucējumu ignorēšana var izraisīt nopietnas sekas.

“Ja depresijai un tādiem traucējumiem kā miega problēmas un trauksmes traucējumi, nepievērš uzmanību, vēlākā vecumā cilvēks riskē saslimt ar demenci. Kāpēc ciest, ja dzīves kvalitāti var uzlabot?” uzskata Šamburskis.

Savlaicīga palīdzība ļauj uzlabot labsajūtu un izvairīties no atkārtotām depresijas epizodēm, kas būtiski ietekmē dzīves kvalitāti.

Tuvinieku loma un vēršanās pēc palīdzības

Līdzcilvēkiem ir svarīga loma senioru psihiskās veselības uzlabošanā. Ja radinieki pamana nepamatotas sūdzības par sliktu pašsajūtu, nogurumu vai miega traucējumiem, ir svarīgi reaģēt savlaicīgi.

Ieteicams vērsties pie speciālista – psihiatra vai ģimenes ārsta. Viņš izvērtēs situāciju un nepieciešamības gadījumā nosūtīs uz turpmāku ārstēšanu.

Latvijā pieejamā ārstēšana

Latvijā NPVC psihiatra konsultācijas ir valsts apmaksāts pakalpojums. Psihiatrs ir tiešās piekļuves speciālists, un vizīti var pieteikt iepriekš.

Ambulatorā ārstēšanā ietilpst:

• psihiatra konsultācijas;
• ieteikumi turpmākai rīcībai;
• iespēja saņemt ārstēšanu dienas stacionārā.

Dienas stacionārā ar pacientu strādā daudznozaru komanda — psihiatrs, psihologs, terapeiti un citi speciālisti. Smagākos gadījumos var būt nepieciešama stacionāra ārstēšana.

Palīdzība pieejama gan lielpilsētās, gan reģionos. Piemēram, Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca piedāvā ambulatorās konsultācijas, stacionāro ārstēšanu un rehabilitāciju, kas ir īpaši svarīgi gados vecākiem cilvēkiem ar ilgstošiem vai smagākiem garīgās veselības traucējumiem.

Plānots, ka šī gada oktobrī slimnīca kļūs par Nacionālā psihiskās veselības centra daļu. Plašāk par to stāstījām šeit.

Tiem, kuri vēlas novērtēt savu psiholoģisko noturību, Nacionālā psihiskās veselības centra tīmekļa vietnē ir pieejami pašnovērtējuma testi. Daniels Šamburskis iesaka veikt šīs pārbaudes nepieciešamības gadījumā.

Kad cilvēki vēršas pēc palīdzības?

Pēc ārsta pieredzes, tuvojoties pensijas vecumam, cilvēki biežāk sāk domāt par savu garīgo labsajūtu.

Ar vecumu daudziem kļūst grūtāk pieņemt ierobežojumus, ko rada fiziskās un sociālās pārmaiņas. Pastiprinās arī vientulības sajūta.

Rezultātā viņi sāk meklēt risinājumus, tostarp veidus, kā uzlabot savu psiholoģisko stāvokli, un vēršas pie speciālistiem.

Vai psihiatrs var palīdzēt?

Psihiatrs nevar tieši atrisināt visus jautājumus, piemēram, vientulības problēmu, taču viņš var palīdzēt tikt galā ar tās sekām un ieteikt risinājumus atkarībā no stāvokļa smaguma. Tās var būt psihologa konsultācijas, novērošana vai ārstēšana.

Svarīgi pārvarēt stereotipu, ka vēršanās pie psihiatra ir bezjēdzīga.

Antidepresanti: mīti un realitāte

Sabiedrībā valda maldīgi priekšstati par antidepresantiem, saka dakteris Šamburskis.

“Es cenšos mainīt tendenci, kad cilvēki šo vārdu lieto daudzskaitlī. Visbiežāk runa ir par vienu preparātu – vienu tableti vai pustableti, kura var uzlabot cilvēka stāvokli. Parasti terapija tiek nozīmēta uz pusgadu vai nedaudz ilgāk, pēc kā mēs pārtraucam zāļu lietošanu, un cilvēks var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.”

Tas nozīmē, ka ārstēšana ne vienmēr ir tik ilga vai sarežģīta, kā parasti tiek uzskatīts.

Depresija gados vecākiem cilvēkiem ir biežāka, nekā ierasts domāt, un tās simptomi bieži paliek nepamanīti. Savlaicīga palīdzība var ievērojami uzlabot dzīves kvalitāti un novērst nopietnas sekas.

Galvenais ir neignorēt simptomus un vērsties pēc palīdzības — gan pašiem senioriem, gan viņu tuviniekiem.

Citus materiālus, kas tapuši šī projekta ietvaros, var atrast šeit. Savukārt šeit var izlasīt mūsu materiālu par demenci, kas tapis pēc sarunas ar psihiatru Jevgeņiju Iznovu.