Daudzuzdevumu režīms, aizmāršība un demence: kad ir pamats bažām? Saruna ar psihiatru Jevgeņiju Iznovu

Nemitīga daudzu lietu kārtošana, domas par vairākām problēmām vienlaikus, saruna pa tālruni un vēl kaut kas cits paralēli — tas daudziem ir pazīstams. Reizēm kaut kas “izkrīt” no atmiņas un mēs nevaram atcerēties, ko darījām, vai kur nolikām kādu mantu. Kāds to skaidro ar parastu aizmāršību, cits jokojot piemin demenci. Bet vai šis joks tiešām ir tik nekaitīgs, un kad tas kļūst par satraucošu realitāti?

Par to stāsta sertificēts psihiatrs, Latvijas ārstu biedrības loceklis, praktizējošs ārsts un Rīgas klīnikas Ūdensroze privātklīnika vadītājs Jevgeņijs Iznovs. Saruna notika projekta par sabiedrības novecošanos ietvaros, ko redakcija īsteno ar Journalismfund Europe finansiālu atbalstu.

Kad ir iemesls uztraukumam

Ar vecumu dabiski samazinās reakcijas ātrums un spēja apstrādāt informāciju.

“Ja esi kaut ko kaut kur nolicis un neatceries, kur, ja stāsti kolēģim par kaut ko, bet izrādās, ka par to jau esi runājis, ja ir grūti apgūt jaunas prasmes darbā ar mūsdienu ierīcēm — tas viss ir normas robežās,” skaidro dakteris Iznovs.

Tomēr ir iemesls satraukties, ja cilvēks sāk zaudēt prasmes, kuras agrāk viņam nesagādāja problēmas.

“Piemēram, cilvēks ir aizmirsis, kā ieslēgt televizoru, nespēj atcerēties, kā aiztaisīt jakas rāvējslēdzēju, ne tikai apmaldās ceļā uz veikalu, bet arī neatpazīst savu dzīvokli. Šādos gadījumos par nespecifisku simptomu uzskata apātiju, kad cilvēks nevēlas kaut ko darīt, jo nesaprot, nezina, vai neatceras, kā. Tad viņš mēģina loģiski izskaidrot šo savu atteikumu, taču skaidrojums neatbilst patiesībai. Tās arī ir pirmās demences pazīmes,” norāda Jevgeņijs Iznovs.

Kas patiesībā ir demence?

Demence nav diagnoze, bet gan simptoms, kas var atklāties pie dažādiem veselības stāvokļiem. Visbiežāk tā ir Alcheimera slimība.

“Pēc manām domām, kā klīniskā ārsta, biežāk sastopamas ir jauktas demences — vaskulārā demence, kas rodas insulta vai išēmijas rezultātā, kopā ar Alcheimera slimību. Ir arī citas izpausmes, piemēram, halucinācijas vai pārmērīga uzbudinātība, kas dažkārt pāriet agresijā,” stāsta dakteris Iznovs.

Ja pievērš uzmanību uzvedības izmaiņām agrīnās stadijās, demenci var paredzēt. Lai noteiktu precīzu diagnozi, ir nepieciešama magnētiskā rezonanse (MR) un neirologa vai psihiatra atzinums, savukārt ārstēšana ir atkarīga no demences veida.

“Latvijā ir vairākas palīdzības iespējas ģimenēm, kuras saskaras ar tuvinieka demenci. Var sākt ar veselības aprūpes sistēmu — vēršoties pie ģimenes ārsta, psihiatra vai neirologa, lai veiktu diagnostiku un uzraudzību. Latvijā rindas pie ārstiem kvotu sistēmas ietvaros ir ļoti garas, bet demence ir progresējoša slimība, tāpēc ir jādodas uz privātām klīnikām, kur ātri veiks magnētisko rezonansi, konsultēs speciālisti un nozīmēs medikamentu terapiju, kas palēninās slimības progresēšanu,” iesaka ārsts.

Paralēli iesaistās sociālie dienesti dzīvesvietā: tie palīdz nokārtot invaliditāti, saņemt atbalstu un organizēt palīdzību sadzīvē.

Pseidodemence: novēršami iemesli

Reizēm demencei līdzīgus simptomus izraisa citi veselības stāvokļi, kurus var novērst: hipotireoze, B12 vitamīna deficīts, zāļu intoksikācija vai depresija.

Riska faktori

Pastāv riska faktori, kurus nav iespējams kontrolēt:

• vecums — jo vecāks cilvēks, jo lielāka varbūtība;
• sieviešu dzimums — sievietes biežāk cieš no demences: tas ir saistīts ar lielāku dzīves ilgumu un hormonālajām izmaiņām;
• ģenētika — ja ir augsta ģenētiska nosliece, ir jāpievērš īpaša uzmanība savai veselībai.

“Hormonu aizstājterapija ir ļoti svarīga, un šodien tā ir inteliģences un mūsdienīguma pazīme,” norāda dakteris Iznovs.

Kontrolējami riska faktori:

• dzirdes un redzes zudums;
• augsts asinsspiediens;
• smēķēšana;
• aptaukošanās;
• zema fiziskā aktivitāte;
• depresija;
• augsts holesterīna līmenis.

Profilakse un dzīve brieduma gados

“Manuprāt, pieņemt novecošanos par normu nav pareizi. Šādi uzskati pieder pie pagājušā gadsimta. Ir preventīvā pretnovecošanās medicīna. Novecošanās ir slimība, savukārt demence ir novecošanās ārpus normas robežām, taču tā nav spriedums. Ar kontrolējamiem riska faktoriem var veiksmīgi strādāt,” pārliecinoši saka dakteris Jevgeņijs Iznovs.

Pārliecība par to, ka demence ir pilnīgs personības zudums, arī ir mīts. Cilvēks apzinās, kas ar viņu notiek, vēlas atcerēties, taču nevar. Personības zudums notiek tikai slimības vēlīnās stadijās, norāda speciālists.

Mūsdienu smadzeņu treniņu lietojumprogrammu efektivitāte nav pierādīta. Dakteris iesaka izvēlēties dažas nodarbes, kas jums patīk — piemēram, lasīšana, rokdarbi, dziedāšana, muzicēšana — un nodoties tām arī brieduma gados.

“Laika posms no 40 līdz 60 gadiem ir maksimālo iespēju logs. Šajā periodā nedrīkst atslābināties, jo riska faktori ir īpaši augsti. Jāseko līdzi holesterīna līmenim, hormoniem, ogļhidrātu maiņai, stresa līmenim. Lai risinātu ar stresu saistītas problēmas, var vērsties pie psihologa vai psihoterapeita, kā arī lietot antidepresantus nelielās devās. Jācenšas ēst to, ko ēstu jūsu vecmamma, būt fiziski aktīvam, pilnvērtīgi izgulēties, būt sociāli iesaistītam,” iesaka ārsts.

Radu atbalsts

Ir dažas rekomendācijas, ko radiem jāņem vērā, lai izvairītos no nevēlamām situācijām.

“Ikdienas lietās nav jēgas strīdēties, mēģinot pierādīt savu taisnību vai lūdzot atcerēties kādu notikumu,” saka ārsts Jevgeņijs Iznovs. “Tas rada papildu stresu, jo cilvēks ar demenci nevar atcerēties nevis slinkuma vai ļaunprātības dēļ, bet gan smadzeņu izmaiņu dēļ.”

Ārsts aicina būt iecietīgākiem, jo demence, kuras dēļ cilvēks kļūst uztraucīgs, strīdīgs un lēns, — tā ir šīs slimības izpausme.

“Lai cik grūti tas arī nebūtu no morālā viedokļa, juridiskie jautājumi ir jāatrisina un pilnvara tuviniekam jāizsniedz pēc iespējas ātrāk, jo vēlāk slimība var radīt nopietnas problēmas visiem,” uzsver psihiatrs.

Viņš arī norāda, ka izdegšana ir bieži sastopama parādība radiniekiem, kuri aprūpē slimus cilvēkus, un ir jāvēršas pēc palīdzības, ja jūtat, ka tas ir nepieciešams.

Kur vērsties pēc palīdzības

Ja ir konstatēta slimība, ir svarīgi nekautrēties lūgt palīdzību valstij vai pašvaldībai, lai atvieglotu slimnieka aprūpi.

Ir dienas centri, kur cilvēks var palikt speciālistu uzraudzībā — tas ļauj tuviniekiem atgūt spēkus un mazināt slodzi. Piemēram, pavisam nesen, janvārī, Rīgā tika atvērts inovatīvs multisensorais dienas centrs cilvēkiem ar demenci — “Sāras dārzs“. Veiksmīgi darbojas arī citas līdzīgas iestādes.

Daugavpilī pēc šāda veida palīdzības var vērsties pie ģimenes ārsta vai Daugavpils psihoneiroloģiskās slimnīcas ambulatorajā nodaļā. Tur ir pieejama specializēta psihiatriskā palīdzība, ārstu konsultācijas, dienas stacionāra un rehabilitācijas pakalpojumi. Nodaļa atrodas Lielā Dārza ielā 60/62; reģistratūras tālrunis ir 654 02240.

Turklāt Daugavpils sociālajā dienestā var pieteikties asistenta pakalpojumam. Viņš pavadīs aprūpējamo uz medicīnisko iestādi vai veikalu, palīdzēs atrisināt sadzīves jautājumus vai vienkārši uzklausīs.

Ir arī bezpeļņas organizācijas un atbalsta dienesti, kas nodrošina palīdzību aprūpē, konsultācijas un atbalstu ģimenēm, pielāgojoties situācijai, piemēram, Latvijas Samariešu apvienība vai Maltas Ordeņa palīdzības dienests.

Ja nepieciešama pastāvīga aprūpe, ir pieejamas aprūpes iestādes — gan valsts (rindas kārtībā, piemēram, tādās iestādēs kā RSAC “Gaiļezers”, “Mežciems”), gan privātas, kur palīdzību var saņemt ātrāk un komfortablākos apstākļos.

“Ir svarīgi saprast galveno: ievietošana aprūpes centrā nav nekāda ‘tikšana vaļā no mīļā cilvēka’. Daudzos gadījumos tas ir vienīgais veids, kā saglabāt veselību, spēkus un garīgo līdzsvaru visai ģimenei, jo demence nav tikai viena cilvēka slimība, bet gan slogs, kas pakāpeniski gulstas uz visiem, kas atrodas blakus. Un uzdevums ir nevis vienkārši tikt galā par katru cenu, bet panākt, lai palīdzība būtu ilgtspējīga, droša un ilgtermiņa — visiem,” skaidro dakteris Iznovs.