Valdība 14. aprīlī atbalstīja sešu valsts psihoneiroloģisko slimnīcu apvienošanu vienotā pārvaldības sistēmā.
Jaunajā struktūrā – valsts SIA “Nacionālais psihiskās veselības centrs” – tiks iekļauta arī Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca.
Plānots, ka vienotajā centrā darbosies Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca, Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca, Piejūras slimnīca, slimnīca “Ģintermuiža” un Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca “Ainaži”. Tās tiks pievienotas Nacionālajam psihiskās veselības centram, kas turpmāk darbosies kā vienots valsts līmeņa psihiskās veselības un atkarību aprūpes koordinācijas centrs.
Pašlaik Latvijā šīs iestādes funkcionē kā atsevišķas juridiskas personas, kas rada sadrumstalotu pārvaldību un atšķirīgu pieeju pakalpojumu nodrošināšanā, norāda Veselības ministrija.
Ko tas nozīmē praksē?
Reformas mērķis ir izveidot vienotu, koordinētu un uz pacientu vērstu psihiskās veselības aprūpes sistēmu visā Latvijā. Līdz 2026. gada oktobrim slimnīcas plānots integrēt vienotā pārvaldības modelī.
Praksē tas nozīmē, ka vairākas funkcijas turpmāk tiks organizētas centralizēti – finanšu un IT pārvaldība, stratēģiskā plānošana, iepirkumi un juridiskais atbalsts, kā arī infrastruktūras uzturēšana, kvalitātes un risku vadība. Vienlaikus paredzēts ieviest arī vienotu slimnīcu informācijas sistēmu ar kopīgu pacientu datubāzi.
Tāpat plānots ieviest vienotu atalgojuma sistēmu un kvalitātes standartus visās struktūrvienībās, lai izlīdzinātu aprūpes kvalitāti reģionos un nodrošinātu pārskatāmāku ārstniecības procesu.
Kas mainīsies pacientiem?
Saskaņā ar Veselības ministrijas teikto, pacientiem būtiskas izmaiņas nav paredzētas – pakalpojumu apjoms reģionos netiks samazināts, un slimnīcas turpinās darbu ierastajās vietās.
Vienlaikus reformas mērķis ir uzlabot ārstēšanas pēctecību un sadarbību ar citām veselības un sociālās palīdzības sistēmām, lai pacienti saņemtu nepārtrauktāku un koordinētāku aprūpi.
Veselības ministrs Hosams Abu Meri uzsver, ka galvenais ir vienādi kvalitātes standarti visā Latvijā un droša aprūpe neatkarīgi no iestādes: “Pacientam nav svarīgi, kurā iestādē viņš nonāk – svarīgi ir saņemt kvalitatīvu palīdzību.”
Kā tas ietekmēs darbiniekus?
Reorganizācija skars 3 152 darbiniekus, taču ministrija norāda, ka viņi varēs turpināt darbu jaunajā struktūrā, saglabājot esošās darba attiecības. Ārstniecības personāls joprojām būs tieši pakļauts savām klīnikām.
Pārmaiņu procesā izveidota arī darba grupa, kurā iesaistīti slimnīcu vadības pārstāvji, lai nodrošinātu dialogu ar darbiniekiem un skaidrotu reorganizācijas gaitu.
“Chayka” vērsās pēc komentāra pie Daugavpils psihoneiroloģiskās slimnīcas vadības, lai noskaidrotu, kā plānotā reorganizācija varētu ietekmēt iestādes darbu. Tomēr slimnīcā no komentāra sniegšanas atteicās.
Kāpēc reforma tiek veikta?
Veselības ministrija uzskata, ka līdzšinējā sistēma Latvijā nav pietiekami efektīva – sešas atsevišķas iestādes ar savu pārvaldību rada liekus administratīvos izdevumus un atšķirīgu pakalpojumu kvalitāti.
Reforma iekļaujas arī plašākās Eiropas tendencēs, kur psihiskās veselības aprūpe arvien vairāk tiek integrēta kopējā veselības sistēmā, attīstot ambulatoros pakalpojumus un nodrošinot aprūpi tuvāk pacienta dzīvesvietai.
Apvienošana, pēc ministrijas teiktā, palīdzēs efektīvāk izmantot resursus, uzlabot pakalpojumu pieejamību un mazināt stigmatizāciju.
Kas notiks tālāk?
Valdības lēmums ir priekšnoteikums reorganizācijas uzsākšanai. Izmaiņas notiks pakāpeniski, izvērtējot to ietekmi uz sistēmas darbību un nepārtrauktību, norāda Veselības ministrija.
Reorganizāciju plānots īstenot esošā budžeta ietvaros, nepalielinot valsts izdevumus.
