“Mūsu valoda un tradīcijas turpina tikt marginalizētas, kamēr lēmumi par Latgales nākotni tiek pieņemti bez mūsu patiesas līdzdalības. Ir pienācis laiks pāriet no gaidīšanas uz rīcību. Mēs pieprasām Latgales reģionam patiesu autonomiju un cieņu kā vēsturiskam Latvijas reģionam ar savu unikālo mantojumu.”
Par šādu ziņu portālam “Chayka” 19. februārī paziņoja it kā Daugavpils iedzīvotājs Roberts, norādot, ka līdzīgu tekstu saņēmuši arī vairāki viņa kolēģi. “Vai tas vispār ir likumīgi?” — jautā iedzīvotājs.
Lai noskaidrotu, cik bīstamas var būt šādas ziņas un kā iedzīvotājiem būtu jārīkojas, “Chayka” vērsās pie noturības eksperta, RSU pētnieka Vitālija Rakstiņa.
Neiesaistīties un bloķēt
Rakstiņš skaidro, ka, saņemot aizdomīga vai provokatīva satura ziņas no nezināmiem adresātiem, labākais risinājums ir neiesaistīties saziņā un nobloķēt sūtītāju, kā arī informēt atbildīgās institūcijas.
“Saņemot aizdomīgā vai provokatīvā satura ziņas no nezināmiem adresātiem, labākais risinājums būtu neiesaistīties saziņā un nobloķēt numuru, iespēju robežās noziņojot atbildīgajām institūcijām.”
Eksperts īpaši uzsver, ka iedzīvotājiem jāizvairās no jebkādiem piedāvājumiem ātri nopelnīt — piemēram, fotografēt kritisko infrastruktūru vai NBS objektus, veikt nelegālus pārvadājumus vai izvietot aizdomīgus priekšmetus.
Par šādiem gadījumiem viņš iesaka informēt Valsts drošības dienestu (VDD), zvanot uz 67208964, rakstot uz [email protected] vai anonīmi aizpildot ziņošanas formu dienesta mājaslapā. Ziņojumam vēlams pievienot sarakstes ekrānšāviņu.
Vienlaikus eksperts brīdina:
“Tas, ko noteikti nevajadzētu darīt — nevajag no sevis tēlot Džeimsu Bondu un censties pašam izmeklēt šo lietu.”
Iespējama hibrīdā ietekme
Pēc Rakstiņa teiktā, šādu ziņu mērķis var būt dažāds — sākot no krāpniecības līdz informatīvai vai hibrīdai ietekmei.
“Mērķis var būt šķelt sabiedrību vai izplatīt maldinošos vēstījumus, piemēram, par Latgales autonomiju.”
Viņš norāda, ka masveidīga šādu ziņu izsūtīšana var radīt maldīgu priekšstatu par sabiedrības noskaņojumu un pat izraisīt savstarpēju neuzticēšanos. Turklāt pat šķietami nevainīga sarakste vēlāk var tikt sagrozīta vai izmantota šantāžai.
Eksperts arī uzsver risku, ka, izmantojot slēgtos saziņas kanālus, īpaši Telegram, var notikt personu vervēšana provokācijām vai pat noziedzīgiem nodarījumiem.
Šādas operācijas kļūst par ikdienu
Rakstiņš atgādina, ka līdzīgas psiholoģiskās ietekmes metodes tika izmantotas arī Ukrainā pirms pilna mēroga iebrukuma, kad Telegram kanālos tika izplatītas maldinošas ziņas un grauta uzticēšanās valsts institūcijām.
Pēc viņa teiktā, ar katru gadu jārēķinās ar pieaugošu hibrīdapdraudējumu, tādēļ šāda veida provokācijas, visticamāk, nemazināsies.
Vienīgā efektīvā rīcība ir iedzīvotāju informētība un proaktīva attieksme — neiesaistīties, bloķēt un ziņot atbildīgajām iestādēm.
