Grūtniecības laikā nekas neliecināja par priekšlaicīgām dzemdībām. Kad grūtniecības 33. nedēļā nogāja augļūdeņi, Sintijai bija grūti noticēt, ka dzemdības patiešām tuvojas.
“Piedzima, uzlika uz krūtīm. Viņa bija maziņa, lai gan piedzima labā svarā. Tad aiznesa uz inkubatoru un sākās grūtākā daļa. Tu esi dzemdējusi, tu esi mamma, bet bērniņš nav kopā ar tevi,” stāsta Sintija.
Tā vietā, lai uzreiz dotos mājās, dažiem bērniņiem pirmās nedēļas vai pat mēneši paiet slimnīcā, mediķu uzraudzībā. Kā priekšlaikus dzimušos bērnus aprūpē Daugavpilī un kā šo pieredzi atceras mamma, kuras bērniņš pasaulē nāca agrāk, nekā gaidīts, pastāstīsim šajā rakstā.
Sintijas un Evelīnas satikšanās
Saruna ar Sintiju ir dziļi emocionāla. “Man šķiet, ka līdz galam nesapratu, kas notiek. Nešķita, ka dzemdības tiešām sāksies.” atceras Sintija, stāstot par dienu, kad pāris stundu laikā pasaulē nāca viņas meitiņa Evelīna.
Tagad, atskatoties uz notikumu pirms pāris gadiem, Sintija saka: “Es meitiņai pateicos, ka viņa atnāca tad, kad gribēja atnākt. Es ticu, ka varbūt viņa pasargāja sevi vai mani. Viņa bija gatava un izvēlējās šo dienu.”
Sintija jau laikus bija sazinājusies ar dūlu un pārrunājusi dzemdību priekšvēstnešus, taču notiekošais tik un tā bija pārsteigums. Sapnis par mierīgām dzemdībām, klātesot vīram un dzemdību dūlai, šoreiz nepiepildījās.
Sintija atzīst, ka viņai ļoti paveicās ar Daugavpils reģionālās slimnīcas (DRS) medicīnas personālu. Vecmāte dzemdību laikā turēja viņas roku un aicināja elpot kopā. Savukārt kāda māsiņa, uzzinot, ka Sintija nav ēdusi, atnesa viņai savas sviestmaizes.
Evelīna piedzima 2240 gramus smaga. Pēc nelielas satikšanās ar mammu viņa tika pārvesta uz Jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļu, kur pavadīja divas nedēļas inkubatorā. Sintija drīkstēja apmeklēt savu meitiņu un iesaistīties viņas aprūpē.
“Bija grūti skatīties uz tik mazu bērniņu, kurš pieslēgts dažādām medicīniskajām iekārtām”, atminas Sintija un nedaudz nožēlo, ka neiemūžināja fotogrāfijā abu pirmo satikšanos uzreiz pec dzemdībām.
Priekšlaikus dzimušu bērnu aprūpe atšķiras
Par priekšlaikus dzimušu uzskata bērnu, kurš piedzimis pirms 37 pilnām grūtniecības nedēļām. Bērniem, kuri nāk pasaulē agrāk, var būt nepieciešams atbalsts, piemēram, elpošanai, ķermeņa temperatūras uzturēšanai, ēdināšanai un medikamentozai ārstēšanai. Aprūpes veids ir atkarīgs gan no grūtniecības nedēļas, gan no bērna veselības stāvokļa.
Kad bērniņa stāvoklis ir stabilizēts, neonatologs parasti dodas pie mammas, lai pastāstītu, kā mazulim klājas un kad viņa varēs satikt savu bērniņu. Ir svarīgi, lai mamma saprastu, kas notiek ar mazuli un kāda palīdzība viņam nepieciešama. Tiklīdz vien iespējams, mediķi izskaidro, kā norit bērniņa aprūpe un kas gaidāms tālāk.
Kad mamma pēc dzemdībām jūtas pietiekami labi un var doties pie bērniņa, viņu pakāpeniski iesaista mazuļa aprūpē. Mammai iesaka sākt atslaukt pienu un, tiklīdz tas iespējams, apmeklēt bērniņu Jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļā aptuveni ik pēc trim stundām vai biežāk – atkarībā no mazuļa vajadzībām.
Kad bērniņam jādodas uz Rīgu?
Neonataloģe Jeļena Jakovļeva skaidro, ka DRS ir viss nepieciešamais aprīkojums, medikamenti un personāls, lai, sākot no aptuveni 32. grūtniecības nedēļas, ja viss norit bez īpašiem sarežģījumiem, varētu aprūpēt priekšlaikus dzimušu bērniņu.
Ja mazulim vajadzīga specializētāka aprūpe, piemēram, bērnu ķirurga vai kardiologa palīdzība, pēc stāvokļa stabilizēšanas viņu pārved uz Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu. Bērnu transportēšanai izmanto specializētu medicīnisko brigādi un nepieciešamo aprīkojumu.
Ja risks priekšlaicīgām dzemdībām ir zināms jau grūtniecības laikā, mediķi izvērtē iespēju nogādāt topošo māti Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā vai Rīgas Dzemdību namā vēl pirms bērna piedzimšanas. Tas ļauj mazulim saņemt nepieciešamo aprūpi uzreiz pēc dzimšanas.
Ceļš, ko ģimene un mediķi mēro kopā
Arī saruna ar Jeļenu ir emocionāla, un redzams, ka šis noteikti ir sirdsdarbs. Kad runājam par priekšlaikus dzimušo mazuļu mammām, Jeļena saka “mūsu mammas”, jo kopā nereti pavadīts ilgs laiks.
Kā iedvesmojošu stāstu ārste min kādu meitenīti, kura piedzima Rīgā, sverot nepilnus 700 gramus. Piedzimstot tik mazam bērniņam, tā ir cīņa par katru nākamo dienu. Tagad meitene ir aptuveni četrus gadus veca, viņa ir kustīga un aktīva, bet kopā pavadītais laiks slimnīcā veidojis sirsnīgas attiecības ar visu ģimeni.
Runājot par personālu, Jeļena īpaši izceļ bērnu māsu attiecības ar jaunajām ģimenēm: “Bērnu māsas rūpējas par mazuļu aprūpi un ēdināšanu, palīdz mammām, māca un iedrošina viņas, atbalsta zīdīšanu un sniedz arī emocionālu atbalstu. Viņas ir darba bitītes.”
Jāpiebilst, ka DRS mammām piedāvā psihologa konsultācijas, ko izmantoja arī Sintija:
“Pirmās dienas bija ļoti grūtas. Es vainoju sevi. Centos atcerēties, ko tajā dienā darīju, varbūt ko parāk smagu pacēlu? Es meitai lūdzu piedošanu, ja nu tā ir mana vaina. Slimnīcā runāju ar psiholoģi, tas arī palīdzēja saprast, ka nevajag vainot sevi. Iemeslu tam var būt daudz, bet vainošana iedzen papildus stresā.”
Nodaļā pieejams arī fizioterapeits, kurš strādā ar mazuļiem un apmāca mammas hendlingā – kā pareizi turēt, pacelt un aprūpēt bērniņu, kā arī palīdz atrast viņam piemērotāko pozu.
Sapnis par mājīgu istabu
Kā stāsta ārste, pirmajās dienās mammas bieži ir optimistiski noskaņotas, taču, laikam ejot, emocionāli smagāks kļūst ilgstošais slimnīcā pavadītais laiks un ilgas pēc mājām.
Īpaši grūti ir tad, ja bērniņa stāvoklī nav redzamu pārmaiņu vai viņš kādu laiku nepieņemas svarā. Šādos brīžos gaidīšana var šķist bezgalīga.
Sarunā ar ārsti atklājas kāds sapnis – izveidot mājīgu istabu tikai priekšlaikus dzimušo bērnu mammām, kurām dažreiz pat vairākus mēnešus ir jāuzturas stacionārā, kamēr mazulis saņem nepieciešamo aprūpi. Istabu, kurā būtu pieejams atsevišķs ledusskapis, tējkanna, ērts atzveltnes krēsls.
Arī Sintija atminas, ka palāta šķitusi neomulīga un neērta tik ilgai dzīvošanai.
Mamma nav tikai apmeklētāja
Tad, ja bērnam nepieciešama intensīva aprūpe, vecāku klātbūtnei ir vieta viņa ikdienā.
Apmēram nedēļu pēc dzimšanas Sintija pirmoreiz varēja turēt mazuli pie savas kailās ādas, izmantojot ķengura metodi. Tā ir aprūpes pieeja, kurā bērniņu novieto tiešā ādas kontaktā uz mammas krūtīm, nodrošinot siltumu, tuvību un iespēju sajust mammas sirdspukstus.
“Kad viņu pirmo reizi uzlika man uz krūtīm ķengura metodē, es biju svētlaimē,” atceras Sintija.
Lai vecāki nepaliktu vieni
Latvijā priekšlaikus dzimušo bērnu vecākus apvieno biedrība “Esmu Klāt”, kas dibināta, lai palīdzētu ģimenēm, kurās bērniņš pasaulē nācis agrāk, nekā gaidīts. Biedrība piedāvā psiholoģisku un praktisku atbalstu, īstenojot iniciatīvu “Drēbju lāde”, kurā priekšlaikus dzimušo bērnu vecāki bez maksas var saņemt mazulim nepieciešamo apģērbu.
Labdarības biedrība “Steidzīgo bērnu fejas” ne tikai ada siltu apģērbu, rotaļlietas un citas nepieciešamas lietas priekšlaikus dzimušiem bērniņiem, bet arī sniedz emocionālu atbalstu vecākiem.
Sarunā Sintija min, ka ļoti nozīmīgs atbalsts bijis bērniņa tēvs, dūla un bērna pediatre. Tas, kas pietrūcis, ir satikšanās ar citām mammām, kas Daugavpilī piedzīvo ko līdzīgu.
“Gribētos tādu klubiņu, mīļu pasēdēšanu. Nevis salīdzinot vienam otru, bet, lai pateiktu, ka viss būs kārtībā,” saka Sintija.
Aprūpe pēc izrakstīšanās
Priekšlaicīgi dzimuša bērna ceļš nebeidzas brīdī, kad viņš var doties mājās. DRS darbojas jaundzimušo dinamiskās novērošanas programma, kuru vada neonatoloģe Jeļena Jakovļeva kopā ar klīnisko psiholoģi Ludmilu Vasiļjevu un sertificēto fizioterapeiti Aļonu Černišenko. Tās mērķis ir savlaicīgi pamanīt iespējamās attīstības grūtības un nepieciešamības gadījumā piesaistīt atbilstošus speciālistus.
“Gribu, lai vecāki saprot, ka mums patiesi rūp, lai viņu bērns saņemtu pēc iespējas labāku profesionālo palīdzību. Jo agrāk pamanām kādas attīstības grūtības, jo ātrāk varam iesaistīt nepieciešamos speciālistus un sniegt bērnam atbilstošu palīdzību,” uzsver neonatoloģe Jeļena Jakovļeva.
Programma ilgst līdz bērnu divu gadu vecumam un tā ir bezmaksas. Māmiņa Sintija par šo programmu saka: “Šīs tikšanās dod mieru, ka viss ir kārtībā. Tāds skats no malas par bērna attīstību.”
Salīdzināšana satrauc, atbalsts palīdz
Sarunās ar Sintiju un Jeļenu vairākkārt tiek pieminēta arī bērnu salīdzināšana ar vienaudžiem, kas vecākiem var radīt papildu satraukumu. Sintija atzīst, ka bieži vērojusi, ko prot citi līdzīga vecuma bērni, un uztraukusies, ja meitiņa kādu prasmi vēl nebija apguvusi.
Runājot par priekšlaicīgi dzimušiem bērniņiem, nevar nepieminēt, kā tiek rēķināts viņu vecums līdz divu gadu vecumam.
Koriģētais vecums ir bērna vecums, ņemot vērā, cik nedēļu pirms paredzētā dzimšanas laika viņš piedzimis. Piemēram, ja bērniņš piedzimis divus mēnešus agrāk, tad sešu mēnešu vecumā viņa koriģētais vecums ir četri mēneši.
Sintija atzīst, ka līdz bērna gadu vecumam, gadījumos, kad vaicāts par bērna dzimšanas dienu, viņa vienmēr piebildusi, ka meita piedzimusi priekšlaicīgi.
“Pēc ilgāka laika es sapratu, ka es to saku, jo ļoti lepojos ar Evelīnu. Gribēju, lai cilvēki zina, cik viņa ir spēcīga.”
Arī ārste uzsver, ka vecākiem ir svarīgi ņemt vērā bērna koriģēto vecumu, vērtējot viņa attīstību. Priekšlaicīgi dzimušiem bērniem pirmajos dzīves gados attīstības prasmes var parādīties citā laikā.
“Katram bērniņam ir savs ritms, sava attīstība. Salīdzināšana ar citiem ir sevis šaustīšana, Šķiet, ka visu laiku dari ko nepareizi,” saka Sintija.
Statistika
Tikai pēc Evelīnas piedzimšanas Sintija uzzināja, ka ģimenes, radu un draugu lokā ir vairāki priekšlaicīgi dzimuši bērni, arī Evelīnas bērnudārza grupiņā.
“Līdz tam likās, kas tad var aiziet greizi? Viss taču notiek kā pēc grāmatas – paliec stāvoklī, piedzemdē un audzini. Bet tad saskaries ar šādām grūtībām. Un ar laiku izrādās, ka neesi viens, ir vēl mammas, kas iet cauri šādām grūtībām,” tā Sintija.
Brīdī, kad apciemojām DRS Jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļu, tajā nebija neviena pacienta. Tomēr vienā apmeklējuma brīdī redzētais pats par sevi neliecina ne par labu, ne sliktu tendenci – nodaļas noslodze mainās, un šis novērojums neatspoguļo kopējo situāciju.
Tiek uzskatīts, ka vidēji aptuveni 6% bērnu piedzimst priekšlaikus.
Saskaņā ar DRS datiem, 2025. gadā slimnīcā piedzima 484 bērni, no kuriem 28 nāca pasaulē priekšlaikus, savukārt 2026. gadā līdz šī raksta tapšanas brīdim bija piedzimuši 400 bērni, tostarp 20 priekšlaikus dzimušie.
Jāņem vērā, ka līdz ar kopējo dzimstības samazināšanos samazinās arī priekšlaicīgu dzemdību skaits.
Satikšanās svētki
Pasaules priekšlaikus dzimušo bērnu diena visā pasaulē un arī Latvijā tiek atzīmēta 17. novembrī.
Pagājušajā gadā Daugavpilī pirmoreiz tika rīkoti priekšlaikus dzimušo bērnu svētki. Pēc Jeļenas Jakovļevas teiktā, pasākumā piedalījās ne tikai ģimenes, kuru bērniņi piedzimuši salīdzinoši nesen, bet arī vecāki ar lielākiem bērniem.
Dažiem vecākiem bija svarīgi satikties ar ārstiem un medicīnas māsām, kuras bija aprūpējušas viņu mazuļus, citiem – vienkārši būt līdzās cilvēkiem, kuri saprot viņu pieredzi.
Arī Sintija mūsu sarunā vairākkārt minēja, ka šis pasākums ir ļoti svarīgs, jo ļauj apjaust, ka neesi viens.
Jeļena uzsver, ka svarīgi ir runāt ne tikai par veiksmes stāstiem. Dažiem bērniem pēc piedzimšanas priekšlaikus nepieciešama ilgstoša rehabilitācija, viņiem var būt kustību vai mācīšanās grūtības. Šīs ģimenes arī ir pelnījušas uzmanību un atbalstu.
Šogad satikšanās svētki DRS notiks 18. novembrī. Reģistrācijai jāaizpilda šī anketa.
