Pēc atvienošanās no Krievijas energosistēmas Latvija un pārējās Baltijas valstis ieguvušas lielāku neatkarību elektrotīklu pārvaldībā. Latgalē izbūvēti jauni enerģētikas infrastruktūras objekti, bet visā valstī strauji attīstās saules un vēja elektrostacijas. Tomēr uzņēmumiem enerģētiskā noturība nozīmē ne tikai nepārtrauktu elektroapgādi, bet arī iespēju prognozēt izmaksas un konkurēt starptautiskajā tirgū.
Par to tika diskutēts sesijā “Enerģētiskā stabilitāte kā priekšnosacījums reģionālajai uzņēmējdarbības izaugsmei”, kas 30. oktobrī norisinājās Daugavpils Vienības namā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu enerģētiskās noturības samita ietvaros. Pasākums pulcēja vairāk nekā 200 valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un ekspertu pārstāvju no vairāk nekā desmit valstīm.
Pēc sinhronizācijas ar Eiropu: kas mainījies Latgalē
2025. gada 8. februārī Baltijas valstis atvienojās no Krievijas un Baltkrievijas apvienotās energosistēmas, bet nākamajā dienā sinhronizēja savus elektrotīklus ar kontinentālo Eiropu. Gatavošanās šim notikumam ilga vairāk nekā 15 gadus.
Kā pastāstīja AS “Augstsprieguma tīkls” Attīstības un izpētes dienesta vadītājs Antons Kutjuns, gatavošanās sinhronizācijai Baltijas valstīs ietvēra vairāk nekā simt infrastruktūras un IT projektu. Daļa darbu turpinājās arī pēc pievienošanās Eiropas energosistēmai.
Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā darbi tika paātrināti. Sinhronizācija bija īpaši nozīmīga Latgalei, kur enerģētikas infrastruktūra vēl padomju laikā tika veidota, ņemot vērā savienojumus ar kaimiņu teritorijām.
Reģionā “Augstsprieguma tīkls” īstenoja divus lielus projektus. Pirmais ir sinhronais kompensators Līksnas apakšstacijā. Šī iekārta nodrošina energosistēmai nepieciešamo inerci, palīdzot uzturēt stabilu frekvenci elektrotīklā.
Otrais projekts ir elektroenerģijas uzkrāšanas sistēma Rēzeknē ar 60 MW jaudu un 120 MWh ietilpību. Tā ļauj ātri reaģēt uz izmaiņām elektroenerģijas ražošanas un patēriņa līdzsvarā.
Jaunas elektrostacijas un patērētāji: Latgales attīstības iespējas
Pēc sinhronizācijas pabeigšanas viena no “Augstsprieguma tīkla” prioritātēm ir jaunu atjaunīgās elektroenerģijas ražotāju un lielo patērētāju pieslēgšana tīklam.
Saskaņā ar “Augstsprieguma tīkla” datiem 2026. gada oktobrī pārvades tīklam pieslēgto saules un vēja elektrostaciju kopējā jauda pārsniedza 1700 MW. Šogad tīklam pieslēgts arī saules parks Krāslavas novadā ar 66,6 MW jaudu, kuru plānots paplašināt.
Vislielāko interesi investori izrāda par Kurzemi, kur ir īpaši labvēlīgi apstākļi vēja elektrostaciju būvniecībai. Arī Latgalē ir ieinteresēti investori, tomēr, kā uzsvēra Kutjuns, reģiona attīstībai svarīgi ne tikai palielināt elektroenerģijas ražošanu, bet arī piesaistīt lielus patērētājus – rūpniecības uzņēmumus un datu centrus.
Te veidojas savstarpēja atkarība: investoriem nepieciešama attīstīta enerģētikas infrastruktūra, taču tīkla operators nevar to izbūvēt iepriekš, cerot, ka kādreiz parādīsies patērētāji. Kā skaidroja Kutjuns, “Augstsprieguma tīkls” darbojas regulētā nozarē, un tam jāņem vērā, kā investīcijas ietekmēs tarifus. Tāpēc elektrotīklu attīstībai un investīciju projektu īstenošanai jānotiek paralēli.
Kad elektroenerģijas cena ietekmē konkurētspēju
Rūpniecības uzņēmumiem elektroapgādes drošība ir tikai viena jautājuma puse. Ne mazāk svarīga ir enerģijas cena un iespēja prognozēt izdevumus.
Par to stāstīja Daugavpils uzņēmuma “Nexis Fibers” ģenerāldirektors Toms Andersons. Pēc viņa teiktā, atkarībā no produkcijas veida elektroenerģijas izmaksas veido aptuveni 15–20% no tās gala cenas.
Andersons minēja piemērus, kā biržas elektroenerģijas cenas var krasi svārstīties dažu dienu laikā. Uzņēmumam, kas strādā nepārtraukti un eksportē savu produkciju, šāda nestabilitāte apgrūtina plānošanu.
Īpaši asi šī problēma izpaužas starptautiskajā tirgū, kur pircēji var censties panākt cenas samazinājumu tikai par diviem vai trim centiem uz produkcijas kilogramu. Pie lieliem ražošanas apjomiem pat šāda starpība kļūst būtiska.
Lai mazinātu atkarību no tirgus svārstībām, “Nexis Fibers” ir nofiksējis elektroenerģijas cenu diviem gadiem uz priekšu. Tomēr, kā skaidroja Andersons, šāda stratēģija nav piemērota visiem uzņēmumiem – daudz kas atkarīgs no to darba režīma.
Uzņēmums investē arī savā elektroenerģijas ražošanā. Daugavpilī jau izveidots saules parks ar aptuveni 0,65 MW jaudu, un nākotnē “Nexis Fibers” plāno to palielināt līdz aptuveni 1 MW. Uzņēmums apsver arī iespēju ražot elektroenerģiju ar tvaika turbīnu, izmantojot ražošanas procesos pieejamo tvaiku.
Andersons aktualizēja arī jautājumu par valsts atbalstu energoietilpīgām ražotnēm. Viņaprāt, uzņēmumiem nepieciešami apstākļi, kas ļautu investēt modernizācijā un saglabāt konkurētspēju starptautiskajos tirgos.
Energoefektivitāte sākas ar datiem
“Elektrum” Enerģijas centra projektu vadītāja Inga Liene Liepiņa ieteica energoefektivitātes paaugstināšanu sākt ar enerģijas patēriņa analīzi.
“Pati pirmā lieta ir dati. Saprast, kas notiek, kur tās izmaksas rodas,” viņa skaidroja.
Pēc Liepiņas teiktā, uzņēmumi ne vienmēr precīzi zina, kuri procesi patērē visvairāk enerģijas. Tāpēc pirms jaunu iekārtu iegādes nepieciešams noskaidrot, kur un kā tiek izmantoti resursi.
Piemēram, ventilācija var darboties visu diennakti, lai gan tik intensīva darbība nepieciešama tikai noteiktās stundās. Ražošanas uzņēmumos var palikt neizmantots arī liekais siltums, ko būtu iespējams izmantot pašu vajadzībām.
Liepiņa uzsvēra, ka energoefektivitāte nav vienreizējs pasākums vai viena speciālista uzdevums. Lai sasniegtu rezultātus, procesā jāiesaista darbinieki un pastāvīgi jāpārskata darba organizācija.
Par mūsdienu tehnoloģiju iespējām stāstīja “LUCIDUS Smart” nodaļas vadītājs Krišjānis Vīdušs.
Kā piemēru viņš minēja pilsētu un industriālo teritoriju apgaismojumu. Tradicionālās sistēmas nereti patērē vairāk enerģijas, nekā nepieciešams, turklāt daļa gaismas tiek virzīta debesīs, radot gaismas piesārņojumu. Mūsdienu tehnoloģijas ļauj regulēt apgaismojumu ar sensoru un automatizētas vadības palīdzību.
Vienlaikus, uzsvēra Vīdušs, svarīgi ņemt vērā ne tikai iekārtu iegādes cenu, bet arī to uzturēšanas izmaksas visā ekspluatācijas laikā.
Vīdušs pievērsa uzmanību arī apgaismojuma ietekmei uz darbiniekiem: pareizi izvēlēts gaismas spilgtums un krāsu temperatūra var paaugstināt darba produktivitāti, savukārt nepiemērots apgaismojums – palielināt kļūdu iespējamību.
Kur uzņēmumiem meklēt finansējumu
ALTUM uzņēmumu energoefektivitātes eksperts Arnis Dzalbs uzsvēra, ka energoefektivitātes paaugstināšana nav tikai patēriņa samazināšana. Tā ir modernizācija, kas ļauj efektīvāk izmantot resursus.
2026. gadā ALTUM atvēra atbalsta programmu reģionu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ar kopējo finansējumu 41,5 miljonu eiro apmērā. Finansējums paredzēts iekārtu modernizācijai, ēku energoefektivitātes uzlabošanai un atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju ieviešanai. Izpildot programmas nosacījumus, kapitāla atlaide var sasniegt līdz 30% no aizdevuma summas, kas paredzēta attiecināmo izmaksu segšanai.
Pēc Dzalba novērojumiem, uzņēmēji dažkārt izvēlas investīciju projektus, vadoties pēc pieejamajām atbalsta programmām. Tomēr daudz svarīgāk ir vispirms apzināt uzņēmuma vajadzības un izstrādāt ilgtermiņa modernizācijas plānu.
Vēl viens šķērslis ir informācijas trūkums par tehnoloģijām un finansējuma iespējām. Tāpēc diskusijas dalībnieki ieteica uzņēmējiem sākt ar energoauditu un konsultācijām pie speciālistiem.
Kā uzsvēra Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā direktore Nina Hvida Enevoldsena, droša un pieejama energoapgāde ir nepieciešama ne tikai uzņēmumiem, bet arī ģimenēm, kas plāno savu nākotni, un jauniešiem, kuri izlemj, vai palikt dzimtajā reģionā. Tāpēc Latgalei enerģētiskā noturība ir ne tikai infrastruktūras jautājums, bet arī svarīgs ekonomiskās attīstības priekšnosacījums.
Ziemeļvalstu un Baltijas valstu enerģētiskās noturības samitu Daugavpilī organizēja Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā un Daugavpils valstspilsētas pašvaldība sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru.
