14. Saeimas darbības laikā Latvijā nomainījās trīs valdības, kuru sastāvā bija piecas partijas. Vai tās izpildīja savus solījumus, ko deva pirms 2022. gada vēlēšanām? Skaidrojam.
Raksta navigācija:
Kuras partijas bija valdībā 14. Saeimas laikā?
| Darbības periods | Ministru prezidents | Partijas | Koalīcijas balsu skaits Saeimā | Darbības ilgums |
| No 2022. gada decembra līdz 2023. gada septembrim | Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) | “Jaunā Vienotība”, “Apvienotais saraksts” un Nacionālā apvienība | 54 balsis | aptuveni 9 mēneši |
| No 2023. gada septembra līdz 2026. gada maijam | Evika Siliņa (“Jaunā Vienotība”) | “Jaunā Vienotība”, Zaļo un Zemnieku savienība un “Progresīvie” | 52 balsis | 2 gadi un 8 mēneši |
| No 2026. gada maija beigām līdz 2026. gada novembrim | Andris Kulbergs (“Apvienotais saraksts”) | “Apvienotais saraksts”, Nacionālā apvienība, “Jaunā Vienotība” un Zaļo un Zemnieku savienība | 70 balsis | aptuveni 5 mēneši |
Tādējādi četru 14. Saeimas darbības gadu laikā valdībā strādāja pieci politiskie spēki. Tikai viena no tiem — “Jaunā Vienotība” — bija valdībā visu sasaukuma laiku.
Pārējās partijas valdībā strādāja īsāku laiku:
- Zaļo un Zemnieku savienība — aptuveni trīs gadus, sākumā Siliņas valdībā, vēlāk Kulberga valdībā.
- “Progresīvie” — aptuveni divus gadus un astoņus mēnešus Siliņas valdībā.
- “Apvienotais saraksts” — aptuveni vienu gadu un vienu mēnesi, sākumā Kariņa valdībā, vēlāk Kulberga valdībā.
- Nacionālā apvienība — aptuveni vienu gadu un vienu mēnesi, sākumā Kariņa valdībā, vēlāk Kulberga valdībā.
Vai šīs partijas izpildīja savus solījumus?
“Jaunā Vienotība”
Partijas 2022. gada vēlēšanu programmā ir 44 solījumi. No tiem 11 ir izpildīti vai tiek pildīti, 12 — izpildīti daļēji, bet septiņi — nav izpildīti.
Vienlaikus programmā ir diezgan daudz solījumu, kuru izpildi ir grūti novērtēt, jo tie formulēti vispārīgi. Piemēram, stiprināt nacionālo identitāti, nodrošināt sociālā budžeta ilgtspēju, turpināt izglītības satura reformu un tamlīdzīgi.
| Solījums | Statuss | Skaidrojums |
| Līdz 2025. gadam pilnībā pāriet uz izglītību valsts valodā. | Izpildīts | Visu Latvijas skolu pāreja uz mācībām tikai valsts valodā oficiāli noslēdzās līdz 2025./2026. mācību gada sākumam. |
| Nodrošināt ilgtermiņa un būtisku NATO spēku klātbūtni Latvijā. | Izpildīts | NATO izvietoja karavīrus Daugavpilī, paplašinot klātbūtni ārpus Ādažu bāzes. Turklāt valsts austrumos turpinās militārā poligona “Sēlija” būvniecība. |
| Valsts aizsardzībai novirzīt 2,5% no IKP. | Izpildīts | Mērķis ir pārsniegts. 2026. gada budžetā aizsardzībai un drošībai paredzēti gandrīz 5% no IKP. |
| Atbalstīt Ukrainu un tās eiroatlantisko integrāciju. | Izpildīts | Latvija turpina sniegt Ukrainai atbalstu un atbalstīja sarunu sākšanu par Ukrainas iestāšanos Eiropas Savienībā. |
| Sniegt atbalstu ģimenēm un ražošanas uzņēmumiem saistībā ar enerģijas cenu kāpumu un augsto inflāciju. | Izpildīts | Enerģētikas krīzes laikā 2022.–2023. gadā šāds atbalsts tika sniegts. Tas bija pieejams arī saistībā ar auksto 2026. gada ziemu un krīzi degvielas tirgū. |
| Panākt pilnīgu enerģētisko neatkarību no Krievijas. | Izpildīts | Baltijas valstu elektrosistēma tika atslēgta no Krievijas BRELL sistēmas un sinhronizēta ar Eiropas elektrotīklu. |
| Ieviest tiesisko regulējumu faktiskai kopdzīvei. | Izpildīts | Pieņemts partnerattiecību regulējums, kas nosaka juridiskās attiecības cilvēkiem, kuri dzīvo kopā, bet nav laulībā. |
| Piesaistīt Latvijas ekonomikai cilvēkresursus un investīcijas, veicinot remigrāciju un stiprinot saites ar diasporu. | Izpildīts | Ārvalstu investīciju apjoms pieauga no 22,7 miljardiem eiro 2022. gadā līdz 27,4 miljardiem eiro 2026. gada sākumā jeb par vairāk nekā 20%. Savukārt vidējais remigrantu skaits 14. Saeimas darbības laikā pieauga par 30%, lai gan pats remigrācijas process joprojām norit lēni. |
| Nodrošināt digitālo pieejamību visā Latvijā. | Izpildes procesā | Turpinās optiskās šķiedras infrastruktūras un pieslēgumu izbūve platjoslas interneta attīstības projektu ietvaros. |
| Paplašināt saules paneļu uzstādīšanas programmas mājsaimniecībām un uzņēmumiem, palielināt vēja enerģijas ražošanas jaudas un atbalstīt ēku energoefektivitātes paaugstināšanu. | Izpildes procesā | Ir pieejamas līdzfinansējuma programmas saules paneļu uzstādīšanai iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kā arī apjomīgs Eiropas Savienības atbalsts ar “Altum” starpniecību ēku siltināšanai. Tiek īstenoti arī vēja enerģijas projekti, taču to attīstību kavē vietējo iedzīvotāju protesti. |
| Modernizēt ekonomiku, lai līdz 2050. gadam sasniegtu klimatneitralitāti. | Izpildes procesā | Valdība ir pieņēmusi enerģētikas stratēģiju līdz 2050. gadam un attīsta enerģijas ražošanu no atjaunīgajiem energoresursiem. |
| Investēt reģionu attīstībā, veidojot kvalitatīvu dzīves vidi un iespējas uzņēmējdarbības attīstībai. | Izpildes procesā | Reģionu attīstībai ir pieejams Taisnīgas pārkārtošanās fonda un citu Eiropas Savienības programmu finansējums. |
| Izskaust jebkāda veida vardarbību ģimenē un pret sievietēm. | Daļēji izpildīts | Ir veikti pasākumi vardarbības mazināšanai. Latvija ratificēja Stambulas konvenciju un pastiprināja atbildību par draudiem, vajāšanu un vardarbību. Tas palīdz risināt vardarbības ģimenē problēmu, taču tā joprojām ir aktuāla. |
| Izveidot vienotu politisko nāciju, kas balstīta Latvijas Satversmē, latviešu valodā un Eiropas vērtībās. | Daļēji izpildīts | Latvijā ir izstrādāti stratēģiski dokumenti, kas paredz šādu virzību, tomēr sabiedrības integrācijas procesos joprojām ir daudz problēmu. |
| Stiprināt neatkarīgu tiesu varu kā demokrātiskas valsts pamatu. | Daļēji izpildīts | Izveidota Ekonomisko lietu tiesa, kas ļauj ātrāk izskatīt noteiktu kategoriju lietas, tomēr civillietu izskatīšanas termiņi joprojām ir ilgi. |
| Stiprināt Iekšlietu ministrijas dienestu darbu, iekšējai drošībai novirzot 2,5% no IKP. | Daļēji izpildīts | Iekšlietu dienestu finansējums un darbinieku algas ir palielinātas, tomēr mērķis tieši iekšējai drošībai novirzīt 2,5% no IKP nav pilnībā sasniegts. |
| Ieviest civilās aizsardzības un krīžu pārvaldības sistēmu. | Daļēji izpildīts | Ir ieviesta šūnu apraides brīdināšanas sistēma. Turpinās patvertņu tīkla veidošana, kā arī tiek rīkotas mācības iedzīvotājiem. |
| Paplašināt ceļu ar cieto segumu izbūvi reģionos un veidot ērtu, mūsdienīgu sabiedriskā transporta sistēmu. | Daļēji izpildīts | Reģionālo ceļu remontu programma turpinās, taču finansējums nav pietiekams. Jaunie elektrovilcieni ir nodoti ekspluatācijā, tomēr to darbību pavadīja tehniskas problēmas. |
| Ieviest obligātu vidējo izglītību, tostarp noslēguma eksāmenu vienā no dabaszinātņu mācību priekšmetiem. | Daļēji izpildīts | Obligāta vidējā izglītība ar likumu nav ieviesta. Savukārt obligāts eksāmens dabaszinātnēs ieviests no 2026./2027. mācību gada. |
| Panākt, lai pedagogu atalgojums būtu par 20% lielāks nekā vidējā alga valstī. | Daļēji izpildīts | Pedagogu algas ir palielinātas un sasniegušas vidējo algu valstī. Tomēr 120% līmenis pagaidām nav sasniegts. Tas varētu notikt dažu gadu laikā, ja tiks turpināts plānotais finansējuma palielinājums. |
| Izveidot ilgtspējīgu dabas resursu pārvaldības sistēmu. | Daļēji izpildīts | Latvijā ir ieviesta depozīta sistēma, taču mežu apsaimniekošana joprojām ir plašu diskusiju objekts, bet atkritumu pārstrādes mērķu sasniegšanā pastāv grūtības. |
| Īstenot “viedo” reindustrializāciju, atbalstot eksportspējīgu ražotņu veidošanu. | Daļēji izpildīts | Latvijā darbojas investīciju atbalsta programmas, tostarp Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras “zaļais koridors”, tomēr jaunu ražotņu attīstību kavē vāja kreditēšana. |
| Ieviest vienotu un efektīvu digitālo valsts pārvaldes sistēmu. | Daļēji izpildīts | Vienota valsts pārvaldes sistēma Latvijā vēl nav izveidota, taču valsts virzās uz to digitālās transformācijas ietvaros līdz 2027. gadam. Iedzīvotājiem paredzētie pakalpojumi — Latvija.gov.lv un eParaksts — jau ir apvienoti. Izveidota Valsts digitālās attīstības aģentūra. Savukārt ministrijas pāriet uz vienotu elektronisko dokumentu platformu, un tiek ieviesta savstarpēja datu apmaiņa. |
| Padarīt valsts uzņēmumu darbību caurskatāmu, attīstīt kapitāla tirgu un biržā kotēt līdz 20% valsts uzņēmumu akciju. | Daļēji izpildīts | Biržā ir tikai viens valsts uzņēmums — “LAU Infra Grou” (bijušais valsts ceļu uzturētājs). Plāns par “airBaltic” akciju kotēšanu biržā ir apturēts. |
| Atbalstīt lauku ekonomiku, mūsdienīgu un produktīvu lauksaimniecību un ciešāku kooperāciju. | Daļēji izpildīts | Solījums tiek īstenots ar valsts atbalsta programmām un Eiropas Savienības fondiem Kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros 2023.–2027. gadam. Kooperācija attīstās, taču lēni. |
| Ieviest valsts veselības apdrošināšanu. | Nav izpildīts | Sistēma nav ieviesta politisko domstarpību dēļ. |
| Stiprināt nevalstiskās organizācijas, novirzot tām 1% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. | Nav izpildīts | Finanšu ministrija šo priekšlikumu neatbalstīja saspringtās budžeta situācijas dēļ. |
| Veicināt investīcijas īres mājokļu būvniecībā, uzbūvējot vismaz 1000 jaunu dzīvokļu gadā. | Nav izpildīts | Mērķis nav sasniegts. Pēc Ekonomikas ministrijas datiem ekspluatācijā nodoti tikai 374 zemas īres maksas dzīvokļi. Vienlaikus ar Eiropas Savienības atbalstu un “Altum” starpniecību plānots uzbūvēt vēl 1140 šādu dzīvokļu. |
| Līdz 2026. gadam palielināt finansējumu pētniecībai un attīstībai līdz 1,5% no IKP. | Nav izpildīts | Mērķis nav sasniegts. Pēc 2024. gada datiem izdevumi pētniecībai un attīstībai veidoja aptuveni 0,9% no IKP. |
| Investēt zinātnes universitāšu konkurētspējā, lai vismaz divas Latvijas universitātes iekļūtu pasaules 500 labāko universitāšu vidū. | Nav izpildīts | Rīgas Tehniskā universitāte un Latvijas Universitāte ir uzlabojušas savas pozīcijas, tomēr neviena no tām nav stabili iekļuvusi QS un “Times Higher Education” reitingu pirmajā piecsimtniekā. |
| Izveidot Latvijā reģionāli konkurētspējīgu sašķidrinātās dabasgāzes termināli. | Nav izpildīts | Saeima neatbalstīja Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projektu. |
| Palielināt Rīgas konkurētspēju Ziemeļeiropā, izveidojot vienotu Rīgas metropoles pārvaldības modeli. | Nav izpildīts | Ir izveidota darba grupa Rīgas metropoles attīstībai un panākta konceptuāla vienošanās par pārvaldības modeļa izveidi. Tomēr praksē šī sistēma joprojām nav sākusi darboties. |
Savā jaunajā programmā “Jaunā Vienotība” iekļāvusi vairākus iepriekš neizpildītus solījumus. Piemēram, partija atkal sola palielināt finansējumu pētniecībai un attīstībai, taču tagad latiņa paaugstināta no 1,5% līdz 3% no IKP. Saglabājusies arī ideja par valsts veselības apdrošināšanu — tagad partija piedāvā izveidot Nacionālo veselības un apdrošināšanas fondu un veselības aprūpei novirzīt vismaz 6% no IKP.
Daži iepriekšējie solījumi jaunajā programmā kļuvuši mazāk konkrēti. Piemēram, solījuma ik gadu uzbūvēt vismaz 1000 īres dzīvokļu vietā partija tagad sola vienkārši “mājokļu pieejamību reģionos”, bet solījumu nevalstisko organizāciju finansēšanai novirzīt 1% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa aizstājusi vispārīgāka “pilsoniskās sabiedrības atbalstīšana”.
Zaļo un Zemnieku savienība
Partijas 2022. gada vēlēšanu programmā ir 43 solījumi. No tiem 17 ir izpildīti vai tiek pildīti, deviņi — izpildīti daļēji, bet desmit — nav izpildīti. Arī šīs partijas programmā ir daudz solījumu, kuru izpildi ir grūti izmērīt. Tajā bieži izmantoti vispārīgi formulējumi.
| Solījums | Statuss | Skaidrojums |
| Atbalstīt Ukrainas iestāšanos Eiropas Savienībā. | Izpildīts | Latvija turpina sniegt Ukrainai atbalstu un atbalsta tās virzību uz dalību Eiropas Savienībā. |
| Palielināt aizsardzības budžetu vismaz līdz 2,7% no IKP. | Izpildīts | Mērķis ir pārsniegts. 2026. gada budžetā aizsardzībai un drošībai paredzēti gandrīz 5% no IKP. |
| Panākt Eiropas Savienības finansējumu ārējās robežas stiprināšanai. | Izpildīts | Eiropas Komisija piešķīra Latvijai papildu finansējumu robežas stiprināšanai un infrastruktūras attīstībai. |
| Aizstāvēt Latvijas intereses Eiropas Savienībā un starptautiskajās organizācijās. | Izpildes procesā | Latvija aktīvi pārstāv savas intereses Eiropas Savienībā un ANO. |
| Nodrošināt efektīvu iekšlietu sistēmu un taisnīgu atalgojumu. | Daļēji izpildīts | Policistu un robežsargu algas ir palielinātas, tomēr joprojām trūkst darbinieku. |
| Stiprināt saites ar diasporu. | Izpildes procesā | Ir spēkā Diasporas likums un darbojas diasporas atbalsta programmas. |
| Nodrošināt tiesu varas neatkarību. | Daļēji izpildīts | Izveidota Ekonomisko lietu tiesa, kas ļauj ātrāk izskatīt noteiktu kategoriju lietas, tomēr civillietu izskatīšanas termiņi joprojām ir ilgi. |
| Veicināt valsts enerģētisko neatkarību. | Daļēji izpildīts | Sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projekts Skultē tika apturēts, bet lielie valsts vēja parku projekti kavējas vietējo iedzīvotāju protestu dēļ. Vienlaikus Baltijas valstu elektrosistēma tika atslēgta no Krievijas BRELL sistēmas un sinhronizēta ar Eiropas elektrotīklu. |
| Kompensēt energoresursu cenu pieaugumu. | Izpildīts | Enerģētikas krīzes laikā 2022.–2023. gadā šāds atbalsts tika sniegts. Tas bija pieejams arī saistībā ar auksto 2026. gada ziemu un krīzi degvielas tirgū. |
| Attīstīt mājokļu energoefektivitātes paaugstināšanas programmas. | Izpildes procesā | Turpinās “Altum” programmas ēku renovācijai un atbalstam saules paneļu uzstādīšanai. |
| Paplašināt atbalstu ģimenēm ar bērniem. | Izpildīts | Bērna piedzimšanas pabalsts palielināts no 421 līdz 600 eiro, bērna kopšanas pabalsts — no 171 līdz 298 eiro, kā arī paplašināts valsts ģimenes pabalsta saņēmēju loks. |
| Ieviest piemaksas par darba stāžu līdz 1996. gadam. | Izpildīts | Labklājības ministrija nodrošināja, ka no 2026. gada janvāra piemaksas saņem visas pensionāru grupas. |
| Katru gadu palielināt minimālās pensijas un garantēto minimālo ienākumu. | Izpildīts | Latvijā darbojas jauna sistēma, saskaņā ar kuru katru janvāri garantētais minimālais ienākums un minimālie sociālie sliekšņi automātiski tiek palielināti atbilstoši mediānas ienākumiem. |
| Nodrošināt veselības aprūpes darbinieku algu pieaugumu. | Daļēji izpildīts | Algas ir palielinātas, tomēr inflācijas un dzīves dārdzības pieauguma dēļ reālais pirktspējas kāpums bija mazāks, nekā gaidīts. |
| Indeksēt pensijas divreiz gadā. | Nav izpildīts | Pensiju indeksācija joprojām notiek vienu reizi gadā — 1. oktobrī. |
| Izmaksāt vienreizēju 240 eiro pabalstu senioriem un cilvēkiem ar invaliditāti. | Nav izpildīts | Budžeta ierobežojumu dēļ pabalsts netika izmaksāts. |
| Ieguldīt otrā pensiju līmeņa līdzekļus Latvijas ekonomikā. | Nav izpildīts | Likums neparedz obligātu prasību šos līdzekļus ieguldīt tikai Latvijā augsto risku un brīvā tirgus principu dēļ. |
| Izveidot taisnīgu nekustamā īpašuma nodokļa politiku. | Nav izpildīts | Visaptveroša nekustamā īpašuma nodokļa reforma ir atlikta. |
| Palielināt veselības aprūpes finansējumu un pakalpojumu klāstu. | Nav izpildīts | Pēc Veselības ministrijas datiem veselības aprūpes finansējums 2022. gadā bija 1,969 miljardi eiro, bet 2026. gadā — 1,968 miljardi eiro. Savukārt rehabilitācijas finansējums palielinājies no 12,5 miljoniem līdz 18,7 miljoniem eiro. |
| Padarīt medicīnisko palīdzību pieejamāku dzīvesvietas tuvumā. | Nav izpildīts | Slimnīcu tīkla reforma paredz daļas pakalpojumu centralizāciju un to apjoma samazināšanu reģionālajās slimnīcās. |
| Stiprināt ģimenes ārstu prakses. | Izpildes procesā | Finansējums pieaug, tomēr reģionos trūkst jaunu ģimenes ārstu, kuri varētu pārņemt esošās prakses. |
| Samazināt pievienotās vērtības nodokli pārtikai un medikamentiem. | Daļēji izpildīts | No 2026. gada 1. jūlija samazināta pievienotās vērtības nodokļa likme no 21% līdz 12% maizei, pienam, putnu gaļai un olām. Tomēr tā būs spēkā tikai vienu gadu. Pievienotās vērtības nodokļa likme medikamentiem saglabāta 12% apmērā. |
| Atjaunot īpašus nodokļu režīmus mazajiem uzņēmumiem. | Nav izpildīts | Finanšu ministrija saglabāja tikai mikrouzņēmumu nodokļa režīmu ar 25% likmi. |
| Palielināt pašvaldībām novirzāmo iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu līdz 80%. | Daļēji izpildīts | Panākts kompromiss. Koalīcija vienojās šo daļu palielināt no 75% līdz 78%. |
| Pārskatīt Eiropas Savienības budžetā novirzāmo muitas maksājumu daļu. | Nav izpildīts | Šī Latvijas iniciatīva neguva atbalstu Eiropas Savienības līmenī. |
| Stiprināt reģionu attīstību. | Izpildes procesā | Reģionu attīstībai ir pieejams Taisnīgas pārkārtošanās fonda un citu Eiropas Savienības programmu finansējums. |
| Pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu. | Nav izpildīts | Vienīgās izmaiņas bija Varakļānu novada pievienošana Madonas novadam, samazinot pašvaldību skaitu no 43 līdz 42. |
| Atbalstīt jaunuzņēmumus un inovācijas. | Izpildes procesā | Ekonomikas ministrijas un Viktora Valaiņa vadībā paplašinātas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalsta programmas un vaučeri. |
| Izveidot vienotu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju politiku valsts pārvaldē. | Daļēji izpildīts | Darbojas Valsts digitālās attīstības aģentūra, tomēr valsts informācijas sistēmu sadrumstalotība vēl nav pilnībā novērsta. |
| Nodrošināt konsekventu izglītības politiku visos līmeņos. | Izpildes procesā | Kompetenču pieejas ieviešana izglītībā turpinās, tomēr tās īstenošanas kvalitāte tiek kritizēta. |
| Nodrošināt kvalitatīvus mācību materiālus. | Daļēji izpildīts | Vairākkārt piešķirts papildu finansējums mācību līdzekļiem, taču gan skolas, gan pedagogu arodbiedrība norāda, ka tā joprojām nepietiek. |
| Stiprināt skolu tīklu un izglītības pieejamību. | Daļēji izpildīts | Turpinās skolu slēgšana un apvienošana. Reģionos šis process tiek uztverts sāpīgi un bieži kritizēts. Vienlaikus ir paredzēti izņēmumi, kas ļauj mazām skolām saņemt valsts finansējumu pedagogu algām arī tad, ja tajās nav pietiekama skolēnu skaita. |
| Izstrādāt jaunu pedagogu darba samaksas modeli. | Izpildīts | Saeima pieņēma jaunu skolu finansēšanas un pedagogu darba samaksas aprēķināšanas sistēmu. |
| Nodrošināt bezmaksas ēdināšanu skolēniem visos vispārējās izglītības posmos. | Nav izpildīts | Valsts apmaksā ēdināšanu tikai 1.–4. klašu skolēniem. Daļu izmaksu joprojām sedz pašvaldības un ģimenes. |
| Palielināt finansējumu augstākajai izglītībai un zinātnei. | Izpildīts | Finansējums palielinājies — augstākajai izglītībai no 82 miljoniem eiro 2022. gadā līdz 141 miljonam eiro 2026. gadā, bet zinātnei — no 51 līdz 63 miljoniem eiro. |
| Atbalstīt kultūrizglītību un kultūras mantojuma saglabāšanu. | Izpildes procesā | Turpina darboties Valsts kultūrkapitāla fonda programmas un sakrālā mantojuma saglabāšanas programma. |
ZZS arī jaunajā programmā pārņēmusi daļu agrāko solījumu, bet dažos gadījumos tos formulējusi konkrētāk. Piemēram, partija atkal sola palielināt veselības aprūpes finansējumu līdz 6% no IKP. Savukārt jautājumā par nekustamā īpašuma nodokli tagad noteikts konkrēts mērķis — 0% likme vienīgajam mājoklim.
Saglabāts arī solījums paplašināt bezmaksas ēdināšanu skolēniem. Tagad ZZS piedāvā pakāpeniski no valsts budžeta apmaksāt pusdienas bērniem līdz pat 9. klasei.
“Progresīvie”
Partijas 2022. gada vēlēšanu programmā ir 43 solījumi. No tiem astoņi ir izpildīti vai tiek pildīti, 11 — izpildīti daļēji, bet seši — nav izpildīti.
Arī “Progresīvo” programmā, tāpat kā daudzās citās, ir daudz solījumu, kas formulēti kā vispārīgi mērķi un kuru izpildi ir grūti izmērīt. Piemēram, stiprināt sociālo aizsardzību, attīstīt zaļo kursu, atbalstīt kultūru un mazināt diskrimināciju.
| Solījums | Statuss | Skaidrojums |
| Noteikt energoresursu cenu griestus un palīdzēt segt rēķinus. | Daļēji izpildīts | Enerģētikas krīzes laikā 2022.–2023. gadā šāds atbalsts tika sniegts. Tas bija pieejams arī saistībā ar auksto 2026. gada ziemu un krīzi degvielas tirgū. |
| Samazināt pievienotās vērtības nodokli svaigiem pārtikas produktiem. | Daļēji izpildīts | No 2026. gada 1. jūlija samazināta pievienotās vērtības nodokļa likme no 21% līdz 12% maizei, pienam, putnu gaļai un olām. Tomēr šī likme būs spēkā tikai vienu gadu. |
| Samazināt nodokļus ienākumiem līdz 1000 eiro bruto. | Daļēji izpildīts | 2025. gadā tika īstenota nodokļu reforma, taču tā nebija vērsta tikai uz konkrēto iedzīvotāju grupu, uz kuru attiecās solījums. Tā vietā visiem strādājošajiem ieviests fiksēts neapliekamais minimums, mainītas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes un palielināta minimālā alga. |
| Palielināt nodokli neizmantotam nekustamajam īpašumam. | Daļēji izpildīts | Valsts līmenī obligāta prasība nav ieviesta, taču pašvaldībām ir tiesības piemērot paaugstinātu 3% likmi. |
| Dzēst neatgūstamus parādus. | Izpildīts | Likums ir pieņemts. Fiziskas personas ar zemiem ienākumiem var tikt atbrīvotas no parādsaistībām līdz 5000 eiro apmērā. |
| Mazās pensijas sasaistīt ar dzīves dārdzības pieaugumu. | Daļēji izpildīts | Latvijā darbojas jauna sistēma, saskaņā ar kuru katru janvāri garantētais minimālais ienākums un minimālie sociālie sliekšņi automātiski tiek palielināti atbilstoši mediānas ienākumiem. |
| Izveidot sabiedriskās nodarbinātības programmas jauniešiem un riska grupām. | Daļēji izpildīts | Darbojas Nodarbinātības valsts aģentūras programmas, tostarp “Jauniešu garantija”, taču plaša valsts apmaksātu sabiedrisko darbu programma nav ieviesta. |
| Nodrošināt drošību sadarbībā ar Eiropas Savienību un NATO. | Izpildīts | 2026. gada budžetā aizsardzībai un drošībai paredzēti gandrīz 5% no IKP. Stiprināta NATO klātbūtne Daugavpilī, turpinās militārā poligona “Sēlija” būvniecība. |
| Nodrošināt pedagogiem algu, kas nav zemāka par vidējo algu valstī. | Izpildes procesā | Pedagogu algas ir palielinātas un sasniegušas vidējo algu valstī. Tomēr 120% līmenis pagaidām nav sasniegts. Tas varētu notikt dažu gadu laikā, ja tiks turpināts plānotais finansējuma palielinājums. |
| Divkāršot atbalstu studentiem un finansējumu pētniecībai. | Nav izpildīts | Solītais finansējuma divkāršojums salīdzinājumā ar 2022. gadu nav noticis valsts budžeta kopējā deficīta dēļ. |
| Īstenot rūpniecības politiku un attīstīt zaļo un digitālo kursu. | Daļēji izpildīts | Investīcijām ieviests “zaļais koridors”. Uzņēmumiem ir pieejams un tiek izmantots arī Atveseļošanas fonda atbalsts digitalizācijai. |
| Palielināt veselības aprūpes budžetu līdz 8% no IKP. | Nav izpildīts | Finansējuma īpatsvars praktiski nav mainījies. Lai gan 2026. gadā veselības aprūpei piešķirti aptuveni 2 miljardi eiro, kopējais valsts finansējums joprojām ir aptuveni 5% no IKP. |
| Paplašināt sociālo atbalstu ģimenēm un cilvēkiem, kuri aprūpē tuviniekus. | Daļēji izpildīts | Pabalsti ir palielināti, tomēr hospisa aprūpe mājās un vienota aprūpes sistēma pagaidām ir tikai pilotprojektu stadijā. |
| Izveidot valsts īres mājokļu fondu. | Daļēji izpildīts | Sākta “Altum” programma pieejamu īres mājokļu būvniecībai. Reģionos tiek īstenoti pirmie projekti. |
| Nodrošināt enerģētisko neatkarību un izmantot vietējos resursus. | Izpildes procesā | Sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projekts Skultē tika apturēts, bet lielie valsts vēja parku projekti kavējas vietējo iedzīvotāju protestu dēļ. Vienlaikus Baltijas valstu elektrosistēma tika atslēgta no Krievijas BRELL sistēmas un sinhronizēta ar Eiropas elektrotīklu. |
| Izveidot Energoefektivitātes aģentūru. | Nav izpildīts | Atsevišķa spēcīga aģentūra, kādu solīja “Progresīvie”, nav izveidota. Tās funkcijas sadalītas starp Klimata un enerģētikas ministriju un “Altum”. |
| Padarīt dzelzceļu par sabiedriskā transporta mugurkaulu. | Nav izpildīts | 2026. gada sākumā apstiprināts pirmā posma plāns, kas finansiālu iemeslu dēļ pagaidām neparedz pilnvērtīgu Rīgas dzelzceļa loka integrāciju “Rail Baltica” pamattrasē. |
| Aizliegt privātas azartspēļu zāles. | Nav izpildīts | Valsts līmenī vispārējs aizliegums nav ieviests. Šim uzņēmējdarbības veidam ir paaugstināti nodokļi un noteikti reklāmas ierobežojumi. Pašvaldību līmenī Rīgas un Daugavpils domes ir pieņēmušas līdzīgus aizliegumus, taču tie izraisījuši tiesvedības. |
| Nodrošināt izglītību latviešu valodā no pusotra gada vecuma. | Izpildīts | Visu Latvijas skolu pāreja uz mācībām tikai valsts valodā oficiāli noslēdzās līdz 2025./2026. mācību gada sākumam. Arī pirmsskolas izglītība tiek nodrošināta valsts valodā. |
| Atbalstīt pilsonisko sabiedrību un medijus. | Izpildīts | Reforma ir pabeigta. 2026. gada 1. janvārī Latvijas Radio un Latvijas Televīzija oficiāli apvienojās vienotā uzņēmumā “Latvijas Sabiedriskais medijs”. |
| Ratificēt Stambulas konvenciju. | Izpildīts | Konvencija ir ratificēta un stājās spēkā 2024. gadā. |
| Ieviest laulību vienlīdzību un transpersonu juridisku atzīšanu. | Daļēji izpildīts | Partnerības institūts darbojas. Kopš 2024. gada jūlija partnerības tiek oficiāli reģistrētas. Pilnīga laulību vienlīdzība nav ieviesta. |
| Ieviest sistēmu bulinga novēršanai skolās un sabiedrībā. | Nav izpildīts | Izglītības ministrija strādā pie vienotas programmas, tomēr obligāta valsts mēroga sistēma vēl nav ieviesta visās skolās. |
| Uzlabot vides pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti. | Daļēji izpildīts | Jaunajās ēkās prasības tiek ievērotas, taču vecās infrastruktūras pielāgošana notiek lēni un ir atkarīga no Eiropas Savienības finansējuma. |
| Cīnīties pret korupciju, stiprināt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un regulēt lobēšanu. | Izpildīts | Interešu pārstāvības atklātības likuma ietvaros ieviests lobēšanas reģistrs. Tas darbojas kopš 2025. gada beigām. |
“Progresīvie” arī savā 2026. gada programmā iekļāvuši vairākus iepriekš neizpildītus solījumus. Partija atkal sola palielināt finansējumu zinātnei un augstākajai izglītībai, kā arī palielināt “Studētgods” stipendijas.
Saglabāts arī uzsvars uz drošību skolās. Taču, ja 2022. gadā partija solīja konkrēti cīnīties pret bulingu, tagad formulējums ir plašāks — veidot drošu un atbalstošu skolas vidi un novērst vardarbību.
Lasiet arī“Progresīvie” Latgalē startē ar Rasimu, Labsvīru un Ūzuliņu saraksta augšgalālat.chayka.lv“Apvienotais saraksts»
Partijas 2022. gada vēlēšanu programmā ir 43 solījumi. No tiem 14 ir izpildīti vai tiek pildīti, 12 — izpildīti daļēji, bet 12 — nav izpildīti. Arī daļa šīs partijas solījumu formulēti vispārīgi.
| Solījums | Statuss | Skaidrojums |
| Palielināt aizsardzības budžetu vismaz līdz 2,7% no IKP. | Izpildīts | 2026. gada budžetā aizsardzībai un drošībai paredzēti gandrīz 5% no IKP. |
| Aizstāvēt Latvijas intereses Eiropas Savienībā un starptautiskajās organizācijās. | Izpildes procesā | Latvija saglabā stingru nostāju sankciju jautājumos un starptautiskajās sarunās. |
| Atbalstīt Ukrainas iestāšanos Eiropas Savienībā. | Izpildīts | Latvija turpina sniegt Ukrainai atbalstu un atbalsta tās iestāšanos Eiropas Savienībā. |
| Nodrošināt efektīvu iekšlietu sistēmu un taisnīgu atalgojumu. | Daļēji izpildīts | Policistu un robežsargu algas ir palielinātas, tomēr iekšlietu dienestos joprojām ir izteikts darbinieku trūkums. |
| Panākt Eiropas Savienības finansējumu ārējās robežas stiprināšanai. | Izpildīts | Latvija regulāri piesaista Eiropas Savienības fondu līdzekļus robežas infrastruktūras attīstībai. |
| Veicināt sabiedrības līdzdalību un mediju neatkarību. | Daļēji izpildīts | Notiek sabiedrisko mediju apvienošana, taču atbalsts reģionālajiem medijiem ir neliels. Iedzīvotāju līdzdalībai pašvaldībās ieviests līdzdalības budžets. |
| Stiprināt saites ar diasporu. | Izpildes procesā | Latvijā darbojas Diasporas likums, kā arī turpinās atbalsts latviešu skolām ārvalstīs. |
| Nodrošināt tiesu varas neatkarību. | Daļēji izpildīts | Izveidota Ekonomisko lietu tiesa, kas ļauj ātrāk izskatīt noteiktu kategoriju lietas, tomēr civillietu izskatīšanas termiņi joprojām ir ilgi. |
| Pastiprināt cīņu pret korupciju. | Izpildes procesā | Palielināts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja budžets un ieviests lobēšanas reģistrs. |
| Veicināt valsts enerģētisko neatkarību, tostarp ar sašķidrinātās dabasgāzes termināli. | Nav izpildīts | Sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projekts Skultē ir pārtraukts. Valsts izmanto kaimiņvalstu infrastruktūru, un tas neatbilst tam, ko piedāvāja “Apvienotais saraksts”. |
| Kompensēt energoresursu cenu pieaugumu. | Izpildīts | Enerģētikas krīzes laikā 2022.–2023. gadā šāds atbalsts tika sniegts. Tas bija pieejams arī saistībā ar auksto 2026. gada ziemu un krīzi degvielas tirgū. |
| Attīstīt mājokļu energoefektivitātes paaugstināšanas programmas. | Izpildes procesā | Ir pieejamas “Altum” programmas daudzdzīvokļu un privātmājām. |
| Paplašināt atbalstu ģimenēm ar bērniem. | Izpildīts | Bērna piedzimšanas pabalsts palielināts no 421 līdz 600 eiro, bērna kopšanas pabalsts — no 171 līdz 298 eiro, kā arī paplašināts valsts ģimenes pabalsta saņēmēju loks. |
| Indeksēt pensijas divreiz gadā. | Nav izpildīts | Pensiju indeksācija joprojām notiek vienu reizi gadā — 1. oktobrī. |
| Ieviest piemaksas par darba stāžu līdz 1996. gadam. | Izpildīts | No 2024. gada pakāpeniski atjaunota piemaksu izmaksa par darba stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim pensionāriem, kuri devās pensijā pēc 2011. gada. |
| Katru gadu palielināt minimālās pensijas un garantēto minimālo ienākumu. | Izpildīts | Minimālie ienākumu sliekšņi katru gadu janvārī tiek pārskatīti. Minimālā pensija ir palielinājusies no 136 eiro 2022. gadā līdz 213 eiro 2026. gadā, bet garantētā minimālā ienākuma slieksnis — no 109 līdz 187 eiro. |
| Izmaksāt vienreizēju 240 eiro pabalstu senioriem un cilvēkiem ar invaliditāti. | Nav izpildīts | Budžeta ierobežojumu dēļ šāds pabalsts netika izmaksāts. |
| Ieguldīt otrā pensiju līmeņa līdzekļus Latvijas ekonomikā. | Nav izpildīts | Ideja tika noraidīta finanšu risku dēļ. |
| Izveidot taisnīgu nekustamā īpašuma nodokļa politiku. | Nav izpildīts | Visaptveroša nekustamā īpašuma nodokļa reforma ir atlikta. |
| Nodrošināt veselības aprūpes darbinieku algu pieaugumu. | Daļēji izpildīts | Algas ir palielinātas, tomēr inflācijas un dzīves dārdzības pieauguma dēļ reālais pirktspējas kāpums bija mazāks, nekā gaidīts. |
| Palielināt veselības aprūpes finansējumu un pakalpojumu klāstu. | Nav izpildīts | Pēc Veselības ministrijas datiem veselības aprūpes finansējums 2022. gadā bija 1,969 miljardi eiro, bet 2026. gadā — 1,968 miljardi eiro. Savukārt rehabilitācijas finansējums palielinājies no 12,5 miljoniem līdz 18,7 miljoniem eiro. |
| Padarīt medicīnisko palīdzību pieejamāku dzīvesvietas tuvumā. | Nav izpildīts | Slimnīcu tīkla reforma paredz daļas pakalpojumu centralizāciju un to apjoma samazināšanu reģionālajās slimnīcās. |
| Stiprināt ģimenes ārstu prakses. | Daļēji izpildīts | Ģimenes ārstu praksēm piešķirts papildu finansējums, tomēr reģionos joprojām ļoti trūkst jaunu ārstu. |
| Atbalstīt lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības attīstību. | Nav izpildīts | Lielāko daļu 14. Saeimas sasaukuma partija atradās opozīcijā un nevarēja īstenot savu politiku. Partijas priekšlikumus koalīcija nereti noraidīja. |
| Samazināt pievienotās vērtības nodokli pārtikai un medikamentiem. | Daļēji izpildīts | No 2026. gada 1. jūlija samazināta pievienotās vērtības nodokļa likme no 21% līdz 12% maizei, pienam, putnu gaļai un olām. Tomēr šī likme būs spēkā tikai vienu gadu. Tas bija koalīcijas lēmums, kuru “Apvienotais saraksts” atbalstīja, atrodoties opozīcijā. Pievienotās vērtības nodokļa likme medikamentiem saglabāta 12% apmērā. |
| Atjaunot īpašus nodokļu režīmus mazajiem uzņēmumiem. | Nav izpildīts | Finanšu ministrija saglabāja tikai mikrouzņēmumu nodokli 25% apmērā. |
| Palielināt pašvaldībām novirzāmo iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu līdz 80%. | Daļēji izpildīts | Panākts kompromiss. Koalīcija vienojās šo daļu palielināt no 75% līdz 78%. Tomēr tas bija tās koalīcijas lēmums, kurā partija tobrīd nepiedalījās. |
| Pārskatīt Eiropas Savienības budžetā novirzāmo muitas maksājumu daļu. | Nav izpildīts | Tas ir Eiropas Savienības līmeņa jautājums, un Latvijai nav izdevies vienpusēji mainīt pašreizējo kārtību. |
| Stiprināt reģionu attīstību. | Izpildes procesā | Reģionu attīstībai ir pieejams Taisnīgas pārkārtošanās fonda un citu Eiropas Savienības programmu finansējums. |
| Pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu. | Nav izpildīts | Vienīgās izmaiņas bija Varakļānu novada pievienošana Madonas novadam, samazinot pašvaldību skaitu no 43 līdz 42. |
| Izveidot vienotu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju politiku valsts pārvaldē. | Daļēji izpildīts | Vienota valsts pārvaldes sistēma Latvijā vēl nav izveidota, taču valsts virzās uz to digitālās transformācijas ietvaros līdz 2027. gadam. Iedzīvotājiem paredzētie pakalpojumi — Latvija.gov.lv un eParaksts — jau ir apvienoti. Izveidota Valsts digitālās attīstības aģentūra. Savukārt ministrijas pāriet uz vienotu elektronisko dokumentu platformu, un tiek ieviesta savstarpēja datu apmaiņa. |
| Nodrošināt kvalitatīvus mācību materiālus. | Daļēji izpildīts | Vairākkārt piešķirts papildu finansējums mācību līdzekļiem, taču gan skolas, gan pedagogu arodbiedrība norāda, ka ar to joprojām nepietiek. |
| Stiprināt skolu tīklu un izglītības pieejamību. | Daļēji izpildīts | Turpinās skolu slēgšana un apvienošana. Reģionos šis process tiek uztverts sāpīgi un bieži kritizēts. Vienlaikus ir paredzēti izņēmumi, kas ļauj mazām skolām saņemt valsts finansējumu pedagogu algām arī tad, ja tajās nav pietiekama skolēnu skaita. |
| Izstrādāt jaunu pedagogu darba samaksas modeli. | Izpildes procesā | Saeima pieņēma jaunu skolu finansēšanas un pedagogu darba samaksas aprēķināšanas sistēmu. Pedagogu algas ir palielinātas un sasniegušas vidējo algu valstī. |
| Nodrošināt bezmaksas ēdināšanu skolēniem visos vispārējās izglītības posmos. | Nav izpildīts | Valsts apmaksā bezmaksas ēdināšanu tikai 1.–4. klašu skolēniem. Solījums nodrošināt to visos vispārējās izglītības posmos valsts līmenī nav īstenots, tāpēc daļu izmaksu joprojām sedz pašvaldības. |
| Palielināt finansējumu augstākajai izglītībai un zinātnei. | Daļēji izpildīts | Finansējums palielinājies — augstākajai izglītībai no 82 miljoniem eiro 2022. gadā līdz 141 miljonam eiro 2026. gadā, bet zinātnei — no 51 līdz 63 miljoniem eiro. |
| Veicināt latviešu valodas un kultūras attīstību. | Izpildes procesā | Nodrošināts finansējums Latviešu valodas aģentūrai un Valsts kultūrkapitāla fondam. |
| Veicināt sabiedrības saliedētību. | Daļēji izpildīts | Regulāri tiek īstenoti integrācijas pasākumi, tomēr sabiedrības sašķeltība joprojām ir jūtama. |
Jaunajā programmā “Apvienotais saraksts” saglabājis daļu iepriekš neizpildīto ekonomikas solījumu un dažus no tiem formulējis konkrētāk. Piemēram, vispārīga solījuma atbalstīt mazos uzņēmumus vietā partija tagad piedāvā konkrētas nodokļu izmaiņas — noteikt mikrouzņēmumiem 10% nodokļa likmi un samazināt kapitāla pieauguma nodokli līdz 17%.
Partija arī turpina runāt par lielo infrastruktūras projektu pārskatīšanu. Jaunajā programmā tas attiecas uz “Rail Baltica”. Partija piedāvā izvērtēt nepieciešamo projekta apjomu un pastiprināt tā izdevumu kontroli.
Nacionālā apvienība
Partijas 2022. gada vēlēšanu programmā ir 34 solījumi. No tiem 14 ir izpildīti vai tiek pildīti, 15 — izpildīti daļēji, bet četri — nav izpildīti. Tāpat kā citām partijām, arī Nacionālajai apvienībai daļa solījumu formulēti vispārīgi.
| Solījums | Statuss | Skaidrojums |
| Palielināt minimālās pensijas bāzes apmēru un atbalstīt valsts politiku, kas uzlabo senioru labklājību. | Izpildīts | Minimālās pensijas bāzes apmērs tiek indeksēts reizi gadā. |
| Panākt Latvijas neatkarību no Krievijas energoresursiem, nodrošināt sašķidrinātās dabasgāzes piegādes, veicināt atjaunīgo energoresursu izmantošanu un izvērtēt iespēju Latvijā būvēt atomelektrostaciju. | Izpildīts | Ar grozījumiem tiesību aktos ieviests Krievijas energoresursu importa aizliegums. Baltijas valstu elektrosistēma tika atslēgta no Krievijas BRELL sistēmas un sinhronizēta ar Eiropas elektrotīklu. Kopā ar Igauniju tiek pētītas arī kodolenerģijas izmantošanas iespējas. |
| Stiprināt valsts austrumu robežu un veicināt Latgales sociālekonomisko attīstību. | Izpildīts | Fiziskā žoga izbūve uz robežas ar Baltkrieviju un Krieviju ir pabeigta, un tiek uzstādītas novērošanas sistēmas. |
| Stiprināt transatlantisko sadarbību ar NATO un iebilst pret Eiropas Savienības drošības un ārpolitikas federalizāciju. | Izpildīts | 2026. gada budžetā aizsardzībai un drošībai paredzēti gandrīz 5% no IKP. Ārlietu ministrija atbalsta dalībvalstu veto tiesību saglabāšanu Eiropas Savienības ārpolitikas jautājumos. |
| Panākt mērķētu atbalsta sistēmu iedzīvotājiem, kuri nonākuši grūtībās. | Daļēji izpildīts | Ir garantētais minimālais ienākums, mājokļa pabalsts un citi pabalsti, bet krīzes situācijās valsts ieviesusi arī papildu atbalsta pasākumus. Tomēr praksē tie ne vienmēr pilnībā kompensē reālos zaudējumus. |
| Panākt pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu Latvijai raksturīgiem pārtikas produktiem un sabiedriskās ēdināšanas nozarei. | Daļēji izpildīts | No 2026. gada 1. jūlija samazināta pievienotās vērtības nodokļa likme no 21% līdz 12% maizei, pienam, putnu gaļai un olām. Lēmums pieņemts laikā, kad partija bija opozīcijā. Savukārt partijas priekšlikums samazināt nodokli sabiedriskās ēdināšanas nozarei tika noraidīts. |
| Veicināt preču un pakalpojumu eksporta un produktivitātes pieaugumu ar investīciju fonda un digitalizācijas programmu palīdzību. | Daļēji izpildīts | Ir sāktas uzņēmumu digitalizācijas un investīciju atbalsta programmas, izmantojot Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus. Tomēr nelabvēlīgās ģeopolitiskās situācijas un pieprasījuma krituma dēļ Latvijas eksporta apjomi stagnē. |
| Veicināt zinātnes, inovāciju un uzņēmējdarbības sadarbību. | Daļēji izpildīts | Zinātnes bāzes finansējums pieaug lēnāk, nekā tika solīts. |
| Attīstot industriālos parkus un būvējot mājokļus, palielināt darbavietu pieejamību reģionos. | Daļēji izpildīts | No pieciem apstiprinātajiem reģionālo industriālo parku projektiem pabeigti divi — Valmieras industriālais parks un ALTOP parks pie Daugavpils. “Altum” programmas ietvaros reģionos plānots izveidot aptuveni 1140 zemas īres maksas dzīvokļu. |
| Paplašināt energoefektivitātes atbalsta programmas, īpaši dzīvojamo ēku siltināšanu, un veicināt enerģijas pašražošanu. | Izpildes procesā | “Altum” programmas turpina aktīvi darboties, un būtiski pieaudzis elektroenerģijas apjoms, ko privātpersonas saražo ar saules paneļiem. |
| Lai palielinātu mazo un vidējo ražojošo lauku saimniecību konkurētspēju, nodrošināt tām īpašu atbalstu. | Daļēji izpildīts | Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra sākusi 73,4 miljonu eiro atbalsta programmu vietējiem ražotājiem no Eiropas Savienības fondiem, bet piecos pierobežas novados ir pieejami “Altum” bezprocentu aizdevumi. |
| Panākt sabalansētu pedagogu darba slodzi un taisnīgu atalgojumu. | Daļēji izpildīts | Pedagogu algas ir palielinātas un sasniegušas vidējo algu valstī. Tomēr 120% līmenis pagaidām nav sasniegts. Tas varētu notikt dažu gadu laikā, ja tiks turpināts plānotais finansējuma palielinājums. |
| Aizliegt Krievijas propagandas izplatīšanu, likvidēt nelegālos televīzijas pieslēgumus un pastiprināt kontroli internetā, kā arī preses un grāmatu tirdzniecībā. | Izpildīts | Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir bloķējusi simtiem Krievijas televīzijas kanālu un tīmekļvietņu. |
| Iekļaut valsts aizsardzības mācību vispārējās vidējās izglītības programmā. | Izpildīts | Valsts aizsardzības mācība ieviesta kā obligāts mācību priekšmets visās vidusskolās. |
| Ieviest obligātu militāro sagatavošanu vīriešiem un brīvprātīgu — sievietēm. | Izpildīts | Valsts aizsardzības dienests ir ieviests, tostarp ar obligāto iesaukumu vīriešiem. |
| Pilnībā pabeigt pāreju uz mācībām valsts valodā visos izglītības līmeņos. | Izpildīts | Visu Latvijas skolu pāreja uz mācībām tikai valsts valodā oficiāli noslēdzās līdz 2025./2026. mācību gada sākumam. |
| Noteikt pašvaldībām pienākumu likvidēt atlikušos padomju okupāciju slavinošos objektus. | Izpildīts | Process ir pabeigts. |
| Ar likumu garantēt darbinieka tiesības saziņā ar vietējiem iedzīvotājiem lietot valsts valodu. | Izpildīts | Attiecīgie grozījumi Darba likuma 56. pantā ir pieņemti un stājušies spēkā. |
| Noteikt valsts un pašvaldību kopīgu atbildību par Dziesmu un deju svētku kustības nodrošināšanu. | Izpildīts | Šāds likums tika pieņemts laikā, kad kultūras ministra amatu ieņēma Nacionālās apvienības pārstāvis. Palielinātas arī valsts dotācijas kolektīvu vadītājiem. |
| Aktīvi veicināt tādu ārvalstu pilsoņu izraidīšanu no Latvijas, kuri atbalsta Kremļa politiku. | Izpildes procesā | Ir pieņemti un stājušies spēkā grozījumi Imigrācijas likumā. |
| Uzlabot sabiedrības digitālās prasmes un valsts pakalpojumu efektivitāti. | Izpildes procesā | Valsts pakalpojumu digitalizācija turpinās, bet Latvijas rādītāji Eiropas Savienības digitālās attīstības indeksā DESI uzlabojas. |
| Aktīvajiem zemessargiem nodrošināt valsts finansētas studiju vietas augstskolās un uzlabot Zemessardzes bataljonu infrastruktūru. | Daļēji izpildīts | Likums negarantē valsts finansētas studiju vietas visiem zemessargiem, taču atsevišķās augstskolās viņiem ir pieejamas atlaides un stipendijas. |
| Stiprināt reģionālo biznesa inkubatoru tīklu un samazināt birokrātiskās prasības mājražotājiem. | Daļēji izpildīts | Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras biznesa inkubatori darbojas, taču, pēc pašas Nacionālās apvienības vērtējuma, Pārtikas un veterinārā dienesta un Valsts ieņēmumu dienesta radītais administratīvais slogs mājražotājiem joprojām ir liels. |
| Stiprināt veselības aprūpes sistēmu un tās spēju pielāgoties ārkārtas situācijām. | Daļēji izpildīts | Rīcības plāni ir izstrādāti, taču infrastruktūra vēl nav pilnībā pielāgota. |
| Atbalstīt virzību uz pieejamu bezmaksas augstāko izglītību Latvijas studentiem. | Daļēji izpildīts | Pilnīga pāreja uz bezmaksas augstāko izglītību nav notikusi. Tomēr jauniešiem, kuri brīvprātīgi pabeiguši 11 mēnešu valsts aizsardzības dienestu, tiek garantētas bezmaksas studijas valsts augstskolās. |
| Nodrošināt bērnudārzu pieejamību jaunajiem vecākiem, tostarp finansēt bērna pieskatīšanu mājās. Ieviest sociālās stipendijas, studiju kredītu dzēšanu un palielināt bērna kopšanas pabalstu. | Daļēji izpildīts | Solītais valsts atbalsts bērna pieskatīšanai mājās nav ieviests. Studentiem ir pieejama programma “Studētgods”. Bērna piedzimšanas pabalsts palielināts no 421 līdz 600 eiro, bērna kopšanas pabalsts — no 171 līdz 298 eiro, kā arī paplašināts valsts ģimenes pabalsta saņēmēju loks. Taču tas bija koalīcijas lēmums laikā, kad partija tajā nebija pārstāvēta. |
| Uzlabot metodisko atbalstu vispārējās izglītības saturam. | Daļēji izpildīts | Skolotāji joprojām saskaras ar kvalitatīvu un vienotu mācību materiālu trūkumu STEM priekšmetos un vēsturē “Skola2030” reformas ietvaros. |
| Uzlabot remigrācijas atbalsta pasākumus un ciešāk sadarboties ar tautiešiem ārvalstīs. | Daļēji izpildīts | Darbojas koordinatori, kuri palīdz ar remigrācijas jautājumiem. Vidējais remigrantu skaits 14. Saeimas darbības laikā pieauga par 30%, tomēr pats remigrācijas process joprojām norit lēni. |
| Turpināt pilnveidot kultūrizglītību un attīstīt profesionālās mākslas infrastruktūras projektus, uzlabot kultūras darbinieku sociālo labklājību, noteikt radošo personu statusu un turpināt atbalstīt nacionālo kino. | Daļēji izpildīts | Radošo personu statuss ir noteikts, tomēr sociālās garantijas periodos bez ienākumiem nozarē joprojām ir ierobežotas. |
| Vismaz par 20% palielināt labā stāvoklī esošo ceļu īpatsvaru. | Nav izpildīts | Pēc Latvijas Valsts ceļu datiem laikposmā no 2022. līdz 2025. gadam labā un ļoti labā stāvoklī esošo valsts galveno autoceļu īpatsvars samazinājās no 78% līdz nedaudz mazāk nekā 76%. |
| Veicināt latviešu īpatsvara pieaugumu Latvijas iedzīvotāju vidū un nepieļaut masveida imigrantu pieplūdumu. | Nav izpildīts | Valdība ir atvieglojusi nosacījumus darbaspēka piesaistei no trešajām valstīm. |
| Turpināt samazināt darbaspēka nodokļus. | Nav izpildīts | Tika īstenota nodokļu reforma, taču tā neparedzēja tādus atvieglojumus, kādus prasīja partija. |
| Palielināt mājokļu pieejamību ģimenēm ar bērniem, ieviešot lētu privātmāju īri ar izpirkuma tiesībām uz pašvaldību zemes. | Nav izpildīts | “Altum” īres mājokļu programmas pastāv, taču privātmāju īres ar izpirkuma tiesībām modelis valsts līmenī nav ieviests. |
Nacionālā apvienība savā 2026. gada programmā atkārtojusi daļu iepriekš neizpildīto solījumu, taču dažus no tiem formulējusi konkrētāk. Piemēram, ģimeņu atbalsta jomā partija piedāvā jaunus pasākumus — 15 000 eiro grantu hipotekārā kredīta dzēšanai par katru bērnu, kā arī daļēju studiju kredītu dzēšanu pēc bērnu piedzimšanas.
Saglabāts arī kurss uz migrācijas ierobežošanu. Jaunajā programmā partija piedāvā noteikt stingrākas kvotas trešo valstu pilsoņiem un pārskatīt Eiropas Savienības pieeju migrantu sadalei.
Daži agrākie solījumi ir pārformulēti. Piemēram, konkrēta solījuma palielināt labā stāvoklī esošo ceļu īpatsvaru vietā partija tagad liek uzsvaru uz aizsardzībai un eksportam nozīmīgu ceļu remontu.
Daļa solījumu gadiem pāriet no vienas programmas uz nākamo
Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica veiktā pēdējo 17 gadu valdību deklarāciju analīze liecina, ka daudzi Latvijas valdību un partiju solījumi atkārtojas no vienas programmas uz nākamo.
Turklāt tie var saglabāt aktualitāti gadiem ilgi, bet mērķi tā arī netiek sasniegti. Piemēram, mērķis palielināt finansējumu pētniecībai un attīstībai līdz 1,5% no IKP valdības dokumentos pirmo reizi parādījās jau 2011. gadā. Tomēr 2024. gadā šiem mērķiem tika novirzīti tikai 0,9% no IKP. Tas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā.
Līdzīga situācija ir ar solījumu noteikt vidējo izglītību par obligātu. Tas ticis iekļauts vairāku valdību programmās, taču līdz šim vidējā izglītība tā arī nav kļuvusi obligāta.
Pie šādiem solījumiem pieskaitāma arī skolu tīkla sakārtošana, veselības aprūpes finansējuma palielināšana un pakalpojumu pieejamības uzlabošana, dzīves dārdzības un nodokļu sloga mazināšana, kā arī minimālās algas palielināšana.
“Luminor” bankas ekonomists Pēteris Strautiņš uzskata, ka vienu un to pašu mērķu atkārtošanās valdību programmās pati par sevi nav nekas neparasts. Pēc viņa teiktā, valsts ilgtermiņa prioritātes īsā laikā nemainās.
Vienlaikus viņš uzskata, ka problēma bieži vien nav pašos mērķos, bet gan tajā, ka valdībām trūkst ambiciozākas pieejas. Lielu pārmaiņu vietā, kas varētu būtiski ietekmēt valsts attīstību, uzmanība nereti tiek pievērsta nelieliem pasākumiem.
Savukārt Latvijas Universitātes profesore Zanda Rubene norāda uz pēctecības trūkumu starp valdībām.
Pēc viņas teiktā, jaunās valdības bieži atliek iepriekšējo valdību sāktos lēmumus, sen zināmas problēmas atkal pasniedz kā jaunas un piedāvā savus risinājumus.
