27. augustā Daugavpili darba vizītē apmeklēja satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis.
Kopā ar Daugavpils domes priekšsēdētāju Andreju Elksniņu viņš apskatīja vairākus pilsētai nozīmīgus infrastruktūras objektus — Vienības tiltu, “Daugavpils satiksmes” autobusu daļu, Smilšu ielas pārvada otro kārtu un Daugavpils dzelzceļa staciju.
Pēc vizītes notika preses konference, kurā piedalījās arī “Chayka”. Tajā viena no galvenajām tēmām bija Daugavpils dzelzceļa savienojumu attīstība un pilsētas iespējas nākotnē kļūt par nozīmīgāku transporta mezglu.
Modernāks vilciens uz Rīgu — jau decembrī
Kozlovskis sacīja, ka noslēguma stadijā ir projekts, kura īstenošanas gadījumā Daugavpils iegūtu modernāku un ātrāku dzelzceļa savienojumu ar Rīgu.
Pēc ministra teiktā, vismaz reizi dienā no Daugavpils uz Rīgu varētu kursēt moderns vilciens, kas ceļā pavadītu par vairāk nekā pusstundu mazāk nekā pašreizējie vilcieni.
Ja projekts tiks noslēgts veiksmīgi, šāds reiss varētu sākt kursēt jau šā gada decembra vidū.
“Primārais pluss ir tas, ka tas būs ātrāk un būs arī komforts,” sacīja Kozlovskis.
“Chayka” jau iepriekš rakstīja par plāniem nomāt modernākus vilcienus no Lietuvas un Igaunijas, kā arī par ieceri jau šā gada decembrī izveidot tiešo vilciena savienojumu starp Daugavpili un Viļņu.
Preses konferencē Elksniņš uzsvēra, ka Daugavpilij svarīgi ir divi virzieni — savienojums Tallina–Rīga–Daugavpils, kā arī Daugavpils–Viļņa, no kurienes pasažieri varētu turpināt ceļu Varšavas un citu Eiropas pilsētu virzienā.
Dzelzceļa stacija būs jāpielāgo
Vizītes laikā Kozlovskis un Elksniņš apskatīja arī Daugavpils dzelzceļa staciju.
Ministrs atzina, ka līdz ar jauno savienojumu attīstību Daugavpilij vēl būs jāizpilda vairāki “mājasdarbi”. Viens no tiem ir dzelzceļa stacijas pielāgošana.
Kozlovskis norādīja, ka jādomā ne tikai par praktisko infrastruktūru, bet arī par stacijas vizuālo izskatu, ņemot vērā, ka Daugavpils varētu kļūt par nozīmīgāku dzelzceļa savienojumu punktu.
Elksniņš savukārt atgādināja par ieceri attīstīt stacijas apkārtni un savienot dzelzceļa staciju ar autoostu vienotā multimodālā transporta mezglā.
Viņš norādīja, ka pašvaldība un “Latvijas dzelzceļš” jau strādā pie stacijas ārtelpas jautājumiem.
Bateriju vilcieni Latgalē — ap 2029. gadu
“Chayka” jau 2025. gadā rakstīja, ka Latvijas Autotransporta direkcija (ATD) un uzņēmums Škoda Group parakstīja līgumu par deviņu akumulatoru bateriju elektrovilcienu iegādi. Projekta kopējā summa ir 89,4 miljoni eiro.
Preses konferencē Kozlovskim jautāja, kā šis projekts saistās ar iepriekš aktualizēto dzelzceļa elektrifikāciju līdz Daugavpilij.
Ministrs skaidroja, ka bateriju vilcienu iepirkuma process turpinās pēc plāna. Līgumu cer noslēgt vēl šogad, bet paši vilcieni Latvijā varētu parādīties aptuveni 2029. gadā.
Atšķirībā no klasiskajiem elektrovilcieniem bateriju vilcieniem nav nepieciešams izbūvēt kontakttīklu visā maršruta garumā. Atsevišķās vietās būs nepieciešama uzlādes infrastruktūra.
Kozlovskis norādīja, ka šādi vilcieni varētu kursēt arī Latgales virzienā un pakāpeniski aizstāt pašreizējos vecos dīzeļvilcienus.
“Praktiski viss ir procesā. Nomainīsim arī tos vecos dīzeļus,” sacīja ministrs.
“Chayka” jautāja par darbavietām dzelzceļā
Ņemot vērā pēdējā laikā notikušo darbinieku skaita samazināšanu “Latvijas dzelzceļā”, “Chayka” Kozlovskim jautāja, vai jaunu pasažieru vilcienu savienojumu attīstība nākotnē varētu nozīmēt arī vairāk darbavietu dzelzceļa nozarē.
Ministrs skaidroja, ka pasažieru pārvadājumi un “Latvijas dzelzceļa” infrastruktūras uzturēšana ir atšķirīgas jomas. Tomēr viņš uzsvēra, ka kravu pārvadājumu krituma dēļ nevajadzētu automātiski likvidēt infrastruktūru, tehniku un cilvēkresursus.
“Mēs tomēr risināsim šo kravu kritumu, proporcionāli nelikvidējot mūsu aktīvus, tās pašas lokomotīves, un neatlaižot cilvēkus,” sacīja Kozlovskis.
Viņš uzsvēra, ka Latvijai nepieciešams saglabāt dzelzceļa stratēģisko rezervi.
Viens no risinājumiem varētu būt lielāka orientēšanās uz Latvijas iekšējo tirgu — piemēram, vairāk kravu uz ostām pārvadāt pa dzelzceļu, nevis ar kravas automašīnām.
Kozlovskis gan atzina, ka agrākos tranzīta apjomus, kad liela daļa kravu nāca no Krievijas un Baltkrievijas, pilnībā aizstāt nebūs iespējams.
Smilšu ielas pārvada otrajai kārtai finansējuma vēl nav
Vizītes laikā ministrs apskatīja arī Smilšu ielas pārvada otro kārtu. “Chayka” jautāja, vai ir konkrēti plāni šī projekta turpināšanai.
Kozlovskis skaidroja, ka viena no problēmām ir Daugavpils atrašanās ārpus Eiropas transporta pamattīkla TEN-T. Dalība tajā dotu plašākas iespējas piesaistīt finansējumu transporta infrastruktūras attīstībai.
Pēc ministra teiktā, Satiksmes ministrijā jau tiek vērtēts, kādi nosacījumi būtu nepieciešami, lai Daugavpils atkal varētu iekļauties TEN-T tīklā.
“No manas puses uzdevums ir meklēt nevis, kāpēc nevar būt, bet tieši pretēji — skatīties, kas ir nepieciešams, lai Daugavpils būtu šajā TEN-T tīklā,” sacīja Kozlovskis.
Viens no risinājumiem varētu būt pilsētas transporta infrastruktūras ciešāka sasaiste ar dzelzceļu.
Tomēr konkrētu finansējuma summu vai termiņu Smilšu ielas pārvada otrās kārtas īstenošanai ministrs nenosauca.
Pēc vētras sola uzlabot pasažieru informēšanu
Preses konferencē tika pārrunātas arī 22.–23. augusta vētras sekas, tostarp problēmas ar vilcienu kustību un pasažieru informēšanu.
Kozlovskis atzina, ka informācijas aprite vētras laikā nebija pietiekami laba. Elektrības un sakaru traucējumu dēļ atsevišķās stacijās bija grūti savlaicīgi informēt cilvēkus par izmaiņām vilcienu kustībā.
Ministrs sacīja, ka nepieciešama ciešāka sadarbība starp “Latvijas dzelzceļu”, “Pasažieru vilcienu” un pašvaldību civilās aizsardzības komisijām.
“Informētībai bija jābūt precīzākai, savlaicīgākai. Te ir arī mācības. Labosim,” sacīja Kozlovskis.
Viņš norādīja arī uz vēl vienu ilgstošu problēmu — kokiem dzelzceļa līniju tuvumā. Vētras laikā tie krita uz sliedēm un traucēja vilcienu kustību.
Kozlovskis uzskata, ka nākotnē jānodrošina pietiekama drošības josla gar dzelzceļu, lai krītoši koki šādās situācijās pēc iespējas mazāk ietekmētu satiksmi.
