Pēc dzemdībām Daugavpils reģionālajā slimnīcā (DRS) kāda ģimene saskārās ar nopietnām sekām bērna veselībai. Jaundzimusī meitenīte pārcieta smagu asfiksiju, vēlāk viņai diagnosticēja dziļu hipoksiski išēmisku galvas smadzeņu bojājumu. Pašlaik bērnam ir noteikta invaliditāte, un viņam nepieciešama pastāvīga medicīniskā aprūpe.
Meitenītes māte vērsās Veselības inspekcijā ar lūgumu pārbaudīt viņai un bērnam sniegtās medicīniskās palīdzības kvalitāti. Ekspertīzē tika konstatēti trūkumi dzemdību vadīšanā un jaundzimušās reanimācijā.
Pēc ģimenes lūguma “Chayka” nenorāda mātes un bērna vārdus un nepublicē citus tiešus identificējošus datus.
Redakcijai ir zināmi arī to medicīnas darbinieku vārdi, kuri piedalījās medicīniskās palīdzības sniegšanā mātei un bērnam. Mēs tos nenosaucam, jo šajā materiālā aplūkojam Inspekcijas secinājumus par sniegtās medicīniskās palīdzības kvalitāti, nevis atsevišķu speciālistu rīcību.
“Mēs katru dienu dzīvojam ar dzemdību zālē notikušā sekām”
Meitenītes māte stāsta, ka grūtniecība kopumā noritējusi bez nopietniem sarežģījumiem. Neilgi pirms paredzamā dzemdību datuma viņa vērsās slimnīcā ar holestāzes simptomiem.
Pēc sievietes teiktā, analīzēs novirzes netika konstatētas, tomēr pēc tam ārsti nolēma 39. grūtniecības nedēļā veikt plānveida dzemdību indukciju (mākslīgu dzemdību ierosināšanu).
Janvāra sākumā sieviete tika uzņemta DRS. Dzemdību indukcijai izmantoja balonkatetru un medikamentus. Bērna stāvokli kontrolēja ar kardiotokogrāfiju (KTG).
Māte uzskata, ka noteiktā laika posmā aparatūra varēja reģistrēt sievietes, nevis augļa sirdsdarbību, tādēļ bērna stāvokļa pasliktināšanās tika pamanīta pārāk vēlu. Inspekcijas atzinumā šis pieņēmums atsevišķi nav vērtēts, tomēr eksperti konstatēja, ka izmaiņas KTG pierakstā prasīja pārskatīt dzemdību vadīšanas taktiku.
Pēc piedzimšanas meitenītei bija nepieciešama reanimācija. Pēc tam viņu pārveda uz jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļu, kur tika sākta pasīvā hipotermija — metode, ko izmanto smaga hipoksiska bojājuma gadījumā jaundzimušajiem.
Vēlāk specializēta brigāde nogādāja bērnu Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) Rīgā, kur ārstēšana tika turpināta.
Meitenītei diagnosticēja dziļu hipoksiski išēmisku galvas smadzeņu bojājumu un noteica invaliditāti.
Tagad ģimene regulāri brauc ar bērnu uz rehabilitāciju Rīgā.
“Mēs katru dienu dzīvojam ar dzemdību zālē notikušā sekām. Rehabilitācija, ceļš, stress, izdevumi par zālēm un bailes par nākotni. Aiz katras šādas kļūdas ir cilvēki, kuru dzīve sadalījusies ‘pirms’ un ‘pēc’,” saka meitenītes māte.
Pēc viņas teiktā, tieši tādēļ viņai ir svarīgi pastāstīt par notikušo.
“Es vēlētos, lai sabiedrība aiz šī stāsta saskatītu ne tikai medicīniskos terminus un oficiālos dokumentus, bet arī bērna un ģimenes likteni. Un lai šis stāsts palīdzētu novērst līdzīgus gadījumus nākotnē,” viņa turpina.
Ko konstatēja Veselības inspekcija
Pēc mātes iesnieguma Veselības inspekcija veica veselības aprūpes kvalitātes ekspertīzi. Eksperti secināja, ka dzemdību indukcija tika veikta atbilstoši klīniskajām rekomendācijām, taču turpmākajā dzemdību vadīšanā tika konstatēti trūkumi.
Saskaņā ar atzinumu aptuveni no plkst. 16.00 KTG pierakstā parādījās šaubīgas izmaiņas, bet dzemdētājai bija slikta dūša un vemšana. Inspekcijas vērtējumā jau šajā posmā bija jāpārskata dzemdību vadīšanas taktika. Turklāt medicīniskajā dokumentācijā Inspekcija nekonstatēja ierakstus par nepieciešamo rīcību, reaģējot uz šaubīgu KTG pierakstu.
Bērns piedzima aptuveni četras stundas un 40 minūtes pēc tam, kad KTG pierakstā parādījās pirmās šaubīgās izmaiņas. Šajā laikā KTG pieraksts no šaubīga kļuva patoloģisks, tomēr, kā norāda Inspekcija, dzemdības turpināja vadīt konservatīvi pa dabiskajiem dzemdību ceļiem.
Inspekcija arī konstatēja, ka pēc piedzimšanas bērnam bija nepieciešami tūlītēji reanimācijas pasākumi, taču tie tika sākti ar vismaz četru minūšu novēlošanos. Neonatoloģijas brigādes tajā brīdī dzemdību zālē nebija.
Pēc primārās palīdzības sniegšanas meitenīti pārveda uz jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļu, kur tika sākta pasīvā hipotermija. No turienes tika izsaukta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta specializētā neonatoloģijas brigāde, kas slimnīcā ieradās aptuveni piecas stundas pēc bērna piedzimšanas un pēc tam pārveda viņu uz Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu.
Inspekcijas vērtējumā tieši neonatoloģijas brigādes neesamība dzemdību zālē aizkavēja reanimācijas pasākumu uzsākšanu un padziļināja asfiksijas seku attīstību.
Atzinumā Inspekcija arī ieteica vērsties Ārstniecības riska fondā ar iesniegumu par atlīdzības izmaksu. Pagaidām iesniegums nav iesniegts: vispirms ģimene plāno saņemt papildu neatkarīgu medicīnas speciālistu atzinumu un pēc tam vērsties Fondā.
DRS pārbaudes rezultātus vēl nav saņēmusi
Brīdī, kad “Chayka” nosūtīja oficiālo informācijas pieprasījumu, DRS vēl nebija saņēmusi Veselības inspekcijas pārbaudes gala rezultātus un nebija iepazinusies ar tās secinājumiem.
Bet, kā “Chayka” informēja DRS sabiedrisko attiecību speciāliste Jūlija Kasecka, gadījums slimnīcā jau bija analizēts, tostarp kopā ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Metodiskās vadības centra speciālistiem. Slimnīca neprecizēja, kādi konkrēti secinājumi tika izdarīti, norādot, ka pēc gadījuma analīzes īpaša uzmanība tika pievērsta personāla profesionālajām kompetencēm, komandas darbam un pacientu drošībai.
Maijā darbiniekiem tika organizētas mācības par jaundzimušo stabilizāciju, savukārt oktobrī plānotas mācības par komandas darbu un KTG interpretāciju.
Bērna mātei ziņa par šiem pasākumiem izraisīja pretrunīgas izjūtas.
“No vienas puses, es priecājos, ja slimnīca patiešām izdara secinājumus, un ceru, ka šīs pārmaiņas palīdzēs citām ģimenēm. No otras puses, ir ļoti sāpīgi apzināties, ka mums tās vairs neko nemainīs. Mana meita guva smagu neatgriezenisku galvas smadzeņu bojājumu, un mēs katru dienu dzīvojam ar notikušā sekām,” viņa atzīst.
Kas tālāk?
Ar to šis stāsts nav beidzies. Ģimene gatavojas vērsties Ārstniecības riska fondā, savukārt DRS vēl nav saņēmusi Veselības inspekcijas pārbaudes gala rezultātus. Pēc to saņemšanas slimnīcai būs jāizvērtē Inspekcijas secinājumi un rekomendācijas.
Tikmēr meitenītes un viņas vecāku ikdiena joprojām ir saistīta ar ārstēšanu un rehabilitāciju, braucieniem pie ārstiem un nepieciešamību pielāgoties bērna stāvoklim.
Inspekcijas konstatētie trūkumi attiecas uz konkrēto gadījumu un paši par sevi neļauj spriest par dzemdību nodaļas darba kvalitāti kopumā. Taču šis gadījums atgādina, cik trausla var būt cilvēka dzīvība un veselība.
Dažkārt dažu kritisku minūšu sekas paliek ar bērnu un viņa ģimeni uz visu mūžu. Un šajās minūtēs tik daudz kas ir atkarīgs no savlaicīgas augļa stāvokļa izvērtēšanas, saskaņotas medicīnas komandas rīcības un gatavības nekavējoties sniegt palīdzību jaundzimušajam.
