Igaunija pēc sabotāžas mēģinājuma plāno no 1. decembra slēgt robežu ar Krieviju. Starp aizturētajiem – astoņi Latvijas valstspiederīgie

Igaunija no 1. decembra plāno slēgt visus autoceļu robežšķērsošanas punktus uz robežas ar Krieviju gan gājējiem, gan transportlīdzekļiem. Foto: vm.ee
Igaunija no 1. decembra plāno slēgt visus autoceļu robežšķērsošanas punktus uz robežas ar Krieviju gan gājējiem, gan transportlīdzekļiem. Foto: vm.ee

Igaunija no 1. decembra plāno slēgt visus autoceļu robežšķērsošanas punktus uz robežas ar Krieviju gan gājējiem, gan transportlīdzekļiem. Šāds solis saistīts ar mēģinājumu aizdedzināt Igaunijas aizsardzības nozares uzņēmumu “Threod Systems”, ko vietējie specdienesti saista ar Krievijas militāro izlūkdienestu GRU. Aizdomās par saistību ar uzbrukumu aizturēti astoņi Latvijas valstspiederīgie.

Raksta navigācija:

Igaunija gatavojas robežas slēgšanai

Par plāniem slēgt robežu 15. novembrī paziņoja Igaunijas Ārlietu ministrija. Galīgo lēmumu valsts valdība vēl nav pieņēmusi. Kā norādīja iekšlietu ministrs Igors Taro, valdība šo jautājumu izskatīs līdz nedēļas beigām. Tai arī būs jāizlemj, vai robežas slēgšana būs īslaicīga vai beztermiņa.

Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals uzdeva Iekšlietu ministrijai un Valsts kancelejai sagatavot nepieciešamos pasākumus. Pēc viņa teiktā, Krievijas specdienesti izmanto robežas šķērsošanu, lai ietekmētu cilvēkus, tāpēc valstij ir jāsamazina ar to saistītie riski.

Ārlietu ministrs Marguss Cahkna šo ieceri komentēja šādi: “Slēdzot robežšķērsošanas punktus, mēs sūtām Kremlim skaidru signālu: Krievijas naidīgajai rīcībai ir sava cena.”

Pēc viņa teiktā, šis solis arī palīdzēs mazināt sankciju apiešanas riskus. Cahkna informēja, ka gaidāmo robežas slēgšanu apspriedis ar kolēģiem no Latvijas, Lietuvas un Somijas, kā arī informējis citu ES valstu pārstāvjus.

Uz Igaunijas plāniem reaģēja arī Krievijas Ārlietu ministrija. Tās oficiālā pārstāve Marija Zaharova paziņoja, ka gadījumā, ja šie nodomi apstiprināsies, Krievijas puse tos uzskatīs par rusofobijas izpausmi.

Sabotāžas mēģinājums aizsardzības nozares uzņēmumā

Naktī uz 14. novembri ap plkst. 3.06 nezināmas personas mēģināja sarīkot sprādzienu un izraisīt ugunsgrēku uzņēmuma “Threod Systems” ēkā. Uzņēmums ražo bezpilota lidaparātus un atrodas Vīmsi pagastā netālu no Tallinas.

Saskaņā ar Igaunijas prokuratūras sniegto informāciju no nopietniem postījumiem izdevās izvairīties, pateicoties uzņēmuma gatavībai un apsardzes ātrajai rīcībai.

Igaunijas Drošības policija (KAPO) kopā ar Policijas un robežsardzes departamentu aizturēja astoņus aizdomās turamos. Pieciem no viņiem piemērots apcietinājums. Kriminālprocess tiek izmeklēts pēc Kriminālkodeksa panta par darbību pret Igaunijas drošību ārvalstu izlūkdienesta uzdevumā.

KAPO vadītājs Margo Pallosons paziņoja, ka plānotās sabotāžas pasūtītājs bijis Krievijas militārais izlūkdienests GRU. “Ja pirms trim gadiem mēs novērojām vandalisma aktus, tad tagad tiek mēģināts izraisīt ugunsgrēkus un sprādzienus,” norādīja Pallosons.

Pēc viņa teiktā, Igaunijas specdienestam ir zināms, ka Krievija par iespējamiem uzbrukumu mērķiem izraudzījusies aptuveni desmit valsts aizsardzības nozares uzņēmumus.

Kā ar to saistīta Latvija

Uzbrukumu palīdzēja novērst Latvijas Valsts drošības dienests (VDD). Kā informēja pats dienests, 13. un 14. novembrī tas nodeva Igaunijas kolēģiem informāciju par iespējamu sabotāžas gatavošanu. Pēc tam abu valstu specdienesti sāka kopīgas darbības.

Vienlaikus ar aizturēšanām Igaunijā VDD 14. novembrī veica kratīšanas deviņos ar aizdomās turamajiem saistītos objektos Latvijā. Tika izņemti sprādzienbīstami priekšmeti, pirotehnika, munīcija, liels skaits mobilo tālruņu un citu informācijas nesēju.

VDD vērtējumā Krievijas specdienesti arvien aktīvāk iesaista citu valstu valstspiederīgos sabotāžas organizēšanā Eiropas valstīs. Šādi, pēc dienesta domām, tie cenšas slēpt uzbrukumu saistību ar Krieviju un apgrūtināt izmeklēšanu.

Šis nav pirmais līdzīgais gadījums Igaunijā 2026. gadā. Naktī uz 15. augustu Tallinā tika aizdedzināta ēka, kuru izmanto aizsardzības nozares uzņēmums “Milrem Robotics”. Aizdomās par saistību ar dedzināšanu aizturēja trīs Latvijas pilsoņus, kuri vēlāk tika nodoti Igaunijai. Septembrī Igaunijas Drošības policija paziņoja, ka dedzināšanu pasūtījuši Krievijas specdienesti.

Kā pašlaik darbojas robeža

Pašlaik starp Igauniju un Krieviju darbojas trīs autoceļu robežšķērsošanas punkti: Narva–Ivangoroda, Koidula–Kuničina Gora un Luhamā–Šumilkina.

Visi trīs darbojas katru dienu no plkst. 7.00 līdz 19.00. Narvā robežu iespējams šķērsot tikai kājām, jo transportlīdzekļu kustība tur jau ir slēgta.

Ierobežotais robežšķērsošanas punktu darba laiks tika ieviests jau iepriekš, lai pastiprinātu robežkontroli. 2026. gada augustā Igaunijas valdība nolēma saglabāt 12 stundu darba režīmu uz nenoteiktu laiku.

Saskaņā ar Igaunijas Iekšlietu ministrijas datiem 2026. gada pirmajā pusgadā šajos robežšķērsošanas punktos reģistrēti aptuveni 444 tūkstoši robežas šķērsošanas gadījumu, kas ir par 13% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Transportlīdzekļu robežšķērsošanas gadījumu skaits samazinājies par 20% – līdz aptuveni 35 tūkstošiem.

Šie robežšķērsošanas punkti ir svarīgi ne tikai Igaunijas un Krievijas iedzīvotājiem. Pēc tiešās aviosatiksmes pārtraukšanas starp ES un Krieviju un Somijas robežas slēgšanas Narva kļuva par vienu no nedaudzajiem pieejamajiem sauszemes maršrutiem starp Krieviju un Eiropu. Savukārt caur Koidulu un Luhamā notiek arī kravu pārvadājumi.

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Igaunijas un Krievijas robeža kļuvusi arī par vienu no maršrutiem, pa kuriem Ukrainas kara bēgļi nokļūst Eiropas Savienībā. Saskaņā ar datiem, kurus 2022. gada jūlijā sniedza toreizējā Narvas mēre Katri Raika, pirmajos piecos mēnešos kopš kara sākuma caur šo robežšķērsošanas punktu Igaunijā ieceļoja gandrīz 22 tūkstoši Ukrainas bēgļu.

Šos robežšķērsošanas punktus izmanto arī citu valstu iedzīvotāji. Piemēram, 2025. gadā 18,5% no visiem robežas šķērsošanas gadījumiem Luhamā veica Latvijas pilsoņi.

Kas notiks, ja robežu slēgs

Ja valdība apstiprinās jaunos ierobežojumus, visi trīs autoceļu robežšķērsošanas punkti tiks slēgti gan transportlīdzekļiem, gan gājējiem. Tas nozīmē, ka ceļotājiem un pārvadātājiem būs jāmeklē alternatīvi maršruti caur citām valstīm. Igaunijā ir arī dzelzceļa robežšķērsošanas punkti Narvā un Koidulā. Tomēr izziņotajos plānos pagaidām runa ir tikai par autoceļu robežšķērsošanas punktiem.

Iekšlietu ministrs Igors Taro brīdināja, ka Igaunijas iedzīvotājiem, kuri atrodas Krievijā, un kravas automašīnu vadītājiem ir atlikušas aptuveni divas nedēļas, lai atgrieztos mājās pirms plānotās robežas slēgšanas.

“Pēc tam mājupceļš var izrādīties garš un sarežģīts,” uzsvēra ministrs.

Subscribe
Notify of
guest
0 Comments
Oldest
Newest Most Voted