
Uzņēmējs Mihails Kozlovs, uzkopšanas uzņēmuma “BCS Latgale” līdzdibinātājs un valdes priekšsēdētājs, vienā no LSM raidījuma “Vietējais jautājums” epizodēm pastāstīja, ka pašreizējā sociālo iemaksu sistēma apgrūtina darbinieku pieņemšanu darbā uz dažām stundām nedēļā.
Pēc viņa teiktā, ja darbinieks nopelna 80 eiro pirms nodokļu nomaksas, darba devēja papildu izdevumi nodokļiem var sasniegt aptuveni 240 eiro.
Ar šo problēmu saskaras arī citi uzņēmumi, kuriem darbinieki nepieciešami tikai uz dažām stundām vai dienām. Tagad Latvijā plānots mainīt noteikumus.
No 2028. gada 1. janvāra darba devējus ierosināts atbrīvot no pienākuma veikt minimālo sociālo iemaksu piemaksu par nepilna laika vai īslaicīgi nodarbinātiem darbiniekiem.
Tā vietā iemaksas aprēķinātu no faktiskās darba algas, ziņo LETA, atsaucoties uz Labklājības ministrijas projektu.
Izmaiņām vajadzētu atvieglot oficiālu nodarbinātību nepilnа laika, īslaicīgos un sezonas darbos.
Tomēr ir arī otra puse: ja sociālās iemaksas būs mazākas, darbinieki var saņemt mazākus pabalstus.
Kā mainīsies sociālo iemaksu veikšana?
Pašlaik Latvijā darba devējiem noteiktos gadījumos ir pienākums veikt minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), pat ja darbinieka deklarētie ienākumi nesasniedz noteikto minimālo iemaksu objektu.
2026. gadā minimālais sociālo iemaksu objekts ir 780 eiro mēnesī jeb 2340 eiro ceturksnī. Ja darbinieka ienākumi ceturksnī ir mazāki par noteikto minimumu, darba devējam, izņemot likumā paredzētos gadījumus, starpība jāpiemaksā no saviem līdzekļiem.
Labklājības ministrija piedāvā atteikties no šī pienākuma attiecībā uz nepilna laika vai īslaicīgi nodarbinātiem darbiniekiem. Sociālās iemaksas par viņiem aprēķinātu tikai no faktiski aprēķinātās darba algas.
Kas mainīsies darbiniekiem?
Ministrijas vērtējumā jaunie noteikumi varētu atvieglot darba atrašanu cilvēkiem, kuri nevar vai nevēlas strādāt pilnu darba laiku.
Izmaiņas ir īpaši aktuālas sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, viesnīcām, tūrisma nozarei un pasākumu organizatoriem, kuriem nereti papildu darbinieki nepieciešami tikai uz dažām stundām vai dienām.
Vienlaikus ministrija brīdina: ja sociālās iemaksas aprēķinās no nelielas algas, īstermiņa sociālās apdrošināšanas pabalstu apmērs var samazināties.
Kāpēc nolemts pārskatīt sistēmu?
Priekšlikums sagatavots pēc Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas aicinājuma. Deputāti lūdza izvērtēt, kā pašreizējās minimālās iemaksas ietekmē nodarbinātību, darba devēju izmaksas un ēnu ekonomiku.
Nozaru pārstāvji norādīja, ka cilvēka pieņemšanai darbā uz vienu dienu vai dažām stundām nepieciešams sagatavot praktiski tādus pašus dokumentus kā pastāvīgas nodarbinātības gadījumā.
Viņuprāt, papildu izdevumi sociālajām iemaksām padara īslaicīgu nodarbinātību mazāk pievilcīgu darba devējiem.
Pašlaik tiesību aktos paredzēti vairāki izņēmumi, kad minimālās iemaksas nav jāveic. Taču Labklājības ministrija uzskata, ka šī saraksta paplašināšana sistēmu vēl vairāk sarežģītu. Tāpēc tiek piedāvāts pārskatīt pašu aprēķināšanas principu.
Ministrija cer, ka izmaiņas palīdzēs samazināt nereģistrēto nodarbinātību. Lai gan ieņēmumi no sociālajām iemaksām varētu sarukt, tiek pieļauts, ka to kompensēs nodokļu ieņēmumu pieaugums, pateicoties darba vietu legalizēšanai. Pagaidām tā ir prognoze, nevis apstiprināts rezultāts.
Kā minimālās sociālās iemaksas ietekmē mazos uzņēmumus?
Par to, kā pašreizējā sistēma ietekmē uzkopšanas uzņēmuma darbu, Mihails Kozlovs pastāstīja LSM videopodkāstā “Vietējais jautājums”.
Uzņēmums “BCS Latgale” nodarbojas ar telpu, tostarp nelielu biroju, uzkopšanu. Dažiem klientiem uzkopšanas pakalpojumi nepieciešami tikai dažas stundas nedēļā.
Pēc Mihaila teiktā, nelielas slodzes gadījumā nodokļu izmaksas var būt ievērojami lielākas par paša darbinieka algu. Piemēram, ja darbinieks nopelna 80 eiro pirms nodokļu nomaksas, darba devēja izdevumi nodokļiem var sasniegt aptuveni 240 eiro.

“Tātad nodokļos aiziet trīsarpus reizes vairāk nekā pašam cilvēkam,” skaidroja uzņēmējs.
Tāpēc uzkopšanas uzņēmumam ir grūti piedāvāt mazajiem uzņēmumiem konkurētspējīgu cenu. Rezultātā nelielu uzņēmumu īpašnieki var izvēlēties telpas uzkopt paši, nevis vērsties pie speciālistiem.
Mihails Kozlovs arī uzskata, ka augstās izmaksas, kas saistītas ar darbinieku pieņemšanu darbā uz nelielu slodzi, var veicināt ēnu ekonomiku.
“Ja cilvēks ir aprēķinājis, ka viņam vajag darbinieku uz 20 stundām, viņš, protams, viņu oficiāli nepieņems darbā, bet samaksās skaidrā naudā. Jā, tas nav pareizi. Šeit risinājums jāmeklē kopā ar uzņēmējiem,” norādīja uzņēmējs.
Kozlovs skaidroja, ka uzkopšanas uzņēmumiem ierasta prakse ir apkalpot vairākus nelielus birojus, no kuriem katram nepieciešamas aptuveni 20 uzkopšanas stundas. Apvienojot šādus pasūtījumus, uzņēmums var nodrošināt darbiniekam pilnu slodzi.
Tomēr, pēc uzņēmēja vērtējuma, pašreizējā minimālo sociālo iemaksu sistēma apgrūtina darbu pēc šāda modeļa.
Kad izmaiņas stāsies spēkā?
Plānotais datums ir 2028. gada 1. janvāris. Tomēr lēmums vēl nav pieņemts. Valdības atbildes projekts Saeimai atrodas saskaņošanā līdz 12. novembrim. Pēc tam tas jāizskata valdībā.
Valdības lēmuma projekts paredz, ka labklājības ministram līdz 1. decembrim jāiesniedz attiecīgais likumprojekts Valsts kancelejā. Pēc tam grozījumi vēl būs jāizskata un jāpieņem Saeimā.







