ASV starpvēlēšanās Demokrātu partija ieguvusi kontroli pār abām Kongresa palātām – Pārstāvju palātu un Senātu. Tā ir nopietna sakāve republikāņiem un prezidentam Donaldam Trampam, kuram tagad nāksies sadarboties ar Kongresu, ko kontrolē viņa politiskie pretinieki.
Balsu skaitīšana vēl turpinās, tāpēc galīgais vietu sadalījums pagaidām nav zināms. Tomēr demokrātu uzvaru abās palātās jau apstiprinājuši vadošie ASV plašsaziņas līdzekļi, ziņo “Настоящее время”.
Demokrāti guvuši uzvaru vairākos štatos, kuros tradicionāli spēcīgi ir republikāņi. Viens no ievērojamākajiem rezultātiem ir Teksasā, kur demokrāts Džeimss Talariko uzvarēja republikāni Kenu Pakstonu, kuru atbalstīja Tramps. Pēdējo reizi Demokrātu partijas kandidāts ASV Senāta vēlēšanās Teksasā uzvarēja 1988. gadā, norāda The Texas Tribune.
Iepriekšējā Pārstāvju palātas sasaukuma demokrātu mazākuma līderis Hakīms Džefrīss nosauca vēlēšanu rezultātus par “uzvaru Amerikai”. Viņš tiek uzskatīts par ticamāko kandidātu Pārstāvju palātas spīkera amatam, taču galīgais lēmums būs jāpieņem pašiem deputātiem.
ASV prezidents Donalds Tramps intervijā “The New York Times” paziņoja, ka atzīst vēlēšanu rezultātus un ir gatavs sadarboties ar demokrātiem.
“Mēs sadarbosimies ar demokrātiem un, ziniet, ar nepacietību gaidām šo sadarbību. Droši vien kaut ko izdomāsim,” sacīja Tramps.
Vienlaikus prezidents iepriekš pieļāva, ka demokrātu uzvaras gadījumā kļūs par “Veto kungu” un bloķēs viņu likumdošanas iniciatīvas.
Kas ir ASV starpvēlēšanas, un ko tajās ievēlēja?
Šīs vēlēšanas sauc par starpvēlēšanām, jo tās notiek četru gadu prezidenta pilnvaru termiņa vidū. Amerikāņi neievēlē jaunu valsts vadītāju, bet nosaka Kongresa – ASV parlamenta – sastāvu. Kongress pieņem federālos likumus, apstiprina valsts izdevumus un uzrauga izpildvaras darbu.
Kongresu veido divas palātas – Pārstāvju palāta un Senāts.
3.novembrī amerikāņi ievēlēja:
- 435 Pārstāvju palātas deputātus. Tās sastāvs pilnībā tiek atjaunots ik pēc diviem gadiem. Katrs deputāts pārstāv atsevišķu vēlēšanu apgabalu, bet katram štatam pienākošos vietu skaits ir atkarīgs no tā iedzīvotāju skaita.
- 35 senatorus. Senātā kopumā ir 100 vietas – pa divām no katra štata. Senatorus ievēlē uz sešiem gadiem, un ik pēc diviem gadiem tiek atjaunota aptuveni trešdaļa Senāta sastāva. Šoreiz notika kārtējās vēlēšanas uz 33 vietām un ārkārtas vēlēšanas vēl uz divām.
- 36 štatu gubernatorus. Viņi vada izpildvaru štatu līmenī un lemj par plašu reģionālās pārvaldes jautājumu loku.
Lai iegūtu vairākumu Pārstāvju palātā, nepieciešamas vismaz 218 no 435 vietām. Senātā stabilam vairākumam nepieciešama 51 no 100 vietām. Ja balsis sadalās vienādi – 50 pret 50 –, noteiktos balsojumos izšķirošā balss pieder ASV viceprezidentam. Pašlaik šo amatu ieņem republikānis Džeimss Deivids Venss.
Pirms vēlēšanām abas Kongresa palātas kontrolēja republikāņi. Tagad vairākums pāriet demokrātiem.
Jaunais, 120. Kongresa sasaukums darbu sāks 2027. gada 3. janvārī.
Kā demokrātu vairākums ierobežos Trampa iespējas?
Demokrātu uzvara nenozīmē prezidenta maiņu. Donalds Tramps paliks Baltajā namā, taču īstenot savu politiku viņam kļūs sarežģītāk.
Kontrolējot abas Kongresa palātas, demokrāti varēs kavēt prezidenta administrācijas iesniegto likumprojektu pieņemšanu, ietekmēt budžeta līdzekļu sadali, veikt parlamentārās izmeklēšanas un izsaukt administrācijas pārstāvjus uz uzklausīšanām.
Turklāt Senāts apstiprina prezidenta izvirzītos ministru, federālo iestāžu vadītāju un federālo tiesnešu kandidātus. Demokrātu vairākums varēs bloķēt šādas iecelšanas.
Vienlaikus prezidents saglabā tiesības uzlikt veto Kongresa pieņemtajiem likumiem. Lai pārvarētu prezidenta veto, nepieciešamas divas trešdaļas balsu abās palātās.
Vai demokrāti var atstādināt Trampu no amata?
Teorētiski Kongress var sākt impīčmenta procedūru. Lai izvirzītu prezidentam apsūdzību, pietiek ar vienkāršu balsu vairākumu Pārstāvju palātā. Taču lēmumu par atstādināšanu pieņem Senāts, un tam nepieciešamas divas trešdaļas klātesošo senatoru balsu – 67, ja balsojumā piedalās visi 100 senatori.
Tādējādi pat kontrole pār abām palātām pati par sevi negarantē demokrātiem iespēju atstādināt prezidentu.
Tomēr partija, kurai ir vairākums, var kavēt Baltā nama iesniegto likumprojektu pieņemšanu, ierosināt izmeklēšanas un uzklausīšanas, kā arī būtiski ietekmēt budžeta jautājumu risināšanu. Turklāt vairākums Senātā ļauj neapstiprināt prezidenta izvirzītos ministru, federālo aģentūru vadītāju un tiesnešu kandidātus, skaidro “Настоящее время”.
Kā savā Facebook lapā rakstīja “Novaja Gazeta Eiropa” galvenais redaktors un līdzdibinātājs Kirils Martinovs, “nākamos divus gadus Donalds Tramps un viņa administrācija pavadīs vienā lielā, brīnišķīgā ASV Senāta izmeklēšanā par savu darbību”.
Ko ASV vēlēšanu rezultāti nozīmē Latvijai?
ASV vēlēšanu rezultāti ir nozīmīgi arī Latvijai – pirmām kārtām drošības un aizsardzības jautājumos.
ASV ir viena no Latvijas galvenajām sabiedrotajām NATO. Amerikas lēmumi par militāro sadarbību, atbalstu Ukrainai un politiku attiecībā pret Krieviju tieši skar Latvijas un pārējo Baltijas valstu intereses.
Kongresam ir svarīga loma aizsardzības izdevumu un militārās palīdzības finansējuma apstiprināšanā. Turklāt ASV likumdevēji var ietekmēt sankciju politiku un uzraudzīt prezidenta administrācijas ārpolitiskos lēmumus.
Iegūstot vairākumu abās palātās, demokrāti varēs spēcīgāk ietekmēt šos jautājumus. Piemēram, viņi varēs ierosināt parlamentārās uzklausīšanas par drošības jautājumiem, apspriest palīdzības Ukrainai apmēru un kontrolēt piešķirto līdzekļu izlietojumu.
Tomēr demokrātu uzvara nenozīmē automātisku militārās palīdzības palielināšanu Ukrainai vai ASV politikas maiņu attiecībā uz NATO. Prezidentam joprojām ir plašas pilnvaras ārpolitikā, bet lēmumu pieņemšana ir atkarīga ne tikai no partiju vairākuma, bet arī no atsevišķu likumdevēju nostājas.
Tāpēc Latvijai ir svarīgi ne tikai tas, kura partija kontrolē Kongresu, bet arī tas, kādi konkrēti lēmumi Vašingtonā tiks pieņemti nākamajos divos gados.
Kāpēc republikāņi zaudēja vēlēšanās?
Pašreizējā prezidenta partijas zaudējums starpvēlēšanās ir diezgan izplatīta parādība ASV politikā. Vēlētāji nereti izmanto šādu balsojumu, lai paustu neapmierinātību ar Baltā nama darbu.
Kā norāda “Настоящее время”, 18 no 20 iepriekšējiem gadījumiem pašreizējā prezidenta partija starpvēlēšanās zaudējusi pozīcijas.
Viens no republikāņu zaudējuma iemesliem varētu būt Donalda Trampa zemā popularitāte. Saskaņā ar “Настоящее время” citētajām aptaujām pirms vēlēšanām viņa darbību atbalstīja aptuveni 36–37% iedzīvotāju. Laikraksta “The New York Times” analītiķis Neits Kons norādīja, ka tas ir viens no zemākajiem ASV prezidenta popularitātes rādītājiem pirms starpvēlēšanām vismaz kopš XX gadsimta vidus.
Salīdzinājumam – pirms 2018. gada starpvēlēšanām paša Trampa popularitātes rādītājs bija augstāks, tāpat kā Džo Baidena popularitāte pirms 2022. gada vēlēšanām.
Tagad Demokrātu partija iegūst iespēju ietekmēt Baltā nama lēmumus atlikušajos divos Trampa prezidentūras gados. Tas, cik liela būs šī ietekme, būs atkarīgs no vietu sadalījuma Kongresā, pašu demokrātu nostājas un abu partiju gatavības meklēt kompromisus.
