“Šajā projektā ir mūsu sirdis. Tagad mums atliek vien sagaidīt skatītāju reakciju. Pieļauju, ka tās būs ne tikai prieka un lepnuma, bet, iespējams, arī aizkustinājuma asaras,” par projekta PULSE-ART rezultātu saka Ilze Kačāne.
Iztēloties, kā 13. gadsimtā Daugavas krastā veidojās pilsēta, pārcelties vairākus gadsimtus uz priekšu un iepazīt daugavpiliešu ikdienu 1918.–1920. gadā, caur deju pieskarties traģiskajām vēstures lappusēm – holokaustam un deportācijām. Bet pēc tam nokļūt Atmodas laikā, atcerēties Baltijas ceļu un cerību uz pārmaiņām.
To visu skatītāji varēja piedzīvot pusstundu ilgā dejas izrādē “Daugavpils kustībā – mūsu pilsēta, mūsu stāsts”. Uzvedums ir starptautiskā projekta PULSE-ART dalībnieku darba rezultāts. Projektā pilsētas vēsturi nolēma izstāstīt neierastā veidā – ar dejas mākslas palīdzību.




Vēsture caur mākslu
Projektu īsteno Daugavpils Universitātes (DU) profesionāļu komanda. Uz skatuves pilsētas vēsturi izdejoja piecu Daugavpils skolu audzēkņi, Daugavpils Universitātes, Latvijas Universitātes un Latvijas Kultūras akadēmijas studenti vecumā no 16 līdz 19 gadiem.
Kā stāsta projekta vadītāja Latvijā, Daugavpils Universitātes Humanitāro un sociālo zinātņu institūta vadošā pētniece Ilze Kačāne, PULSE-ART apvieno dalībniekus no septiņām valstīm – Spānijas, Nīderlandes, Francijas, Maltas, Grieķijas, Marokas un Latvijas.
Projekta mērķis ir atrast jaunus veidus, kā runāt par sarežģītiem zinātnes un sabiedrības jautājumiem ar mākslas palīdzību. Katras valsts projekta komanda izvēlējusies savu pieeju.
Piemēram, Spānijā dalībnieki pievērsušies zinātniskajai ilustrācijai, ar tās palīdzību iepazīstot dabaszinātnes. Francijā un Maltā tiek izmantots dizains un veidotas videospēles par kultūras tematiku.
Latvija izvēlas deju
„PULSE-ART ideja ir veicināt kultūras izpratni un izpausmi, kas ir viena no Eiropas Savienības definētajām mūžizglītības kompetencēm,” stāsta Ilze Kačāne.
Viņa skaidro, ka Daugavpils komanda nolēma apvienot mākslu ar vēstures izzināšanu.
“Mēs apvienojām pedagogus, māksliniekus un vēsturniekus un četru nodarbību laikā jauniešiem pastāstījām par atsevišķiem nozīmīgiem Daugavpils un Latvijas vēstures posmiem. Izvēloties konkrētus, svarīgus vēstures posmus, kopīgi izzinājām vēstures līkločus, palīdzot dalībniekiem to izjust.
Mūsu darbā ļoti svarīgs bija pats process. Meklējām dažādus risinājumus, izstrādājām profesionālās pilnveides programmu un metodoloģiju. Katra nodarbība sākās ar ievadu un turpinājās interaktīvā formātā. Mums bija arī sadarbības partneri. Tādējādi viss process tika sadalīts atsevišķos tematiskajos blokos, lai jauniešiem būtu materiāls, ko pārdomāt, radoši interpretēt un vēlāk parādīt skatītājiem,” stāsta Ilze Kačāne.

No vēstures faktiem līdz personiskiem pārdzīvojumiem
Lai pēc iespējas pilnīgāk atklātu dažādus vēstures posmus, organizatori iesaistīja biedrību “Cita Daugavpils”, “Divruna” un “Kultūras artefakts” pārstāvjus, vēsturiskās rekonstrukcijas klubu “Robeža” un Vienības nama komandu.
Dalībnieki uzzināja, kā cilvēki dzīvoja viduslaikos, uzklausīja deportāciju aculiecinieku stāstus un iepazina citus nozīmīgus vēstures notikumus. Šīs tikšanās ļāva ne tikai papildināt zināšanas, bet arī emocionāli pietuvoties pagātnes notikumiem un saskatīt to saikni ar mūsdienām.
Četras vēstures nodarbības un tikai trīs deju mēģinājumi
Nākamais solis bija iegūtās zināšanas un emocijas pārvērst kustībā. Horeogrāfu Jeļenas Orbīdānes un Maritas Irbes vadībā vēstures notikumi pārtapa dejas ainās.
“Manuprāt, mums izdevās maksimāli atklāt visas iecerētās idejas un ar vienkāršiem izteiksmes līdzekļiem un kustībām radīt spēcīgu emocionālu iespaidu. Liels paldies visiem dalībniekiem, kuri iesaistījās, pieņēma mūsu idejas, klausījās un bija daļa no šī procesa,” projekta rezultātu vērtē horeogrāfe Jeļena Orbīdāne.
Viņa atzīst, ka gatavošanās laikā bija divi aspekti, kas radīja zināmu satraukumu. Pirmais – ļoti ierobežotais laiks: dejas uzvedums tapa vien trīs mēģinājumos. Otrais – sarežģītais uzdevums pārtulkot pilsētas vēsturi kustību un dejas valodā, lai paši dalībnieki to spētu izprast un nodot skatītājiem.

Asaras, smaidi un aplausi – darba rezultāta novērtējums
Īpaša nozīme bija Gļeba Beļajeva muzikālajam pavadījumam. Mūzika smalki un emocionāli palīdzēja iejusties dažādu laikmetu noskaņās. Būtisks papildinājums bija arī vizuālais noformējums, kas ļāva skatītājiem labāk iztēloties vēstures notikumus.

Spriežot pēc skatītāju reakcijas, iecere bija izdevusies. Izrāde raisīja gan aizkustinājuma asaras, gan smaidus, bet noslēgumā dalībnieki saņēma ilgus aplausus.
“Šis pasākums, kas ir kopīga radošā procesa rezultāts, parāda, kā mēs arī turpmāk varētu veicināt kultūras izpratni un pašizpausmi, vienlaikus piedāvājot bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem izglītības iespējas, kuru pamatā ir māksla,” secina Ilze Kačāne.
Tomēr ar šo projekts nebeidzas. Izrāde bija pirmā nodarbību cikla noslēgums. Jau pavasarī organizatori plāno īstenot otro ciklu, šoreiz citai mērķauditorijai – jauniešiem vecumā no 19 līdz 30 gadiem.









Projekts PULSE-ART („Izpratnes un mūžizglītības veicināšana ar mākslas un kultūras palīdzību”) tiek īstenots Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas programmas „Apvārsnis Eiropa” (Horizon Europe) ietvaros. Granta līguma numurs – 101178988.







