Daugavpils pašvaldībai pagaidām nav vienošanās ar Tieslietu ministriju par Grīvas cietuma ēku izmantošanu. Par to 27. oktobrī Daugavpils domes preses konferencē paziņoja pilsētas mērs Andrejs Elksniņš.
“Es domāju, ka jautājumu skatīsim jau kopā ar nākamo valdību, nākamo tieslietu ministru. Mēs gaidīsim, kurš tur nāks, un sarunas tiks turpinātas ar konkrēto politisko vadību,” viņš sacīja.
Mērs atkārtoti norādīja, ka pilsēta ir gatava apsvērt iespēju pārņemt teritoriju savā īpašumā. Taču vispirms valstij tā jāsakārto.
Teritorijas sakārtošanai varētu būt nepieciešami 5 miljoni eiro
Preses konferencē Andrejs Elksniņš pastāstīja, ka pašvaldības speciālisti jau ir apsekojuši Grīvas cietuma ēkas un teritoriju.
“Šobrīd ir redzams, ka minimālie ieguldījumi konkrētajās ēkās varētu sasniegt aptuveni 5 miljonus eiro. Galvenie izdevumi ir saistīti ar degradēto būvju nojaukšanu,” viņš pastāstīja.
Vēsturiskās ēkas, pēc mēra teiktā, ir pietiekami labā stāvoklī un līdz šim ir labi apsaimniekotas. Mērs uzsvēra, ka cietuma teritorija ir unikāla no vēsturiskā viedokļa, jo tā ir daļa no vienotā Daugavpils cietokšņa ansambļa.
“Šobrīd bumba ir Tieslietu ministrijas pusē, kurai pēc būtības, iekonservējot objektu šā gada decembrī, ir jālemj par līdzekļu piešķiršanu minēto degradēto būvju nojaukšanai, jo tikai pēc īpašuma sakārtošanas pašvaldība varētu lemt par tā pārņemšanu,” skaidroja Elksniņš.
Pēc mēra domām, galīgais lēmums par teritorijas nākotni, visticamāk, tiks pieņemts jau pēc jaunās valdības izveidošanas.
Kāpēc slēdz Grīvas cietumu?
Daugavpilī ir viens cietums — Daugavgrīvas cietums. Tam ir divas nodaļas. Viena atrodas Daugavpils centrā, 18. novembra ielā 66A, bet otra — Grīvā, Lielajā ielā 1. Grīvas nodaļu plānots slēgt līdz 2026. gada beigām. Tas saistīts ar jauna cietuma atvēršanu Liepājā, uz kuru pārvietos ieslodzītos.
Cietuma slēgšana skars arī tā darbiniekus. Saskaņā ar sākotnējām aplēsēm darbu varētu zaudēt 150 līdz 200 cilvēku. Daļai darbinieku piedāvās turpināt darbu citos cietumos, tostarp Liepājā. Par to iepriekš informēja tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere.
Runājot par teritorijas nākotni, Tieslietu ministrija jau 2026. gada jūlijā piedāvāja Daugavpils pašvaldībai to pārņemt pēc cietuma slēgšanas. Tomēr pilsēta nevēlējās pārņemt īpašumu tā pašreizējā stāvoklī.
Andrejs Elksniņš toreiz skaidroja, ka valstij vispirms jānojauc padomju laikā celtās būves, jānovāc nožogojumi un citi objekti, kuriem nav vēsturiskas vērtības. Nepieciešamību novākt vēlāk celtās būves, ja teritoriju plānots izmantot tūrismam, uzsvēra arī Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.
Turklāt pašvaldība vēlas saprast, kur iegūt finansējumu teritorijas turpmākai atjaunošanai. Pilsēta jau strādā pie vairākiem lieliem Daugavpils cietokšņa objektiem, tostarp Inženieru arsenāla, bijušā kara hospitāļa un jezuītu skolas.
