Kas notiks ar Grīvas cietumu pēc slēgšanas? Pašvaldība atbildību vēlas dalīt ar valsti

Tieslietu ministrija esot piedāvājusi Daugavpils pašvaldībai pārņemt Grīvas cietuma īpašumu pēc cietuma nodaļas slēgšanas. Taču pašvaldība nesteidzas tam piekrist. 

To 14. jūlijā Daugavpils valstspilsētas pašvaldības preses konferencē pauda Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš.

“Tieslietu ministrija Daugavpilij jau ir piedāvājusi minēto objektu pārņemt. Taču mēs valdības sēdē šo jautājumu pārrunājām arī tādā kontekstā, ka valsts Tieslietu ministrijas personā grib atbrīvoties no savā bilancē esošas degradētas būves,” sacīja mērs, piebilstot, ka pašvaldībai šāda pieeja nav pieņemama: “Kad mums vairs nevajag, tad ņemiet graustu sev.”

Pirms lēmuma pieņemšanas pilsēta vēlas saņemt teritorijas tehniskā stāvokļa novērtējumu, panākt padomju laikā uzbūvēto ēku un žogu nojaukšanu, kā arī skaidrību par valsts finansējumu objekta turpmākai sakārtošanai. 

Par Grīvas nodaļas slēgšanu Daugavgrīvas cietumā kļuva zināms 2025. gada septembrī. Jau tad Daugavpils domes priekšsēdētāja vietnieks Igors Prelatovs informēja, ka pašvaldība ar Tieslietu ministriju pārrunā Grīvas cietuma ēkas turpmāko izmantošanu, taču ēku savā īpašumā pārņemt neplāno. 

Vispirms vērtēs, vai cietums nav nepieciešams valstij

Pēc pašvaldības lūguma ministrijām pašlaik jāizvērtē, vai Grīvas cietuma teritoriju nevarētu izmantot kādas citas valsts funkcijas nodrošināšanai.

Andrejs Elksniņš uzsvēra, ka pirms īpašuma nodošanas Daugavpilij valstij būtu jānoskaidro, vai objekts nav vajadzīgs kādai citai ministrijai vai valsts iestādei. Tikai pēc šāda izvērtējuma būtu iespējams turpināt sarunas par teritorijas nākotni.

Vienlaikus pašvaldība saņēmusi informāciju par Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes nostāju. Pēc Elksniņa teiktā, cietuma teritorijā atrodas kultūrvēsturiskas būves, taču daļa kompleksa uzcelta padomju laikā un tai nav saglabājamas kultūrvēsturiskas vērtības. Tas nozīmē, ka, ja teritoriju nākotnē plānots izmantot tūrismam vai kūrortoloģijas attīstībai, vispirms būtu jāatbrīvojas no vēlākajiem uzslāņojumiem. 

Elksniņš skaidroja, ka ar to domātas “padomju laikā uzbūvētās ēkas, visi žogi un citas konstrukcijas”, teritorijā saglabājot tikai kultūrvēsturiskos objektus.

“Mēs šajā jautājumā piekrītam kultūras mantojuma speciālistiem,” norādīja mērs.

Teritoriju apsekos pašvaldības speciālisti

Vēl Daugavpils mērs norādīja, ka preses konferences dienā Grīvas cietumu bija plānots apsekot Daugavpils pašvaldības speciālistiem. Uz objektu devās aptuveni 10 cilvēku komanda, kurā iekļauti arhitekti, būvinženieri, komunikāciju un tīklu inženieri.

Viņu uzdevums ir novērtēt ēku un inženierkomunikāciju tehnisko stāvokli, kā arī saprast, kādi ieguldījumi būtu nepieciešami teritorijas sakārtošanai.

“Ar šo teritoriju būs jānodarbojas, mūsu aicinājums – nodarboties kopā”

Elksniņš atgādināja, ka Grīvas cietums atrodas Daugavpils valstspilsētas administratīvajā teritorijā, tādēļ jautājumu par tā nākotni nevarēs ignorēt.

“Tas mums var patikt vai nepatikt, bet ar šo teritoriju būs jānodarbojas vai nu pašvaldībai, vai valstij, vai arī abām kopā,” viņš sacīja. Daugavpils aicinājums esot teritorijas attīstīšanā sadarboties ar valsti, nevis visu atbildību pārlikt tikai uz pašvaldību.

Mērs piebilda, ka pašvaldība varētu apsvērt īpašuma pārņemšanu tad, ja teritorija pirms tam būtu sakopta un atbrīvota no padomju laikā izbūvētajām ēkām, žogiem un citām konstrukcijām.

Pašvaldība ir gatava pārņemt cietuma teritoriju, taču vēlas saņemt finansējumu tās attīstībai

Otrs būtiskais nosacījums ir finansējums. Ja Daugavpils pārņemtu cietuma teritoriju, pašvaldība vēlētos precīzi zināt, no kādiem līdzekļiem varētu segt tās sakārtošanu un turpmāko attīstību.

Elksniņš norādīja, ka pilsētas bilancē jau atrodas plašais Daugavpils cietokšņa komplekss, kurā nepieciešams īstenot vairākus apjomīgus un dārgus projektus.

“Mūsu pašu cietokšņa teritorijā ir vairākas ēkas un vairāki projekti, kuri būtu jāīsteno, neņemot klāt vēl arī Grīvas cietumu,” uzsvēra Elksniņš.

Pēc viņa teiktā, pašvaldība ir gatava turpināt Inženieru arsenāla attīstību, tostarp realizēt projektu ēkas otrajā daļā. Tāpat ieguldījumi nepieciešami bijušās kara hospitāļa ēkas, jezuītu skolas un citu cietokšņa objektu sakārtošanā.

Daugavpils mērs atzina, ka saprot Tieslietu ministrijas vēlmi samazināt izdevumus par tukša un degradēta īpašuma uzturēšanu, tomēr pašvaldība neesot gatava pārņemt objektu bez finansiāla atbalsta.

“Ņemt graustu bez naudas — tā ir saprotama Tieslietu ministrijas pozīcija, jo tā vēlas no objekta atbrīvoties. Taču pašvaldībai no tā vieglāk nekļūs,” sacīja mērs.

Atbildot uz jautājumu, vai Daugavpils sagaida, ka kopā ar īpašumu valsts piešķirs arī naudu, Elksniņš savu pozīciju raksturoja ar vārdiem: “No plikas aitas vismaz kaut kas ir jādabū.”

Grīvas nodaļā strādā aptuveni puse cietuma darbinieku

Daugavgrīvas cietumam ir divas nodaļas — Daugavpils un Grīvas. Abās kopā nodarbināti aptuveni 500 cilvēku.

Grīvas nodaļas slēgšana saistīta ar jaunā Liepājas cietuma darbības sākšanu. Daļu Daugavgrīvas cietuma ieslodzīto paredzēts pārvietot uz Liepāju, bet Grīvas nodaļu plānots slēgt decembra vidū.

Pēc Grīvas nodaļas slēgšanas strādājošo skaits cietumā varētu samazināties aptuveni uz pusi. Tas nozīmē, ka pārmaiņas varētu skart ap 250 darbinieku, taču precīzs darbavietu samazinājums vēl nav zināms.

Daļa darbinieku varētu turpināt darbu Daugavpils nodaļā vai pārcelties uz Liepāju. Savukārt tiem, kuri sasnieguši nepieciešamo vecumu un darba stāžu, varētu būt iespēja doties izdienas pensijā.

Plašāk par Grīvas cietumu “Chayka” rakstīja šeit.