7. oktobrī plkst. 19.00 pie Daugavpils sinagogas iedegs sveces, pieminot vīriešus, sievietes un bērnus, kuri 2023. gada 7. oktobrī tika nogalināti Izraēlā. Kopš tās dienas ir pagājuši jau trīs gadi.
Tajā rītā “Hamās” un citu bruņotu grupējumu kaujinieki uzbruka apdzīvotām vietām Izraēlas dienvidos un mūzikas festivālam “Nova”.
Tika nogalināti aptuveni 1200 cilvēku, lielākā daļa no viņiem – civiliedzīvotāji. 251 cilvēks tika nolaupīts un aizvests uz Gazas joslu.
To cilvēku sejas, kurus gaidīja
Pirmajās nedēļās pēc uzbrukuma Izraēlā un citās valstīs parādījās plakāti ar nolaupīto cilvēku fotogrāfijām. Uz katra bija redzama cilvēka seja, vārds, vecums un aicinājums viņu atgriezt mājās.
Telavivā pie Mākslas muzeja uzklāja garu sabata galdu ar vairāk nekā 200 tukšām vietām – atbilstoši tobrīd zināmajam ķīlnieku skaitam. Starp krēsliem bija arī bērnu krēsliņi. Vēlāk, jau 2026. gadā, šai vietai tika piešķirts nosaukums “Ķīlnieku laukums”.
Šādi galdi parādījās arī citās pasaules pilsētās, bet plakāti ar nolaupīto cilvēku sejām izplatījās tālu ārpus Izraēlas robežām.
Dažām ģimenēm gaidīšana ilga divus gadus. Pēdējie 20 dzīvie ķīlnieki, kuri vēl atradās Gazā, atgriezās Izraēlā 2025. gada oktobrī – 738 dienas pēc nolaupīšanas.
Mājās gaidīja arī tos ķīlniekus, par kuru nāvi jau bija zināms: pēdējā no viņiem – 24 gadus vecā Rana Gvili – mirstīgās atliekas izdevās atgūt un nogādāt Izraēlā tikai 2026. gada janvārī. Viņš tika apglabāts 844 dienas pēc uzbrukuma.
Katram cilvēkam ir vārds
Bojāgājušo vārdu saglabāšanai ir nozīmīga vieta Holokausta piemiņas kultūrā. Viena no pazīstamākajām piemiņas ceremonijām tā arī saucas – “Katram cilvēkam ir vārds”.
Katru gadu Holokausta un varonības piemiņas dienā Izraēlā un citās valstīs skaļi lasa bojāgājušo vārdus. Kā skaidro memoriālais komplekss “Yad Vashem”, šīs tradīcijas mērķis ir saglabāt bojāgājušo vārdus un piemiņu par viņiem kā par atsevišķiem cilvēkiem, ģimeņu un kopienu locekļiem, nevis tikai kā daļu no milzīgā skaitļa – sešiem miljoniem.
Šim pašam mērķim veltīts arī daudzu gadu darbs, atjaunojot Holokausta upuru vārdus. Pašlaik “Yad Vashem” datubāzē apkopoti aptuveni piecu miljonu no gandrīz sešiem miljoniem nogalināto ebreju vārdi un biogrāfiskā informācija. Aptuveni miljona cilvēku vārdi joprojām nav zināmi.
Kamēr mēs atceramies
Piemiņa paliek dzīva, kamēr pie tās atgriežas. Šā gada jūlijā Daugavpils iedzīvotāji un ebreju kopienas pārstāvji atkal pulcējās Mežciemā, lai godinātu Holokausta upuru piemiņu.
Daugavpils ebreju kopienas priekšsēdētāja Riva Urjutova toreiz “Chayka” sacīja: “Tā ir mūsu atmiņa. Tās ir mūsu sāpes. Nav nevienas mūsu ģimenes, kuru nebūtu skārusi šī traģēdija.”
Pēc tam viņa piebilda: “Man dažreiz jautā: kāpēc katru gadu šeit jābrauc? Bet, ja mēs nepulcēsimies, viss būs zudis.”
7. oktobrī pie Daugavpils sinagogas atkal iedegs sveces – šoreiz to cilvēku piemiņai, kuri pirms trim gadiem gāja bojā Izraēlā.
