Portālā “Chayka” vērsās autovadītājs, kurš pievērsa uzmanību luksofora darbībai 18. novembra un Varšavas ielas krustojumā Daugavpilī. Viņš norādīja, ka zaļais luksofora signāls pirms pārslēgšanās uz dzelteno nemirgo, tāpēc vadītājam esot grūtāk paredzēt signāla maiņu un izlemt, vai turpināt kustību vai apstāties.
“Zaļais signāls nemirgo — tas uzreiz pārslēdzas uz dzelteno. Fiziski nevar saprast, kurā brīdī zaļais beigsies,” “Chayka” stāstīja lasītājs.
Autovadītājs pievērsa uzmanību arī tam, ka krustojumā uzstādīta kamera, kas fiksē transportlīdzekļu kustību pie luksofora. Tātad pārkāpumi tiek fiksēti, un autovadītājs var saņemt sodu.
Lai noskaidrotu, kāpēc zaļais signāls konkrētajā krustojumā nemirgo, “Chayka” vērsās Daugavpils Komunālās saimniecības pārvaldē un Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD).
Daugavpilī jaunajos luksoforos zaļais vairs nemirgos
Daugavpils Komunālās saimniecības pārvaldes vadītājs Valērijs Golubevs apstiprināja, ka 18. novembra un Varšavas ielas krustojumā zaļais signāls pirms dzeltenā nemirgo.
Viņš skaidroja, ka jaunajos luksoforu kontrolieros mirgojošā zaļā signāla režīms vairs netiek izmantots.
Pēc viņa teiktā, Daugavpilī luksoforu kontrolieru nomaiņa notiek pakāpeniski. Šogad pilsētā nomainīti divi kontrolieri, savukārt nākamgad, ja pašvaldības budžetā tam tiks piešķirts finansējums, paredzēts nomainīt vēl divus.
“Pakāpeniski visi luksofori pilsētā uz to pāries, ja valsts līmenī nemainīsies regulējums,” norādīja Golubevs.
Starptautiskais standarts paredz nemirgojošu zaļo signālu
Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Komunikācijas departamenta vadītājs Mārtiņš Mālmeisters portālam “Chayka” skaidroja, ka ceļu satiksmi Latvijā regulē Ceļu satiksmes likums, Ceļu satiksmes noteikumi, kā arī starptautiskās saistības, tostarp 1968. gada Vīnes konvencija par ceļa zīmēm un signāliem un to papildinošais Eiropas nolīgums.
Konvencijas 23. pants paredz, ka trīskrāsu luksofora sistēmas signāli ir zaļš, dzeltens un sarkans un ka tie ir nemirgojoši.
CSDD norāda, ka pēc būtības šī norma definē standarta transportlīdzekļu luksofora sistēmu kā trīs nemirgojošu gaismu sistēmu.
Pamatojoties uz starptautiskajām normām, Latvijā ir izstrādāti arī nacionālie standarti satiksmes organizācijas jomā.
Ceļu satiksmes noteikumu 44.1. punkts paredz, ka luksofori jāizgatavo un jāuzstāda atbilstoši standartiem LVS 370:2010 “Ceļu satiksmes regulēšanas luksofori” un LVS EN 12368:2015.
CSDD skaidro, ka LVS 370 neparedz regulējamu krustojumu luksoforu darbību zaļā mirgojošā režīmā.
Tādēļ jaunajos un modernizētajos luksoforu objektos Latvijā zaļais signāls pirms dzeltenā vairs nav jāizmanto mirgojošā režīmā.
Kāpēc Ceļu satiksmes noteikumos joprojām minēts mirgojošais zaļais?
Vienlaikus Ceļu satiksmes noteikumu 45.1. punkts paredz, ka, lai informētu satiksmes dalībniekus par zaļā signāla darbības laika beigām, var lietot zaļu mirgojošu signālu.
CSDD skaidro, ka šī norma saglabājusies vēsturiski.
“CSDD ieskatā šī norma ir vēsturiski saglabājusies no laika, kad atsevišķās pilsētās un krustojumos tika izmantoti zaļi mirgojoši signāli,” norādīja CSDD Komunikācijas departamenta vadītājs Mārtiņš Mālmeisters.
Norma, pēc CSDD skaidrojuma, ļauj satiksmes dalībniekiem saprast šāda signāla nozīmi situācijās, kad tas vēl tiek izmantots, taču tā nenosaka pienākumu mirgojošo zaļo ieviest jaunajos vai modernizētajos luksoforos.
Kopš standarta LVS 370:2010 ieviešanas un luksoforu pakāpeniskas modernizācijas jaunos vai pārbūvētos objektos zaļo mirgojošo signālu vairs nav paredzēts izmantot.
Mirgojošais zaļais var mudināt vadītājus palielināt ātrumu
CSDD norāda, ka atteikšanās no mirgojošā zaļā signāla saistīta arī ar satiksmes drošību.
Pētījumos konstatēts, ka mirgojošais zaļais signāls ietekmē autovadītāju uzvedību un lēmumu pieņemšanu pirms krustojuma.
Pēc CSDD skaidrojuma, mirgojošais zaļais var palielināt tā dēvēto neizlēmības posmu — brīdi, kad vadītājam īsā laikā jāizšķiras, vai bremzēt vai tomēr turpināt kustību pāri krustojumam.
Tāpat krustojumos, kuros tiek izmantots mirgojošais zaļais signāls, transportlīdzekļu tuvošanās ātrums statistiski esot lielāks nekā vietās, kur šāda režīma nav.
Tas var liecināt par autovadītāju tendenci paātrināties, lai paspētu šķērsot krustojumu pirms aizliedzošā signāla iedegšanās.
CSDD norāda, ka līdzīga prakse savulaik novērota arī Rīgā, un tas bijis viens no iemesliem, kādēļ tika izstrādāts vienots Latvijas standarts luksoforu sistēmai.
Daugavpilī vecie luksofori tiks nomainīti pakāpeniski
Daugavpilī vēl kādu laiku būs sastopami abi varianti — gan luksofori, kuros zaļais signāls pirms dzeltenā mirgo, gan jaunāki vai modernizēti luksofori, kuros zaļais signāls uzreiz pārslēdzas uz dzelteno.
Komunālās saimniecības pārvaldes vadītājs norāda, ka kontrolieru nomaiņa notiek pakāpeniski un ir atkarīga arī no pašvaldības budžeta iespējām.
Divos krustojumos darbojas “viedie luksofori”
Kā jau iepriekš rakstīja “Chayka”, divos Daugavpils krustojumos ir uzstādīti “viedie luksofori”. Divas automatizētas ceļu satiksmes kontroles sistēmas darbojas 18. novembra ielas krustojumos ar Valkas un Varšavas ielu.
Sistēmu veido divas augstas izšķirtspējas kameras, tīkla aprīkojums, minidators ar datorredzes algoritmiem un speciāla programmatūra.
Tā apkopo datus par transportlīdzekļu plūsmu krustojumos, atpazīst luksofora signālu, nosaka transportlīdzekļa veidu un izseko tā kustību, nolasa transportlīdzekļa reģistrācijas numuru un saglabā materiālus, kas vēlāk tiek izmantoti administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā.
Daugavpils pašvaldība cer, ka šāda kontrole palīdzēs samazināt pārkāpumu skaitu un mudinās autovadītājus rūpīgāk sekot luksofora signāliem.
Lasiet arīDaugavpilī divos 18. novembra ielas krustojumos darbu sākuši viedie luksoforilat.chayka.lv
