Satiksmes ministrija nesaskata ekonomisku pamatojumu dzelzceļa elektrifikācijas atsākšanai Daugavpils un Rēzeknes virzienā.
Ministrija uzskata, ka pašreizējā situācijā izdevīgāks risinājums ir akumulatoru elektrovilcieni (BEMU), kuriem Latgalē jāsāk kursēt 2029. gadā.
To ministrija pastāstīja “Chayka”, atbildot uz jautājumiem par Daugavpils mēra Andreja Elksniņa priekšlikumu. Jūlijā viņš aicināja atgriezties pie dzelzceļa elektrifikācijas projekta līdz Daugavpilij, lai saglabātu rūpniecību un darbavietas un stiprinātu austrumu pierobežas ekonomiku. Nolēmām noskaidrot, kā pret šo ideju izturas Satiksmes ministrija un par reģionālo attīstību atbildīgā ministrija.
Kāpēc ministrija neatbalsta dzelzceļa elektrifikāciju līdz Daugavpilij
Daugavpils mērs savā 21. jūlija paziņojumā ierosināja atjaunot Aizkraukles–Daugavpils un Aizkraukles–Rēzeknes dzelzceļa posmu elektrifikācijas projektu. Savu iniciatīvu viņš 21. jūlijā prezentēja arī valdības tematiskās komitejas sēdē par austrumu pierobežas attīstību un drošību.
Tomēr Satiksmes ministrija pašlaik neplāno atgriezties pie šī projekta.
“Ņemot vērā būtisko kravu pārvadājumu apjoma samazinājumu Austrumu–Rietumu kravu koridorā pēdējos gados, papildu dzelzceļa elektrifikācijas projektu īstenošana Daugavpils un Rēzeknes virzienā pašlaik nav ekonomiski pamatota,” ministrija atbildēja “Chayka”.
Dzelzceļa elektrifikācijas projektu līdz Daugavpilij apturēja 2020. gadā tranzīta kravu apjoma krituma un riska neapgūt ES līdzekļus dēļ.
Projekta pirmajā posmā bija paredzēts elektrificēt Daugavpils–Krustpils, Rēzeknes–Krustpils un Krustpils–Rīgas dzelzceļa līnijas. Toreiz projekta izmaksas tika lēstas 441 miljona eiro apmērā: aptuveni 347 miljonus bija paredzēts saņemt no ES Kohēzijas fonda, bet vēl 94 miljonus eiro bija jānodrošina uzņēmumam “Latvijas dzelzceļš”.
Vienlaikus ministrija neatbildēja uz “Chayka” jautājumu, cik dzelzceļa elektrifikācija līdz Daugavpilij un Rēzeknei varētu izmaksāt šodien. Ministrija arī nekomentēja Elksniņa argumentu par projekta ietekmi uz rūpniecību, darbavietām un pierobežas ekonomiku.
Akumulatoru elektrovilcienus uzskata par izdevīgāku risinājumu
Ministrija paskaidroja, ka akumulatoru elektrovilcienus uzskata par izdevīgāku risinājumu.
“Tas ļauj sasniegt salīdzināmus mobilitātes un vides mērķus, izvairoties no ievērojami lielākām investīcijām kontakttīkla izbūvē un uzturēšanā,” skaidroja ministrijā.
Kā “Chayka” jau iepriekš ziņoja, BEMU ir vilcieni, kas aprīkoti ar akumulatoriem. Tie var kursēt gan pa elektrificētiem sliežu ceļiem, izmantojot elektrību no kontakttīkla, gan pa neelektrificētiem posmiem, izmantojot akumulatoros uzkrāto enerģiju. Akumulatorus uzlādē, braucot pa elektrificētiem posmiem, vai īpašās uzlādes stacijās. Bez atkārtotas uzlādes šādi vilcieni var nobraukt 80–100 km.
Valdība šo vilcienu iegādes projektu atbalstīja 2025. gada jūnijā. Tā īstenošanai paredzēti 123 miljoni eiro: 104,6 miljoni eiro no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda un 18,4 miljoni eiro no valsts finansējuma.
No kopējās summas 110,7 miljoni eiro paredzēti jaunu vilcienu iegādei, bet 12,3 miljoni eiro – uzlādes infrastruktūras izbūvei.
Jaunos vilcienus plānots izmantot maršrutos Rīga–Cēsis un Rīga–Daugavpils. Ja radīsies finansiāla iespēja iegādāties vēl septiņus vilcienus, ar tiem plānots apkalpot papildu maršrutus, tostarp Rēzeknes un Valmieras virzienā.
Turklāt, lai uz laiku atrisinātu problēmu līdz 2029. gadam, Latvijas pasažieru pārvadātājs “Vivi” ved sarunas ar Igaunijas uzņēmumu “Elron” par modernu dīzeļvilcienu nomu. Tos plānots nomāt vakara un agrā rīta reisu apkalpošanai maršrutā Rīga–Daugavpils.
Ko saka Reģionālās attīstības ministrija?
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija “ Chayka” atbildēja, ka atbalsta rūpniecības un uzņēmējdarbības attīstību austrumu pierobežā, taču dzelzceļa elektrifikācijas projektu nevērtēja.
“Dzelzceļa elektrifikācijas finansēšanas iespējas jāizvērtē Satiksmes ministrijai,” atbildēja ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa.
Vienlaikus ministrija uzsvēra, ka darbavietas un uzņēmējdarbības, tostarp rūpniecības, attīstība austrumu reģionos ir viena no prioritātēm to ekonomiskās un sociālās drošības stiprināšanai.
Pēc tam ministrija uzskaitīja programmas, ar kurām valsts atbalsta Latgali. Piemēram, Latgalei papildus piešķirti 2,03 miljoni eiro uzņēmējdarbības attīstības projektiem. Nauda tiks novirzīta īstenošanai gataviem projektiem uzņēmējdarbības infrastruktūras izveidei un atjaunošanai austrumu pierobežā.
Turklāt visā Latvijā apstiprināti 11 projekti 21,6 miljonu eiro apmērā uzņēmējdarbībai nepieciešamās publiskās infrastruktūras attīstībai. Pieci no tiem atrodas Latgalē.
Latgales atbalstam – jā, elektrifikācijai – nē
Tādējādi Daugavpils mēra priekšlikums pagaidām nav guvis valdības atbalstu. Satiksmes ministrija dzelzceļa elektrifikācijas projektu tieši nosauc par ekonomiski nepamatotu un skaidro, ka tā vietā tiek iegādāti akumulatoru vilcieni.
Savukārt Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija piekrīt, ka Latgale ir jāatbalsta, un informē, ka to dara savu iespēju robežās.
“Svarīgi, lai Latgalē ir darbs, investīcijas un iespējas cilvēkiem palikt savā novadā. Jo spēcīgāka ir mūsu austrumu pierobeža, jo stiprāka ir arī Latvija,” ministrs Edgars Tavars norāda vienā no ministrijas tīmekļvietnē publicētajām preses relīzēm.
