Daugavpils Satiksmes ministrijas konkursā “Ceļu satiksmes drošība Latvijas novados – drošākais novads un drošākā valstspilsēta 2025. gadā” ieņēma pēdējo, sesto vietu starp valstspilsētām.
Pirmo vietu ieguva Liepāja, otro vietu dalīja Rīga un Jūrmala, bet tālāk ierindojās Rēzekne, Ventspils un Jelgava.
“Chayka” nolēma noskaidrot, kāpēc Daugavpils ierindojusies pēdējā vietā. Pēc skaidrojuma vērsāmies Satiksmes ministrijā, bet Valsts policijai lūdzām datus par ceļu satiksmes negadījumiem pilsētā.
Kāpēc Daugavpils ierindojās pēdējā vietā
Šogad Satiksmes ministrija pašvaldības vērtēja tikai pēc statistikas par ceļu satiksmes negadījumu smagajām sekām. Tika ņemts vērā bojāgājušo un smagi cietušo skaits attiecībā pret iedzīvotāju skaitu.
Atsevišķi vērtēja mazāk aizsargātos ceļu satiksmes dalībniekus — galvenokārt gājējus un velosipēdistus.
Ministrijā “Chayka” skaidroja, ka Daugavpils rezultātu ietekmēja ne tik daudz bojāgājušo skaits — šie rādītāji pilsētā ir labi —, cik smagi cietušo skaits.
“Vēl izteiktāk tas redzams, ja aplūko tikai mazāk aizsargātos ceļu satiksmes dalībniekus — gājējus, velosipēdistus un citus. Pēc šī kritērija Daugavpils rādītājs ir sliktākais starp visām 42 pašvaldībām,” norādīja Satiksmes ministrijā.
Pēc ministrijas datiem, līdzīga situācija ir arī ar Daugavpilī reģistrētajiem transportlīdzekļu vadītājiem vai īpašniekiem, kuri visā Latvijā iekļuvuši smagos ceļu satiksmes negadījumos.
2025. gadā Daugavpilī notriekti 37 gājēji
Valsts policija “Chayka” pavēstīja, ka 2025. gadā Daugavpilī reģistrēti 263 ceļu satiksmes negadījumi ar cietušajiem. Cietušo vidū bija 37 gājēji un astoņi velosipēdisti.
Ceļu satiksmes negadījumos gāja bojā divi cilvēki — motocikla vadītājs un gājējs.
Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Latgales reģiona pārvaldes jautājumos Jūlija Jurāne uzskaitīja vairākus apstākļus, kas varēja ietekmēt šādus negadījumus:
“Starp iespējamiem apstākļiem var minēt gājēja atrašanos uz brauktuves tam neparedzētā vietā, kā arī atstarojošu elementu neesamību vai nelietošanu. Ceļu satiksmes negadījuma apstākļus var ietekmēt arī laikapstākļi un ceļa seguma stāvoklis.”
Par vēl vienu būtisku risku policija uzskata neuzmanību, šķērsojot brauktuvi. Autovadītāju uzmanība tiek pievērsta arī bīstamai apdzīšanai, kas var izraisīt frontālas sadursmes.
Lai samazinātu smagu seku skaitu, autovadītāji tiek aicināti ievērot atļauto braukšanas ātrumu, ņemt vērā laikapstākļus un ceļa stāvokli, nenovērst uzmanību no ceļa un apdzīšanu veikt piesardzīgi. Gājējiem atgādina par ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu un atstarotāju lietošanu diennakts tumšajā laikā.
Šogad vērtējumu aprēķināja citādi
Iepriekš konkurss saucās “Ceļu satiksmes drošības indekss”. Vērtēšanā ņēma vērā ne tikai ceļu satiksmes negadījumu statistiku, bet arī iedzīvotāju aptaujas, pilsētvides pieejamību un drošai mikromobilitātei paredzēto infrastruktūru.
Šogad šādam visaptverošam pētījumam finansējums netika piešķirts, “Chayka” skaidroja Satiksmes ministrijā. Tāpēc ministrija mainīja metodiku un izmantoja tikai statistiskos rādītājus, kurus iespējams vienādi aprēķināt visām pašvaldībām.
Ministrijā uzsver, ka kritēriji nav izvēlēti nejauši:
“Tie balstīti ceļu satiksmes drošības ekspertu ieteikumos un vērtē tieši smagākās ceļu satiksmes negadījumu sekas — bojāgājušo un smagi cietušo skaitu, tostarp mazāk aizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku vidū, attiecībā pret iedzīvotāju skaitu.”
Metodikas maiņas dēļ Daugavpils šā gada vietu nav korekti tieši salīdzināt ar iepriekšējo gadu rezultātiem. Tomēr jāatzīmē, ka kopš 2021. gada pilsēta ne reizi nav ierindojusies augstāk par sesto vietu.
Kas 2025. gadā notika uz Latvijas ceļiem
Kopumā pērn Latvijā reģistrēti 20 085 ceļu satiksmes negadījumi, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā statistika. No tiem 3227 negadījumos bija cietušie. Bojā gāja 118 cilvēki. Visvairāk cilvēku gāja bojā negadījumos, kuros tika notriekti gājēji, — 41 cilvēks, bet vēl 37 cilvēki gāja bojā sadursmēs.
Gada laikā fiksēti 178 037 administratīvie ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi. To vidū bija 76 115 atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanas gadījumi, 2074 luksofora signāla neievērošanas gadījumi un 1237 agresīvas braukšanas gadījumi.
Tehniskie līdzekļi atsevišķi fiksēja vēl 334 339 atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanas gadījumus. Policija aizturēja arī 653 transportlīdzekļu vadītājus reibumā — pēc ministrijas datiem, tas ir zemākais rādītājs pēdējo trīs gadu laikā.
Kā ierindojās Latgales novadi
Starp 35 novadiem pirmo vietu reitingā ieguva Jēkabpils novads, otro — Līvānu novads, bet trešo — Alūksnes novads.
No Latgales novadiem visaugstāk ierindojās Krāslavas novads, kas dalīja 7.–8. vietu. Balvu novads ieņēma 25. vietu, Augšdaugavas novads — 27., Rēzeknes novads — 30., bet Preiļu novads — 31. vietu. Ludzas novads ierindojās pēdējā, 35. vietā.
