Augšdaugavas novada Sociālā atbalsta un aprūpes centrā “Avots”, kur pašlaik dzīvo 20 bērni, tiesībsardze Karina Palkova konstatējusi vairākas problēmas – nepietiekamu finansējumu bērnu vajadzībām, jautājumus par ēdināšanu, bāriņtiesas iesaisti un valodas lietošanu. Pašvaldība daļai pārmetumu nepiekrīt un uzsver, ka bērnu aprūpei nepieciešams lielāks valsts finansējums.
Par to, ka runa ir tieši par centru “Avots”, pēc tiesībsardzes publiskotās informācijas aģentūrai LETA apstiprināja Augšdaugavas novada pašvaldības izpilddirektors Pēteris Dzalbe.
Mazāk nekā 200 eiro gadā bērna vajadzībām
Palkova Latvijas Radio stāstīja, ka iestādes darbinieki apzinās esošās problēmas un ir gatavi sadarboties, tomēr viņai radušies jautājumi, kāpēc informācija par trūkumiem nav laikus nonākusi līdz pašvaldībai.
Tiesībsardzes uzmanību pievērsis arī bērnu vajadzībām paredzētais finansējums.
Pēc Palkovas publiskotās informācijas, vienam bērnam visa gada laikā apģērbam, apaviem un citām ikdienā nepieciešamajām lietām paredzēti mazāk nekā 200 eiro.
Tiesībsardze norādīja, ka tik mazu finansējumu bērna vajadzībām Tiesībsarga birojs citās pārbaudītajās ārpusģimenes aprūpes iestādēs līdz šim nebija konstatējis.
Jautājumus radījušas arī ēdināšanas izmaksas. No centra ēdienkartes izriet, ka brokastis vienam bērnam izmaksā aptuveni 0,55–0,69 eiro, pusdienas – 1,25–1,61 eiro, launags – 1,28–1,64 eiro, bet vakariņas – 0,72–1,28 eiro.
Tiesībsardze kritizē arī bāriņtiesas darbu
Palkova norādīja arī uz, viņasprāt, nepietiekamu bāriņtiesas iesaisti.
Tiesībsardzes ieskatā tieši bāriņtiesai būtu ļoti labi jāzina, uz kādu iestādi bērns tiek nosūtīts, kādos apstākļos viņš tur dzīvo un vai tiek nodrošinātas visas viņa vajadzības.
Palkova iepriekš norādīja arī uz problēmām ar valsts valodas lietošanu, sakot, ka centra darbinieki praktiski nerunā latviešu valodā, lai gan daļai bērnu tā ir dzimtā valoda.
LSM: darbinieki latviešu valodu pārvalda
Savukārt LSM Latgales redakcijas žurnālisti, apmeklējot centru klātienē, novērojuši nedaudz citādu situāciju.
Pēc LSM vēstītā, centra ēka nerada nolaistas vai vizuāli nepievilcīgas vietas iespaidu. Vienlaikus žurnālisti atzina, ka ģimeniskas vides sajūtu iestāde nerada un ir pamats runāt par vairākām tiesībsardzes norādītajām problēmām.
Atšķīrās arī novērojumi par valodas lietošanu. LSM Latgales redakcija norādīja, ka centra darbinieki latviešu valodu pārvalda, taču savā starpā pārsvarā sarunājas krieviski.
Arī bērni, tostarp no jauktām ģimenēm, ar žurnālistiem latviešu valodā sazinājušies brīvi.
Izskanējis jautājums arī par medikamentu trūkumu
22. septembrī Palkova apmeklēja centru un tikās ar Augšdaugavas novada pašvaldības pārstāvjiem.
Tikšanās laikā izskanējusi arī informācija par medikamentu neesamību bērnunamā.
LSM vēsta, ka tiesībsardze centra vidi raksturojusi ļoti kritiski, norādot, ka tā vairāk atgādina ieslodzījuma vietu nekā bērnu aprūpes centru.
Pašvaldība nepiekrīt daļai pārmetumu
Augšdaugavas novada pašvaldības izpilddirektors Pēteris Dzalbe tiesībsardzes paustajam daļēji nepiekrīt.
Aģentūrai LETA, komentējot zemās ēdināšanas izmaksas, viņš skaidroja, ka norādītajās summās ietverta tikai produktu cena, bet citas izmaksas tiek segtas no citām budžeta pozīcijām.
Dzalbe arī norādīja, ka bērniem centrā tiek nodrošinātas četras ēdienreizes dienā.
Komentējot tiesībsardzes publiskoto informāciju par tukšu ledusskapi, viņš skaidroja, ka tajā drīkst atrasties bērnu pašu iegādātie produkti vai ēdiens, kas palicis pāri pēc maltītes. Produkti, kurus bērni var izmantot ēdiena gatavošanai, pēc viņa teiktā, tiek glabāti citviet.
Par 20 eiro mēnesī apģērbam var diskutēt
Dzalbe atzina, ka par bērnam paredzētajiem aptuveni 20 eiro mēnesī apģērba iegādei var diskutēt.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka pašvaldība sadarbojas ar Dānijas fondu, kas centram piegādā humanitāro palīdzību – apģērbu, mēbeles un citas nepieciešamās lietas.
Pašvaldība arī norāda, ka problēmu nevar atrisināt tikai no novada budžeta un bērnu aprūpei nepieciešams lielāks valsts atbalsts.
“Avotā” dzīvo arī bērni no citām pašvaldībām
Centrā “Avots” uzturas ne tikai Augšdaugavas novada bērni.
Tur dzīvo arī bērni no citām pašvaldībām, tostarp Rīgas, Ropažu un Bauskas novadiem. Par šo bērnu uzturēšanos attiecīgās pašvaldības maksā Augšdaugavas novadam.
Dzalbe norādīja, ka daudzi bērni centrā nonākuši pēc izņemšanas no ģimenēm, kurās ir atkarību vai citas sociālas problēmas.
Viņš arī kritizēja veidu, kādā tiesībsardze publiskojusi pārbaudes rezultātus, sakot, ka pirms publiskiem paziņojumiem situācija vispirms bijusi jāizrunā ar pašvaldību.
