Ja sociālās palīdzības saņēmējs sāk strādāt, trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu un jau piešķirtos pamata pabalstus neatceļ līdz termiņa beigām, uz kuru tie piešķirti.
Atkārtoti izvērtējot materiālo situāciju, sociālais dienests vienu reizi kalendāra gadā trīs kalendāra mēnešus neņem vērā daļu jauno ienākumu apmērā līdz minimālajai mēneša darba algai.
Kā ziņo aģentūra LETA, par to 15. septembrī Saeimas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas sēdē atgādināja Labklājības ministrijas Sociālā darba un sociālās palīdzības politikas departamenta direktora vietniece Agnese Jurjāne.
Kā šis noteikums darbojas
Šī norma ir paredzēta Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 38. panta piektajā daļā. Mehānisms tika ieviests ar grozījumiem, kurus Saeima pieņēma 2020. gada novembrī, bet pašreizējā panta redakcija izveidojās pēc turpmākajiem grozījumiem 2021. gadā.
Ja mājsaimniecības materiālā situācija uzlabojusies tāpēc, ka cilvēks sācis gūt ienākumus no darba vai saimnieciskās darbības, trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu nepārskata un neatceļ līdz tā darbības termiņa beigām. Līdz tam pašam termiņam turpina izmaksāt arī pamata sociālās palīdzības pabalstus.
Atkārtoti izvērtējot materiālo situāciju, sociālais dienests vienu reizi kalendāra gadā trīs kalendāra mēnešus neņem vērā daļu šādu ienākumu apmērā līdz valstī noteiktajai minimālajai mēneša darba algai. Šis noteikums attiecas uz personu darbspējīgā vecumā, kura sākusi gūt šādus ienākumus.
Jurjāne uzsvēra, ka tādējādi pēc darba uzsākšanas sociālās palīdzības sniegšana netiek automātiski pārtraukta.
Kādi pabalsti tiek saglabāti
Pie pamata sociālās palīdzības pabalstiem likums pieskaita garantētā minimālā ienākuma pabalstu un mājokļa pabalstu.
Saskaņā ar Labklājības ministrijas datiem 2025. gadā garantētā minimālā ienākuma pabalstu saņēma 2439 strādājošie.
Ministrijā uzskata, ka tas liecina par mehānisma darbību, tomēr iedzīvotāji ne vienmēr zina par šādu iespēju.
Kāpēc par to sāka runāt
Diskusija apakškomisijā sākās pēc nevalstisko organizāciju vēršanās pie deputātiem. Pēc šo organizāciju pārstāvju teiktā, daļa cilvēku baidās sākt strādāt, uzskatot, ka uzreiz pēc darba uzsākšanas zaudēs pabalstus un citus atbalsta veidus.
Deputāti vienojās šo jautājumu aktualizēt arī Latvijas Pašvaldību savienībā un aicināt pašvaldības aktīvāk informēt sociālos darbiniekus un iedzīvotājus par spēkā esošo kārtību.
Pēc nevalstisko organizāciju pārstāvju teiktā, daļa cilvēku baidās sākt strādāt, uzskatot, ka uzreiz pēc darba uzsākšanas zaudēs pabalstus un citus atbalsta veidus.
