Daugavpilī nav daudz speciālistu, kuri nodarbojas ar hronisku sāpju ārstēšanu. Kā stāsta Daugavpils reģionālās slimnīcas (DRS) anesteziologs, reanimatologs un algologs Leonīds Solovjovs, pašlaik pilsētā šajā jomā strādā faktiski tikai divi ārsti. Arī visā Latgalē algologu nav daudz.
Leonīds ir dzimis un audzis Daugavpilī. Interese par hronisku sāpju ārstēšanu viņam radās jau anestezioloģijas un reanimatoloģijas rezidentūras laikā. Vēlāk viņš nolēma papildus specializēties algoloģijā. Mācības šajā specialitātē notika Rīgā, taču strādāt un attīstīt algoloģiju viņš nolēma dzimtajā pilsētā.
Daugavpils reģionālās slimnīcas interviju sērijā “No rezidenta līdz ārstam speciālistam” viņš pastāstīja, kāpēc izvēlējies šo jomu, ar ko hroniskas sāpes atšķiras no parasta simptoma un kāpēc jaunajiem ārstiem nevajadzētu par zemu novērtēt reģionālās slimnīcas.
“Daudzi cilvēki dzīvo ar sāpēm, kurām nav vienkārša risinājuma”
Interese par algoloģiju Solovjovam radās anestezioloģijas un reanimatoloģijas rezidentūras laikā, kad viņš apguva mācību ciklu pie dr. Arona.
Tieši tad, pēc viņa teiktā, viņš pirmo reizi ieraudzīja, cik plaša un vienlaikus nepietiekami risināta ir hronisku sāpju problēma.
“Cik daudz cilvēku dzīvo ar sāpēm, kurām nav vienkārša risinājuma, un cik reti viņiem tiek piedāvāta patiesi sistēmiska palīdzība,” norāda Solovjovs.
Šī pieredze, stāsta ārsts, viņu spēcīgi ietekmēja. Viņš vēlējās palīdzēt šādiem pacientiem ne tikai akūtu sāpju brīdī, bet arī strādāt ar sāpju cēloņiem un ilgstošo stāvokļa norisi.
Algoloģija viņu piesaistīja arī ar iespēju apvienot precīzas invazīvas procedūras ar ilgstošu un ļoti personisku darbu ar pacientu.
Sāpes nav tikai fizisks simptoms
Solovjovs uzsver, ka darbā ar hroniskām sāpēm īpaši svarīgi ir prast uzklausīt cilvēku.
Sāpes ir biopsihosociāla parādība, skaidro speciālists. Tas nozīmē, ka to rašanos un norisi ietekmē ne tikai fiziskas izmaiņas organismā, bet arī cilvēka emocionālais stāvoklis, psiholoģiskie un sociālie apstākļi.
“Ja pieeja aprobežojas tikai ar bioloģisko dimensiju, liela daļa no reālās problēmas paliek neredzēta.”
Tāpēc, Leonīda ieskatā, ārstam nepieciešamas ne tikai zināšanas un tehniskās prasmes. Vajadzīga arī pacietība, empātija un gatavība veltīt laiku tam, lai patiesi izprastu pacientu.
Daugavpilī algologu pagaidām ir maz
Algoloģijas specializācijas teorētisko un klīnisko daļu Leonīds apguva Rīgā, taču visu šo laiku turpināja strādāt un dežurēt DRS, kur strādā kopš 2022. gada.
Pēc specializācijas pabeigšanas viņš nolēma palikt Daugavpilī.
“Daugavpils ir mana dzimtā pilsēta – šeit esmu dzimis un audzis, tāpēc lēmums pēc specializācijas pabeigšanas palikt un attīstīt algoloģiju tieši šeit bija arī personīgi nozīmīgs.”
Pēc Solovjova teiktā, pašlaik Daugavpilī šajā jomā strādā faktiski tikai viņš un kolēģis Rihards Starinskis. Arī Latgalē kopumā šādu speciālistu nav daudz.
Tāpēc pacientiem ne vienmēr ir pieejama specializēta palīdzība tuvu dzīvesvietai. Ārsts stāsta, ka vēlētos šo situāciju mainīt un padarīt hronisku sāpju ārstēšanu pieejamāku reģiona iedzīvotājiem.
Ir arī personisks iemesls palikt pilsētā: viņa sieva arī strādā Daugavpils reģionālajā slimnīcā — par nefroloģi.
Sarežģīti gadījumi māca strādāt komandā
Rezidentūru Leonīds raksturo kā intensīvu posmu. Mācībās piedalījās dažādu jomu speciālisti — algologi, neirologi, rehabilitologi, psihiatri, narkologi, fizioterapeiti un psihoterapeiti.
Īpaši vērtīga pieredze viņam bija dalība galvassāpju un algoloģiskajos konsīlijos, kuros izskata sarežģītākos gadījumus no visas Latvijas.
“Tas deva iespēju redzēt, kā komandas lēmums veidojas gadījumos, kad viena speciālista skatījuma nepietiek.”
Specializācija noslēdzās ar sertifikācijas eksāmenu. Gatavošanās tam prasīja vēlreiz iziet cauri visai programmai, sistematizēt zināšanas un izanalizēt praktiskos gadījumus.
Eksāmena mutiskajā daļā, stāsta ārsts, bija jāanalizē klīniskās situācijas reāllaikā — gandrīz tāpat kā pie pacienta gultas.
Darbadienās mācības, nedēļas nogalēs dežūras
Apvienot mācības un darbu nebija viegli. Darbadienās notika rezidentūra, bet nedēļas nogalēs Solovjovs bieži dežurēja slimnīcā.
“Šis bija patiešām intensīvs posms,” saka ārsts.
Liela nozīme bija ģimenes un īpaši sievas atbalstam. Tas, ka abi strādā vienā slimnīcā, palīdzēja labāk izprast vienam otra darba slodzi un vieglāk organizēt ikdienas dzīvi.
Ar ko Daugavpils var būt interesanta jaunam ārstam
Par vienu no galvenajām reģionālās slimnīcas priekšrocībām Leonīds Solovjovs uzskata lielo pacientu skaitu un klīnisko gadījumu daudzveidību.
Slodze uz vienu ārstu Daugavpilī var būt lielāka nekā Rīgā, turklāt nākas saskarties arī ar patiesi neordināriem gadījumiem, novērojis Leonīds.
“Daugavpils piedāvā ļoti lielas iespējas intelektuālai izaugsmei,” saka ārsts.
Viņaprāt, tas jaunajam speciālistam ļauj ātrāk uzkrāt pieredzi un kļūt patstāvīgākam.
Vienlaikus pašu Daugavpili Solovjovs raksturo kā lielu, bet mierīgu pilsētu, kur profesionālo izaugsmi iespējams apvienot ar ģimenes dzīvi.
“Neuzskatiet reģionālo slimnīcu par mazāk vērtīgu izvēli”
Jaunajiem ārstiem, kuri vēl tikai izvēlas specialitāti un rezidentūras vietu, Solovjovs iesaka vadīties ne tikai pēc ērtuma. “Iesaku izvēlēties jomu, kurā redzat reālu iespēju kaut ko mainīt pacientu labā, nevis vadīties tikai pēc ērtuma,” viņš norāda.
Leonīds arī iesaka neuzskatīt reģionālo slimnīcu par mazāk perspektīvu vietu nekā lielu galvaspilsētas medicīnas centru. Reģionā jaunais speciālists bieži var ātrāk iegūt patstāvību un ieraudzīt sava darba rezultātus.
Runājot par DRS, Leonīds uzsver, ka tā nav maza provinces slimnīca, bet gan reģionālas nozīmes ārstniecības iestāde.
“Šeit jaunam speciālistam ir iespēja ne tikai mācīties, bet arī reāli justies vajadzīgam un redzēt sava darba jēgu jau no pirmajām dienām – neatkarīgi no tā, vai runa ir par algoloģiju vai kādu citu jomu.”
Citi šīs sērijas stāsti
Šīs sērijas ietvaros “Chayka” jau stāstījusi par anestezioloģijas un reanimatoloģijas rezidenti Janu Karņicku, ķirurģi-onkoloģi Lieni Skrindu, internisti Martu Naļivaiko un oftalmoloģijas rezidentu Artūru Bjalkovski. Izlasiet arī šos stāstus!
