Partiju reitingā vēlētāju vidū līderpozīcijā ir premjerministra Andra Kulberga pārstāvētais “Apvienotais saraksts”. Otro vietu popularitātes ziņā ieņem “Suverēnā vara / Jaunlatvieši”, bet trešo — “Progresīvie”.
Šādus rezultātus uzrādīja tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aptauja, kas publicēta 28. augustā. Tā tika veikta no 13. līdz 19. augustam pēc LSM pasūtījuma, un tajā piedalījās 1205 Latvijas pilsoņi.
Sociologi iedzīvotājiem jautāja: ja Saeimas vēlēšanas notiktu rīt, par kuru politisko partiju vai partiju apvienību viņi balsotu?
Stāstām, kuru politisko spēku popularitāte aug visstraujāk un kas to varētu būt ietekmējis.
Augstākais reitings — “Apvienotajam sarakstam”
Aptaujas rezultāti liecina, ka premjerministra pārstāvētā “Apvienotā saraksta” reitings strauji aug. Augustā par šo politisko spēku bija gatavi balsot 15,2% pilsoņu. Mēnesi iepriekš šis rādītājs bija 12,2% — arī toreiz politiskais spēks ieņēma pirmo vietu reitingā.
Otrajā vietā popularitātes ziņā ir “Suverēnā vara / Jaunlatvieši”. Šo apvienību atbalsta 11,8% aptaujāto. Tas ir nedaudz vairāk nekā jūlijā, kad šis rādītājs bija 11,4% un apvienība arī ieņēma otro vietu reitingā.
Trešajā vietā ierindojušies “Progresīvie”, kurus atbalsta 8,8% aptaujāto.
Politiskā spēka popularitāte ir nedaudz samazinājusies — no 9% līdz 8,8%. Tomēr tas apsteidzis partiju “Latvija pirmajā vietā”, kuras reitings sarucis no 10% līdz 8,5%. Tādējādi “Latvija pirmajā vietā” reitingā noslīdējusi no trešās uz ceturto vietu.
Aptaujas rezultātos 10 no 14 partijām nesasniedz 5% atbalstu
Saskaņā ar šī reitinga rezultātiem pārējās partijas nepārvar 5% barjeru, kas nepieciešama iekļūšanai Saeimā. To vidū ir trīs koalīcijas partijas. Nacionālā apvienība saņēmusi 4,5% aptaujāto atbalstu, “Jaunā Vienotība” — 4,2%, bet Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) — 2,8%.
Katras šīs partijas atbalsts mēneša laikā ir nedaudz samazinājies. Nacionālā apvienība saņēmusi par vienu procentpunktu mazāku atbalstu nekā jūlijā, bet “Jaunās Vienotības” un ZZS rādītājs sarucis par 0,1 procentpunktu.
Atbalsts pieaudzis partijai “Stabilitātei!” — par to gatavi balsot 2,7% aptaujāto (salīdzinājumā ar 1,9% mēnesi iepriekš), kā arī partijai “Latvijas attīstībai” — to atbalsta 2,5% aptaujāto (salīdzinājumā ar 1,7% mēnesi iepriekš).
Vēl piecas partijas nesasniedz pat 2% atbalstu. Tās ir “Mēs mainām noteikumus” (1,6%), “Saskaņas centrs” (1,4%), “Austošā Saule Latvijai” (0,8%), “Gobzema saraksts” (0,7%) un “Jaunā konservatīvā partija” (0,6%).
Ievērojama daļa respondentu vēl nav izlēmusi
Saskaņā ar aptaujas datiem 22,5% respondentu atbildēja, ka nezina, par ko balsos, savukārt 11,2% norādīja, ka vēlēšanās nepiedalīsies.
Ja ņem vērā tikai to respondentu atbildes, kuri jau ir izlēmuši, par ko balsos, kā arī viņu gatavību piedalīties vēlēšanās, 5% barjeru iekļūšanai Saeimā pārvarētu sešas partijas šādā secībā:
- “Apvienotais saraksts” — 23,6%;
- “Suverēnā vara / Jaunlatvieši” — 17,1%;
- “Progresīvie” — 14,1%;
- “Latvija pirmajā vietā” — 12,2%;
- “Jaunā Vienotība” — 7%;
- Nacionālā apvienība — 6,7%.
Premjera partijas atbalsts, iespējams, aug uz citu partiju rēķina
SKDS direktora Arņa Kaktiņa ieskatā interesantākais jaunākajos reitingos ir “Apvienotā saraksta” popularitātes pieaugums un “Latvija pirmajā vietā” reitinga kritums.
“’Apvienotais saraksts’ strauji turpina iegūt popularitāti, bet būtiskā lieta – viena kāpums ir uz kāda cita rēķina. Izskatās, ka tas noticis uz partijas ‘Latvija pirmajā vietā’ un Nacionālās apvienības rēķina,” sacīja SKDS direktors.
Viņš piebilda, ka “Latvija pirmajā vietā” reitinga kritums, iespējams, ir saistīts ar partijas “Stabilitātei!” reitinga kāpumu.
Kaktiņš arī pievērsa uzmanību ZZS izredzēm iekļūt nākamajā Saeimā. “Šķiet, ka “Jaunā Vienotība” visai stabili pārvarētu 5 % robežu, lai tiktu ievēlēta Saeimā, savukārt ZZS būtu pamats uztraukties,” norādīja SKDS direktors.
Sabiedriskās politikas centra “Providus” direktore Sanda Liepiņa Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” 27. augustā sacīja, ka “Apvienotā saraksta” popularitātes pieaugumu varētu saistīt ar viena no nesenajiem “Providus” un SKDS kopīgi veiktajiem pētījumiem rezultātiem, kas liecināja, ka pilsoņu vidū pieaugusi arī apmierinātība ar valdības darbu.
Viņa arī norādīja, ka Nacionālās apvienības atbalsta kritums varētu liecināt — šīs partijas stingrā retorika imigrācijas un citos jautājumos potenciālajiem vēlētājiem nav šķitusi pievilcīga, tāpēc daļa no viņiem varētu būt pārgājusi pie citām partijām.
Liela daļa vēlētāju savu izvēli var izdarīt pēdējā brīdī
SKDS direktors Arnis Kaktiņš kā piemēru minēja vēlētāju aptaujas pēc iepriekšējām Saeimas vēlēšanām, kas liecināja, ka tikai katrs trešais respondents atzinis — savu izvēli izdarījis jau labu laiku pirms vēlēšanām.
“Patiesībā ļoti būtiska vēlētāju daļa, iespējams, pat lielākā vēlētāju daļa vēl nezina, par ko viņi nobalsos. Respondenti aptaujā pasaka kaut ko vienu, bet galīgās izvēles izdarīs pēdējā nedēļā, pēdējās dienās vai pat vēlēšanu iecirknī,” sacīja Kaktiņš.
Viņš piebilda, ka liela nozīme varētu būt arī konkrētiem notikumiem Latvijā nedaudz vairāk nekā mēneša laikā, kas atlicis līdz vēlēšanām.
Latvijas Saeimas vēlēšanas notiks 2026. gada 3. oktobrī. Šajā dienā vēlēšanu iecirkņi Latvijā un ārvalstīs strādās no plkst. 8.00 līdz 20.00. Turklāt iedzīvotāji savu izvēli varēs izdarīt no 28. septembra līdz 2. oktobrim, balsojot iepriekšējās balsošanas dienās. Par vēlētāju balsīm cīnās 14 saraksti.
