“Chayka” redakcijā vērsās Daugavpils iedzīvotāja Svetlana. Jau aptuveni sešus gadus viņa rūpējas par bezsaimnieka kaķu koloniju pie Gubiščes ezera. Pēc viņas teiktā, kaķu mājiņa šeit atrodas jau vairākus gadus, bet visi kolonijas kaķi ir sterilizēti.
Taču šovasar starp Svetlanu un netālu esošās privātmājas iedzīvotāju izcēlās konflikts. Sieviete apgalvo, ka kaimiņš pieprasa aizvākt kaķu mājiņu, draud to izdarīt pats un pārmet, ka kolonijas kaķi nāk uz viņa īpašumu.
Svetlana arī pastāstīja, ka pēdējo gadu laikā kolonijas tuvumā vairākkārt atrasti miruši kaķi. Viņu nāves cēloņi netika noskaidroti.
Mēs nolēmām mēģināt noskaidrot, ko šajā stāstā apstiprina dokumenti, un uzklausīt abas konfliktā iesaistītās puses.
Kolonija ir oficiāli reģistrēta
Svetlana iesniedza redakcijai ar SIA “Labiekārtošana-D” noslēgtās vienošanās kopiju. Dokuments apliecina, ka kolonija ir oficiāli reģistrēta, par tās aprūpi ir noteiktas atbildīgās personas, bet dzīvnieki ir sterilizējami.
Starp Svetlanas redakcijai iesniegtajiem dokumentiem ir arī veterinārā pase vienam no vēlāk pazudušajiem kaķiem ar atzīmēm par vakcināciju pret trakumsērgu.
Kas izriet no pašvaldības policijas atbildes
Lai pārbaudītu faktus, redakcija nosūtīja informācijas pieprasījumu Daugavpils pilsētas pašvaldības policijai.
Oficiālajā atbildē norādīts, ka 2026. gada 16. jūnijā policija izskatīja iedzīvotāja iesniegumu par atkritumiem un, pēc iesniedzēja domām, nelegālu kaķu koloniju Smilgu ielā. Pārbaudes laikā atkritumi netika konstatēti, savukārt jautājumu par kaķu mājiņu izvietošanas likumību policija precizēja Komunālās saimniecības pārvaldē.
Pārvalde apstiprināja, ka Smilgu ielā ir oficiāli reģistrēta bezsaimnieka kaķu kolonija: dzīvnieki ir sterilizēti un apzīmēti, bet kaķu mājiņas izvietotas, lai nodrošinātu viņu labturību. Tādēļ, kā norāda policija, pašlaik nav tiesiska pamata mājiņu novākšanai.
Ar kaķu koloniju reģistrēšanu, dzīvnieku izķeršanu un sterilizāciju Daugavpilī nodarbojas SIA “Labiekārtošana-D”.
Kas zināms par mirušajiem kaķiem
Pašvaldības policija apstiprināja arī informāciju par ziņojumiem saistībā ar mirušiem kaķiem kolonijas tuvumā. Šādi izsaukumi saņemti 2025. gada 18. maijā un 13. jūlijā, kā arī 2026. gada 15. janvārī. Visos trīs gadījumos policija devās uz notikuma vietu, divos gadījumos informācija apstiprinājās, un ziņas tika nodotas SIA “Labiekārtošana-D” dzīvnieku patversmei.
Redakcija sazinājās ar patversmes darbinieku, kurš bija devies uz notikuma vietu. Viņš apstiprināja, ka mirušie dzīvnieki tika savākti, taču izmeklējumi nāves cēloņu noteikšanai netika veikti. Pēc viņa teiktā, ielas kaķi var iet bojā dažādu iemeslu, tostarp slimību dēļ. Tāpēc tagad vairs nav iespējams noteikt, no kā šie dzīvnieki nomira.
Redakcija nosūtīja arī oficiālu informācijas pieprasījumu SIA “Labiekārtošana-D”, taču līdz publikācijas sagatavošanas brīdim rakstisku atbildi nesaņēma.
Ko saka kaimiņš
Redakcijai izdevās aprunāties arī ar kaimiņu, ar kuru Svetlanai radies konflikts. Viņš lūdza savu vārdu nepubliskot.
Pēc vīrieša teiktā, māju viņš iegādājās aptuveni pirms pieciem gadiem, pirms tam īpašums ilgu laiku bijis neapdzīvots, savukārt kaķi šajā apkārtnē dzīvojuši jau daudzus gadus. Viņa galvenā pretenzija ir tāda, ka dzīvnieki regulāri nāk uz viņa īpašumu.
Vīrietis apgalvo, ka kaķi iezīmē mājas un garāžas sienas, izrakņā dobes, iekļūst saimniecības ēkās, bet dažas kaķenes viņa šķūņos laiž pasaulē kaķēnus. Tāpēc viņš vēlas nevis likvidēt pašu koloniju, bet gan pārvietot barošanas vietu un mājiņas tālāk no sava īpašuma.
Kaimiņš nav apmierināts arī ar kaķu mājiņu stāvokli un izskatu. Pēc viņa teiktā, to ierīkošanai izmantotas paletes, kartons, vecas segas un citi materiāli, kas pēc lietus samirkst un rada nepatīkamu smaku.
Vīrietis pastāstīja, ka ar sūdzībām vērsies dažādos dienestos. Viņš atzīst, ka kolonija ir oficiāli reģistrēta, taču uzskata, ka tas pats par sevi neatrisina problēmas, kas saistītas ar mājiņu atrašanās vietu un stāvokli.
Pēc vīrieša teiktā, mājiņas nesen pārvietotas dažus metrus tālāk no viņa īpašuma, tomēr viņš vēlētos, lai tās pārvietotu vēl tālāk. Vienlaikus viņš uzsver, ka neiebilst pret pašu koloniju vai kaķiem kā tādiem — viņa pretenzijas ir saistītas ar sekām, ko rada dzīvnieku regulāra uzturēšanās privātīpašumā.
Ko uz kaimiņa pretenzijām atbild Svetlana
Pēc sarunas ar kaimiņu redakcija vēlreiz sazinājās ar Svetlanu un lūdza komentēt viņa pozīciju.
Svetlana nenoliedz, ka bezsaimnieka kaķi var ieklīst privātīpašumos, taču uzskata, ka ne visi dzīvnieki, kurus kaimiņš redz pie savas mājas, pieder pie reģistrētās kolonijas. Pēc viņas teiktā, uz barošanas vietu nāk arī citi apkārtnes kaķi, kurus viņa tāpat pabaro.
Sieviete apstiprināja, ka pēc konflikta sākuma mājiņa jau pārvietota tālāk no ceļa malas un kaimiņa īpašuma. Pārvietot to vēl dziļāk ezera virzienā viņa uzskata par nepraktisku: vasarā tur vēl ir iespējams nokļūt, taču ziemā sniega un neiztīrītas takas dēļ ik dienu tikt līdz dzīvniekiem būtu grūti.
Svetlana arī pastāstīja, ka šovasar kopā ar citiem brīvprātīgajiem piedalījusies tās kaķenes noķeršanā un sterilizēšanā, kura, pēc abu pušu teiktā, bija laidusi pasaulē kaķēnus pie kaimiņa īpašuma. Viņa apgalvo, ka arī turpmāk ir gatava palīdzēt noķert konkrētus dzīvniekus, ja tie rada problēmas.
Svetlana nepiekrīt arī pārmetumiem par vietas stāvokli. Pēc viņas teiktā, viena no divām šeit iepriekš novietotajām mājiņām šovasar tika aizvākta, jo kaķu kļuvis mazāk, savukārt par teritorijas tīrību viņa regulāri rūpējas.
Arī “Chayka” žurnāliste apmeklēja šo vietu. Tur atradās viena neliela kaķu mājiņa un vēl viena nojumei līdzīga patvēruma vieta, kuru biezās veģetācijas dēļ nebija iespējams sīkāk apskatīt. Apkārtne kopumā bija tīra, lai gan barība dzīvniekiem bija atstāta vairākās vietās, tostarp atsevišķi no patvēruma vietām. Turpat atradās arī vecs lietussargs — iespējams, savulaik tas izmantots mājiņas aizsardzībai pret lietu.
Vasarā šo vietu no ielas biezās lapotnes dēļ gandrīz nevar redzēt. Ziemā tā, visticamāk, būs pamanāmāka.
Ko paredz noteikumi
Daugavpils noteikumi atļauj dzīvojamo māju tuvumā turēt sterilizētus bezsaimnieka kaķus, ja tiek nodrošināta to labturība un apzīmēšana. To paredz pašvaldības domes saistošo noteikumu Nr. 23 6. punkts, kas izdots saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 8. pantu. Saskaņā ar šo pašu likuma pantu sterilizēts kaķis, kas pilsētā vai citā apdzīvotā vietā uzturas dzīvojamo māju tuvumā, nav uzskatāms par klaiņojošu dzīvnieku.
Vienlaikus ne likums, ne Daugavpils noteikumi nenosaka konkrētu attālumu, kādā kaķu mājiņai jāatrodas no privātīpašuma, un neparedz atsevišķas prasības mājiņu ārējam izskatam vai materiāliem, no kuriem tās izgatavotas.
Tāpēc kaimiņa neapmierinātība ar oficiāli reģistrētās kolonijas atrašanās vietu pati par sevi nenozīmē, ka mājiņa izvietota nelikumīgi. Arī pašvaldības policija redakcijai norādīja, ka pašlaik nav tiesiska pamata tās novākšanai.
Taču noteikumi neatbild uz otru šī konflikta jautājumu — ko darīt, ja kolonijas vai citi apkārtnes kaķi ieklīst kaimiņa privātīpašumā. Kolonijas oficiālais statuss pats par sevi nedod dzīvniekiem īpašas tiesības atrasties svešā īpašumā, savukārt redakcijas izpētītajos normatīvajos aktos nav paredzēts atsevišķs mehānisms šādu kaimiņu konfliktu risināšanai.
Ja mūsu lasītājiem ir idejas vai praktiski ieteikumi, kā šo konfliktu atrisināt, ņemot vērā abu pušu intereses un nekaitējot dzīvniekiem, redakcija tos labprāt uzklausīs. Rakstiet komentāros vai uz mūsu e-pastu — [email protected].
