“SEAGULL” pulcēja aptuveni 3000 cilvēku cerēto 5000 vietā. Festivāls nav nesis peļņu

Pirmais elektroniskās mūzikas festivāls “SEAGULL”, kura rīkošanai Daugavpils pašvaldība piešķīra 66 000 eiro, pulcēja mazāk apmeklētāju, nekā sākotnēji cerēja organizatori, un nav nesis peļņu.

Par to portālu “Chayka” informēja festivāla rīkotājs Ēriks Kokins. Starp citu, festivāla nosaukums tulkojumā no angļu valodas nozīmē kaija.

Festivāla rīkotāja SIA “Lazko” valdes priekšsēdētājs Ēriks Kokins lēš, ka 1. augustā stadionā “Lokomotīve” notikušo pasākumu dienas laikā apmeklēja aptuveni 3000 cilvēku. Precīzu pārdoto biļešu un apmeklētāju skaitu trīs dienas pēc festivāla viņš vēl nevarēja nosaukt. Organizatori bija cerējuši pulcēt vismaz 5000 cilvēku.

Pašvaldība festivālam piešķīra 66 000 eiro

“SEAGULL” saņēma finansējumu Daugavpils pašvaldības pirmo reizi rīkotajā kultūras projektu konkursā.

Kopumā konkursā tika sadalīti 183 000 eiro. Atbalstu saņēma 13 no 17 iesniegtajiem projektiem, bet festivālam “SEAGULL” tika piešķirta lielākā summa — 66 000 eiro jeb vairāk nekā trešdaļa no visa konkursa finansējuma. Plašāk par to rakstījām šeit. 

Festivāla organizatoram SIA “Lazko” iepriekš nebija pieredzes tik liela mēroga pasākumu rīkošanā. Uzņēmumam Daugavpilī pieder atpūtas vieta “Chill&Grill”, kur iepriekš notikušas ballītes un koncerti. Kokins pirms festivāla LSM Latgale studijai stāstīja, ka uzņēmums jau ir rīkojis pasākumus ar aptuveni 2000–2500 apmeklētājiem. Plašāk par to rasktījām šeit. 

Organizators: gribējās pulcēt vairāk cilvēku

Festivāls notika 1. augustā stadionā “Lokomotīve”. Tā galvenie mākslinieki bija britu izpildītājs John Newman un franču dīdžejs un producents Willy William. Uz skatuves kāpa arī citi Latvijas un ārvalstu izpildītāji.

Pēc Ērika Kokina teiktā, pasākums kopumā izdevies.

“Man šķiet, ka pasākums kopumā bija ļoti labs. Man pašam patika. Es nepaspēju visu apskatīt, jo darbojos visur un sekoju līdzi, lai viss notiktu un visiem būtu labi,” sarunā ar portālu “Chayka” sacīja Kokins.

Viņš stāstīja, ka pēc festivāla sastapis vairākus apmeklētājus, kuri pasākumu novērtējuši pozitīvi. Vienlaikus Kokins atzina, ka organizatori bija cerējuši uz lielāku auditoriju.

“Protams, gribētos pulcēt vairāk cilvēku. Taču nevaru teikt, ka bija tukšs, nebija atmosfēras vai kaut kā tamlīdzīga. Visi, kuri bija festivālā, atzīmē, ka bija ļoti forši,” sacīja organizators.

Precīzu pārdoto biļešu skaitu Kokins 4. augustā vēl nevarēja nosaukt. Biļetes tika tirgotas gan iepriekšpārdošanā, gan pasākuma norises vietā, un gala dati vēl neesot apkopoti.

“Es domāju, ka dienas laikā varētu būt bijuši aptuveni 3000 cilvēku, bet konkrētu skaitli pagaidām nevaru pateikt. To 5000 cilvēku, kurus vēlējāmies un plānojām, noteikti nebija,” sacīja Kokins.

Festivāls nav nesis peļņu

Kokins nevēlējās atklāt festivāla kopējo budžetu, ieņēmumus no biļešu pārdošanas un konkrētas izdevumu pozīcijas.

“Naudas jautājumus es negribu apspriest,” viņš atbildēja uz jautājumu par kopējiem ieguldījumiem.

Vienlaikus organizators atzina, ka ar festivālu nopelnīt nav izdevies.

Pašvaldības piešķirtie 66 000 eiro, pēc Kokina teiktā, nebija paredzēti vienai konkrētai aktivitātei. Finansējums tika piešķirts festivālam kopumā un lielākoties izmantots mākslinieku apmaksai.

Solīto strūklaku šovu atcēla

Festivāla reklāmā apmeklētājiem tika solīts arī strūklaku šovs, taču pasākumā tas nenotika.

Kokins apstiprināja, ka šovs tika atcelts aptuveni divas nedēļas pirms festivāla. Lēmums pieņemts, redzot, ka biļešu pārdošana nenotiek tik aktīvi, kā sākotnēji cerēts.

“Pēc pārdoto biļešu skaita redzēju, ka nav tādas aktivitātes un cilvēku nebūs ļoti daudz. Strūklaku šovs tika atcelts divas nedēļas pirms pasākuma,” skaidroja organizators.

Pēc viņa teiktā, pašvaldības finansējums nebija atsevišķi paredzēts strūklaku šova nodrošināšanai.

Pēc galveno mākslinieku uzstāšanās ieeja maksāja desmit eiro

Sociālajos tīklos pēc festivāla tika apspriesta arī informācija par bezmaksas ielūgumiem un būtisku ieejas cenas samazināšanu pasākuma noslēgumā.

Kokins noliedza, ka organizatori būtu masveidā dalījuši bezmaksas biļetes, lai palielinātu apmeklētāju skaitu.

Pēc viņa teiktā, daļa ielūgumu tika piešķirta sadarbības partneriem un festivāla rīkošanā iesaistītajiem cilvēkiem, taču tā esot ierasta prakse arī citos pasākumos.

Savukārt pēc plkst. 23.00, kad visi galvenie mākslinieki jau bija uzstājušies, ieejas maksa tika samazināta līdz desmit eiro.

Kokins skaidroja, ka organizatori vēlējās dot iespēju apmeklēt festivāla noslēgumu arī tiem cilvēkiem, kuriem sākotnējā biļetes cena bijusi pārāk augsta.

“Pēdējā dienā izdomājām — kāpēc gan neiedot ļoti mazu cenu, lai tie, kuri grib vienkārši pabūt festivāla atmosfērā, varētu atnākt,” viņš sacīja.

Organizators: reklāma bija vērsta arī uz Lietuvu

Sociālajos tīklos izskanēja kritika, ka festivāla reklāmas kampaņa galvenokārt bijusi vērsta uz Daugavpils auditoriju un tajā pārsvarā iesaistīti vietējie blogeri.

Kokins tam nepiekrita. Viņš apgalvoja, ka reklāma tika izvietota arī Lietuvā un festivālu apmeklēja daudz lietuviešu.

Precīzu ārvalstu viesu skaitu organizators nevarēja nosaukt.

Pēc Kokina domām, viena no problēmām bija tā, ka daļa auditorijas līdz galam nenoticēja, ka Daugavpilī varētu notikt šāda mēroga pasākums.

“Cilvēki mums nenoticēja, ka būs tiešām tik labs pasākums. Tie, kuri noticēja un atnāca, teica, ka bija ļoti labi,” sacīja Kokins.

Tehnisko nodrošinājumu koordinēja SIA “HLPLUS”

Festivāla tehnisko nodrošinājumu koordinēja uzņēmums no Daugavpils SIA “HLPLUS” jeb “Plus Event Agency”. Uzņēmuma valdes loceklis Haralds Luriņš “Chayka” stāstīja, ka tā komanda bija atbildīga par skatuvi, skaņas sistēmas uzstādīšanu un pārējo tehnisko darbu koordinēšanu.

Publiskajā informācijā pēc festivāla kā tehniskie partneri tika nosaukti vairāki Latvijas un Lietuvas uzņēmumi un speciālisti, tostarp “MUZ PRO RENTAL”, Lietuvas uzņēmums “Garsas LT”, Edgars Dzalbs un “DJ Rent”.

“MUZ PRO RENTAL” savā sociālo tīklu publikācijā rakstīja, ka festivālam nodrošinājis skatuves konstrukcijas un LED ekrānus. Tomēr Luriņš apgalvo, ka no šī uzņēmuma tika nomāti tikai LED ekrāni, bet skatuvi un pārējo tehnisko nodrošinājumu organizēja “HLPLUS”.

“Viņiem bija tikai ekrāni. Nav profesionāli publicēt ierakstu, no kura rodas iespaids, ka tas bija viņu projekts,” sacīja Luriņš.

Pēc viņa teiktā, viņš par publikāciju sazinājies ar “MUZ PRO RENTAL” īpašnieku un lūdzis informāciju precizēt.

Luriņš arī norādīja, ka sadarbībā ar uzņēmumu radušās problēmas gan montāžas laikā, gan citos darba posmos. Konkrētāk tās viņš neaprakstīja, taču “MUZ PRO RENTAL” darbu novērtēja kritiski.

Skaņas sistēmu SIA “HLPLUS” uzstādīja sadarbībā ar Lietuvas uzņēmumu “Garsas LT”. Daļu skaņas aparatūras nodrošināja Latvijas uzņēmums, bet daļu — Lietuvas partneris.

“Principā puse skaņas bija mūsu, puse — viņu. Mēs sadarbībā ar ‘Garsas’ realizējām skaņas sistēmas uzstādīšanu un visu pārējo,” skaidroja Luriņš.

Kopumā Luriņš tehnisko rezultātu vērtē pozitīvi. Viņaprāt, no tehniskā viedokļa “SEAGULL” bijis viens no labākajiem līdz šim Daugavpilī sarīkotajiem festivāliem.

“Es to neuzskatu par savu lielāko darbu, taču organizators paveica lielu darbu, atvedot uz Daugavpili tāda līmeņa māksliniekus. Par to viņam noteikti ir jāsaka paldies,” sacīja Luriņš.

Prelatovs: kopumā viss bija labi organizēts

Daugavpils vicemērs Igors Prelatovs festivālu vērtē pozitīvi.

“Par cipariem es nepateikšu, bet kopumā uzskatu, ka festivāls noritēja ļoti labi. Bija laba atmosfēra,” viņš sacīja.

Prelatovs norādīja, ka pirmo “SEAGULL” nevar tieši salīdzināt ar festivāliem Rīgā vai Liepājā, kuri tiek rīkoti jau vairākus gadus un arī saņem pašvaldību finansējumu.

Viņš piebilda, ka 2026. gada vasarā festivālu un citu pasākumu konkurence Latvijā bija īpaši liela. Tajā pašā nedēļas nogalē notika festivāls “Summer Sound” Liepājā un Rēzeknes pilsētas svētki.

Apmeklētāju skaitu, pēc Prelatova domām, varēja ietekmēt gan citi pasākumi, gan laikapstākļi.

“Tie, kuri apmeklēja festivālu, bija apmierināti. Par gaumi nestrīdas — vienmēr būs cilvēki, kuriem patīk, un cilvēki, kuri būs neapmierināti. Tas ir normāli,” viņš sacīja.

Prelatovs arī uzsvēra, ka viena no galvenajiem māksliniekiem ierašanās Daugavpilī pati par sevi bijusi nozīmīgs notikums. Neilgi pirms tam mākslinieks bija uzstājies pasaulē pazīstamajā elektroniskās mūzikas festivālā “Tomorrowland”.

Vicemērs pats apmeklēja “SEAGULL” un uzskata, ka pasākums bija labi organizēts. Tomēr viņš nevarēja atbildēt, vai festivāls sasniedzis finansējuma pieteikumā norādītos rādītājus un vai tā norisē konstatētas kādas neatbilstības.

Prelatovs skaidroja, ka nav bijis projektu vērtēšanas komisijas loceklis un nav redzējis apmeklētāju statistiku vai organizatoru atskaites.

“Es neredzēju statistiku, tāpēc par cipariem nevarēšu atbildēt. Tas ir jautājums organizatoriem un komisijai,” sacīja Prelatovs.

Atbalsts ir vajadzīgs, taču rezultātiem jābūt izmērāmiem

“Chayka” lūdza festivāla rezultātus komentēt arī pasākumu organizatoram Harijam Vucinam, uzņēmuma “13. STĀVS” īpašniekam.

Viņš pats festivālu neapmeklēja, tāpēc nevērtēja tā norisi klātienē, bet analizēja publiski redzamo reklāmas kampaņu, cenu politiku un organizatoru sniegto informāciju.

Vucins uzskata, ka Daugavpilī ir jāmēģina rīkot mūsdienīgus un dažādām auditorijām paredzētus pasākumus, tomēr, piešķirot tiem ievērojamu pašvaldības finansējumu, ir skaidri jānosaka izmērāmi rezultāti.

“Pluss ir tas, ka šādus pasākumus mēģina rīkot. Pašvaldībai vajag atbalstīt dažādus pasākumus, jo Daugavpilī to nav tik daudz. Taču ļoti jādomā, kam tiek dota nauda, kas ir rakstīts līgumā un ko organizatori ir solījuši izdarīt. Vajag zināt, cik cilvēku izdevies piesaistīt, cik biļešu pārdots un cik apmeklētāju bijuši tūristi. Atbalstīt vajag — jautājums ir par atdevi,” uzsvēra Vucins.

Par vienu no festivāla vājākajām vietām viņš uzskata reklāmas kampaņu. Elektroniskā mūzika, pēc Vucina teiktā, ir specifisks žanrs, tāpēc organizatoriem bija precīzi jānosaka mērķauditorija un kanāli, kuros to sasniegt.

“Nesapratu, kam un kur festivāls tika reklamēts.Šajā gadījumā tā ir Latgale, Lietuvas pierobeža un cilvēki citviet, kuri klausās elektronisko mūziku,” sacīja Vucins.

Viņaprāt, reklāmā lielāks uzsvars bija jāliek uz starptautiski pazīstamajiem māksliniekiem, nevis festivāla papildu piedāvājumu.

“Pasākumā galvenais ir mākslinieks. Vajadzēja vairāk stāstīt par māksliniekiem, biežāk viņus rādīt, vienoties par reklāmu radio un organizēt intervijas, nevis galvenokārt reklamēt ēdināšanu vai VIP zonu,” norādīja Vucins.

Viņš pievērsa uzmanību arī izvēlētajam datumam — “SEAGULL” notika vienlaikus ar Rēzeknes pilsētas svētkiem, kas varēja samazināt potenciālo apmeklētāju skaitu.

Kritiski Vucins vērtē arī lēmumu festivāla noslēgumā samazināt ieejas maksu līdz desmit eiro. Viņaprāt, cilvēki, kuri biļetes iepriekš iegādājušies par ievērojami augstāku cenu, šādā situācijā var justies nepatīkami pārsteigti.

“Ja sākumā biļeti pārdod par 50 eiro, bet beigās cilvēkus ielaiž par desmit eiro, jādomā, kā uz to skatīsies cilvēks, kurš samaksāja pilnu cenu,” sacīja Vucins.

Viņš uzsvēra, ka pasākumu tirgū iepriekšpārdošanas sākumā biļetes parasti ir lētākas, bet, tuvojoties pasākuma datumam, to cena pieaug.

“Ja rīkojas otrādi, nākamreiz cilvēki biļetes iepriekš nepirks un gaidīs pēdējo brīdi. Organizatoram tas ir problemātiski, jo tieši iepriekšpārdošana ļauj novērtēt pieprasījumu un ja nepieciešams aktivizēt mārketingu,” skaidroja Vucins.

Vienlaikus jāņem vērā, ka ieeja par desmit eiro bija pieejama tikai pēc plkst. 23.00, kad galvenie mākslinieki jau bija beiguši uzstāšanos.

Daugavpils nav vienīgā pašvaldība, kas atbalsta lielus mūzikas pasākumus

Pašvaldību finansējumu privāti rīkotiem festivāliem un koncertiem piešķir arī citās Latvijas pilsētās.

Saskaņā ar ReTV informāciju 2026. gadā Liepājas pašvaldība festivālam “Summer Sound” piešķīra 50 000 eiro un to apmeklēja gandrīz 50 000 cilvēku. Pašvaldība papildus nodrošināja arī sabiedrisko kārtību un pilsētas uzturēšanu lielā tūristu pieplūduma laikā.

Savukārt Rīgas pašvaldība ar kopumā 190 000 eiro līdzfinansēja A$AP Rocky un Kelvina Harisa koncertus — katram piešķirot 95 000 eiro, informē portāls LSM.

Pašvaldība: projektā bija plānoti vismaz 5000 apmeklētāju

Daugavpils pašvaldība portālam “Chayka” apstiprināja, ka festivāla projektā bija paredzēts klātienē pulcēt vismaz 5000 apmeklētāju. Tādējādi organizatoru minētais aptuveni 3000 cilvēku apmeklējums, ja tas apstiprināsies gala datos, būtu mazāks par projekta pieteikumā plānoto.

Pašvaldība skaidroja, ka pieteikumus vērtēja komisija saskaņā ar nolikumu “Līdzfinansējums festivālu īstenošanai”. Pēc projektu izvērtēšanas ar SIA “Lazko” tika noslēgts līgums par elektroniskās mūzikas festivāla “SEAGULL” rīkošanu.

Līgums paredzēja festivālu organizēt atbilstoši apstiprinātajai programmai un tāmei, ievērojot publisku pasākumu drošības un autortiesību prasības. Organizatoriem līgumā noteiktajā termiņā jāiesniedz arī precīza finanšu atskaite par piešķirto līdzekļu izlietojumu un saturiskā atskaite par projekta īstenošanu.

Atbilstoši pieteikumā izvirzītajiem mērķiem organizatoriem bija jānodrošina pasaules līmeņa mākslinieku un Baltijas dīdžeju uzstāšanās, kā arī publicitātes kampaņa medijos un mākslinieku oficiālajos saziņas kanālos, tādējādi veicinot Daugavpils atpazīstamību.

Pašvaldība arī norādīja, ka attiecīgajā konkursa kategorijā tika iesniegti tikai divi projektu pieteikumi un abi tika apstiprināti īstenošanai.

Organizatori pieļauj festivāla turpinājumu

Neraugoties uz to, ka festivāls nav nesis peļņu, Ēriks Kokins neizslēdz iespēju “SEAGULL” rīkot arī nākamgad.

Pēc viņa teiktā, pozitīvās apmeklētāju atsauksmes dod motivāciju turpināt darbu un nākamajā reizē labot pieļautās kļūdas.

“Man gribas, lai Daugavpilī būtu šāds festivāls. Nākamgad mēs varētu novērst kādas kļūdas. Taču gribētos, lai vietējie iedzīvotāji nāk un atbalsta šādus pasākumus. Bez cilvēku atbalsta tie nevarēs notikt,” sacīja Kokins.