“Es te sarēķināju… Šo divu dienu laikā es nolasīju 340 jautājumus,” pēc Daugavpils kausa noslēguma sacīja viens no tā organizatoriem un spēles vadītājs Aleksandrs Barbakadze.
Šis skaitlis labi raksturo pirmā divu dienu intelektuālo spēļu festivāla mērogu Daugavpils vēsturē. Uz mūsu pilsētu ieradās komandas no Latvijas, Lietuvas un citām Eiropas valstīm. Daudziem šādi braucieni ir ne tikai sacensības, bet arī iespēja satikt draugus un iepazīt jaunu pilsētu.
Arī šī raksta autore piedalījās festivālā — gan kā viena no organizatorēm, gan kā spēlētāja. Tāpēc šis ir ne tikai reportāžas stāsts, bet arī ieskats notikumos no iekšpuses.
Daugavpils intelektuālo spēļu kartē
Tieši Daugavpilī pirms vairāk nekā 40 gadiem aizsākās Latvijas intelektuālā kustība. Daudzus gadus tieši šeit notika Latvijas čempionāts sporta spēlē “Kas? Kur? Kad?”, pulcējot komandas no visas valsts.
Kad čempionātu sāka rīkot pārmaiņus Daugavpilī un Rīgā, organizatori nolēma saglabāt tradīciju ik gadu rīkot intelektuālās spēles arī Daugavpilī. Tā 2024. gadā, kad Latvijas čempionātu uzņēma Rīga, radās Daugavpils kauss.
Gan Latvijas čempionāti, gan pirmais Daugavpils kauss līdz tam vienmēr ietilpa vienā spēļu dienā. Taču 2026. gada festivāls ļoti ātri sāka diktēt savus noteikumus.
Kāpēc ar vienu dienu izrādījās par maz
Sākotnēji turnīru bija plānots rīkot aprīļa sākumā, pēc tam to pārcēla uz maija vidu. Taču pieteikumu skaits izrādījās negaidīti mazs — pavasaris tradicionāli ir bagāts ar intelektuālo spēļu festivāliem, un daudzas komandas savus braucienus jau bija saplānojušas.
Tieši tad izskanēja doma: ja jau jāmēro ceļš pāri visai Latvijai vai pat no citas valsts, ar vienu spēļu dienu nepietiek. Daudz interesantāk ir Daugavpilī pavadīt visu nedēļas nogali. Tā vienas dienas turnīrs pārtapa par divu dienu festivālu.
Jaunie datumi tika noteikti uz 18. un 19. jūliju, taču arī tos nācās mainīt — tajā pašā nedēļas nogalē Liepājā notika “Prāta Vētras” koncerts, kuru plānoja apmeklēt daudzi potenciālie dalībnieki. Galu galā organizatori apstājās pie 11. un 12. jūlija.
Pat pēc tam, kad bija atrastas telpas, panākta vienošanās ar jautājumu redaktoriem un nokomplektēts dalībnieku sastāvs, organizatori nebija pārliecināti, ka visi šķēršļi jau ir aiz muguras.
Kā festivāla atklāšanā sacīja Aleksandrs Barbakadze: “Mums ir viena māņticība. Ja liela ceļojuma sākumā gadās kāds misēklis, tālāk viss izdosies. Bet šis festivāls savāca veselu misēkļu bingo!”
Plaša ģeogrāfija un spēcīgs sastāvs
Komentāri par “misēkļu bingo” patiesībā bija vien organizatora paškritika. Kopumā viss izdevās ļoti labi. Ja festivāls ar kaut ko īpaši varēja lepoties, tad tas bija iespaidīgais dalībnieku sastāvs.
Uz Daugavpili ieradās četras vietējās komandas — burtiski no mazākajiem līdz pieredzējušākajiem spēlētājiem. Skolēnu komanda “Tigri” godam izturēja abas spēļu dienas līdzās pieredzējušiem erudītiem. Festivālā piedalījās arī septiņas komandas no Rīgas. Savukārt starptautisku mērogu tam piešķīra divas komandas no Lietuvas un divas spēcīgas apvienotās izlases, kurās spēlēja dalībnieki no Vācijas, Nīderlandes, Somijas, Šveices, Anglijas un Izraēlas.
Ko spēlēja?
Festivāla programmas pamatu veidoja sporta spēle “Kas? Kur? Kad?” — deviņas kārtas un 108 jautājumi. Atšķirībā no televīzijas spēles, šeit vienlaikus spēlē visas komandas. Pie katra galda sēž seši spēlētāji, viņiem ir viena minūte apspriedei un jāiesniedz viena kopīga atbilde, kas vai nu nes punktu, vai arī ne.
Astoņas labākās komandas pēc atsevišķas atlases kvalificējās arī “Erudītu kvartetam”. Šajā disciplīnā komanda jautājumu kopīgi neapspriež. Spēlētāji iziet pa vienam, un tiesības atbildēt iegūst tas, kurš pirmais nospiež pogu.
Bija arī viktorīna
Par viktorīnu gribas pastāstīt atsevišķi — tā izrādījās pavisam citāda nekā daudzas ierastās viktorīnas, kurās var nesteidzīgi spēlēt pie alus glāzes.
Tā bija izvēles disciplīna, tāpēc daļa dalībnieku pēc pirmās spēļu dienas izvēlējās vienkārši atpūsties un izbaudīt pilsētu. Galu galā pie spēles galdiem pulcējās astoņas komandas — tieši tik, cik varēja uzņemt grilbārs “BBQ Garage”.
Jautājumus sagatavoja Kijivas redaktori Viktorija Malandina un Eduards Golubs. Viņu veidotie jautājumi jau kļuvuši par neatņemamu Aleksandra Barbakadzes komandas rīkoto festivālu sastāvdaļu. Tā ir organizatoru apzināta izvēle — kopš pilna mēroga kara sākuma viņi turpina sadarboties ar Ukrainas redaktoriem un atbalstīt viņu darbu.
“Kviz-lendlīze” bija veltīta Baltijas valstīm — to kultūrai, virtuvei un ievērojamām personībām. Iepriekš līdzīgs jautājumu komplekts tika izspēlēts festivālā Čehijā. Kā stāsta Eduards Golubs, šīs viktorīnu sērijas ideja ir iepazīstināt dalībniekus ar valstīm un reģioniem, kas atbalsta Ukrainu.
Nebija viegli — daudz kas prasīja padomāt. Taču vienlaikus jautājumi bija uzrakstīti ar tik lielu cieņu un pateicību Latvijai, Lietuvai un Igaunijai, ka radās pat savdabīga lepnuma sajūta: jā, tie esam mēs, un tas ir stāsts arī par mums.
Turklāt viktorīna varēja arī nenotikt. Nedēļā pirms festivāla Kijiva vairākkārt nonāca masīvu apšaudžu mērķī. Tas redaktorus neapturēja, taču būtiski aizkavēja darbu — jautājumus nācās gatavot steigā, un dažas kārtas organizatori saņēma burtiski pēdējā brīdī.
Festivāls nav tikai jautājumi…
Organizatoram svarīgi ir viss — ne tikai tas, kā noritēs spēles, bet arī tas, cik labi jutīsies dalībnieki, kad viņi piecelsies no spēļu galdiem. Jo īpaši tad, ja viss notiek savā dzimtajā pilsētā.
Šajā ziņā izvēlētie festivāla datumi izrādījās īpaši veiksmīgi. Drifta festivāls, vēsturiskās rekonstrukcijas festivāls “Dinaburga 1812” — šķita, ka Daugavpils nolēmusi parādīt visu, uz ko tā ir spējīga.
Kāds dalībnieks no Rīgas atzina, ka bijis lieliski paēst šašliku svaigā gaisā un noskatīties vēsturisko balli. Viņš piebilda, ka no visiem braucieniem uz Daugavpili šis kļuvis par viņa mīļāko.
Savukārt viešņa no Minhenes pastāstīja, ka pēc viktorīnas paspējusi ne tikai noskatīties balli cietoksnī, bet arī piedalīties deju meistarklasē, kas viņai sagādājusi lielu prieku.
Vieni priecājās par iespēju nesteidzīgi atpūsties viesu namā ārpus pilsētas. Savukārt citi nākamajā rītā ar smiekliem stāstīja par piedzīvojumiem īrētā dzīvoklī un tā savdabīgajiem saimniekiem. Kāds sarīkoja vakaru ar dziesmām ģitāras pavadījumā — intelektuālo spēļu cienītāji šādas tradīcijas augstu vērtē. Bet citi izmantoja iespēju nogaršot slavenos milzu čeburekus vienā no Daugavpils restorāniem.
…bet arī rezultāti
Par galvenā turnīra uzvaru izšķirošā cīņa norisinājās otrās spēļu dienas noslēgumā. Pēc pēdējās kārtas apvienotā komanda “Letučij gollandec” un Lietuvas komanda “Passažiri LTG” bija iekrājušas vienādu rezultātu — 82 punktus.
Uzvarētāju noteica pārspēle — trīs papildu jautājumu mini duelis. Tajā pārāki izrādījās “Letučij gollandec”, “Passažiri LTG” izcīnīja otro vietu, bet bronzas godalgas ieguva vēl viena apvienotā komanda — “Na vsjakij slučaj”.
“Erudītu kvartetā” uzvarēja pašreizējie Latvijas čempioni — komanda “X-promt”. Otro vietu ieguva Rīgas komanda “uže pobeda”, bet trešo — “Letučij gollandec”.
Arī viktorīnā uzvarēja “X-promt”. Sudraba godalgas ieguva vēl viena Rīgas komanda — “Centrovije”, savukārt bronza atkal tika “Letučij gollandec”, kas līdz ar to kāpa uz goda pjedestāla visās trīs festivāla disciplīnās.
Uz atkal tikšanos!
Dalībniekiem apbalvošanas ceremonija nozīmē festivāla beigas un došanos mājup. Organizatoriem savukārt tā ir iespēja uz mirkli atvilkt elpu, pateikt paldies visiem, kuri palīdzēja festivālam notikt, un sākt gatavoties nākamajiem pasākumiem.
Daugavpils kauss tapa, pateicoties Daugavpils valstspilsētas pašvaldībai, “Park Hotel Latgola”, grilbāram “BBQ Garage”, SIA “Sa-Ša studija”, fotogrāfam Jurijam Berdņikovam, spēles un apelāciju žūrijai, asistentiem, jautājumu redaktoriem un, protams, pašiem dalībniekiem, kuri uz Daugavpili bija atbraukuši no dažādām valstīm. Paldies visiem, kuri padarīja šo nedēļas nogali iespējamu!
Kā atzina viens no dalībniekiem: “Pirmajam festivālam, kas tika sagatavots diezgan īsā laikā, viss izdevās lieliski. Esmu pārliecināts, ka tad, kad tas kļūs par regulāru un trīs dienu festivālu, būs vēl labāk.”
Savukārt Aleksandrs Barbakadze pēc festivāla noslēguma sacīja: “Nebija ideāli. Ir pie kā piestrādāt. Taču, neraugoties ne uz ko, mums izdevās nodot kaut ko patiešām svarīgu — mūsu vaibu.”
