20. jūlijā pie Ilūkstes Kultūras un mākslas centra uz asfalta nokrita bezdelīgas ligzda. Pieci putnēni brīnumainā kārtā palika dzīvi. Deviņu dienu laikā putnēnus atradusī Jūlija Senkāne iemācījās tos barot ik pēc pusstundas, ķert sienāžus un celties piecos no rīta – gluži kā bezdelīgu mamma.
Šis ir stāsts par to, kā nejaušība, atsaucīgu cilvēku padomi un liela pacietība deva mazajiem putniem iespēju izaugt.
Pirmie padomi: sasildīt, pabarot un nekrist panikā
“Mana šodiena sākās šādi. Nokrita bezdelīgas ligzda, pieci putnēni gulēja uz asfalta. Pagaidām visi ir dzīvi, bet ko darīt tālāk, man nav ne jausmas,” savā Facebook lapā rakstīja Jūlija.
Viņa nekavējoties vērsās pēc palīdzības biedrībā “Drauga spārns“, kas palīdz nelaimē nonākušiem savvaļas putniem.
Tur paskaidroja, ka vispirms putnēni jāsasilda – jāieliek kartona kastē uz mīksta auduma un blakus jānovieto silta ūdens pudele. Kamēr vecāki par tiem nevar parūpēties, mazuļi būs jābaro cilvēkam – aptuveni ik pēc pusstundas.
Par piemērotāko barību speciālisti ieteica sīkus kukaiņus – odus, mušas, to kāpurus, sarkanos mušu kāpurus un miltu tārpus. Pirmajās dienās drīkst dot arī vārītu olu.
Tikmēr padomus sāka sniegt arī Facebook lietotāji.
Uz aicinājumu ieskatīties komentāros atsaucās arī Latvijas ornitologs, Latvijas Universitātes profesors Indriķis Krāms. Viņš pieļāva, ka putnēni, visticamāk, ir mājas bezdelīgas, nevis svīres, un ieteica pēc iespējas ātrāk novietot mazuļus tuvāk vietai, kur atradās ligzda, lai vecāki tos varētu atrast un turpināt barot.
Taču šajā gadījumā tas nebija iespējams.
“Tā ir Kultūras centra centrālās ēkas trešā stāva fasāde. Ļoti augstu, ligzdas vairs nav, un neko piestiprināt pie fasādes man neļaus,” skaidroja Jūlija.
“Problēma nav tajā, ar ko pabarot, bet gan – kā”
Pirmās stundas izrādījās visgrūtākās. Padzirdīt putnēnus izdevās, bet pabarot – ne.
“Problēma nav tajā, ar ko pabarot, bet gan – kā. Viņi paši vēl neņem barību,” komentāros rakstīja Jūlija.
Drīz vien sekoja padomi no cilvēkiem, kuriem jau bija nācies aprūpēt bezdelīgu mazuļus. Viņi sīki izskaidroja, kā uzmanīgi atvērt knābi, ar ko aizstāt pinceti, lai netraumētu putnēnu, un kā pareizi ievietot barību. Viena no komentētājām pat ieteica izgatavot mīkstu “pinceti” no piena pakas kartona.
Papildu pārbaudījums bija arī laikapstākļi.
“Kā par spīti sākās lietus. Parasti verandā ir mušas, odi – viss iespējamais, bet šodien nekā nav,” rakstīja Jūlija.
Todien viņai izdevās mazuļus nedaudz pabarot ar sasmalcinātu vārītu olu, kas bija atšķaidīta ar siltu ūdeni, bet pēc tam sākās kukaiņu meklēšana.
“Viņi tevi pēc tam sauks par mammu!”
Jau nākamajā dienā parādījās pirmās labās ziņas.
“Pagaidām nekādu būtisku pārmaiņu nav, bet diennakts ir pagājusi – un tas jau ir labi. Mācos rūpēties par šādiem putniem un ceru uz labāko,” savā Facebook lapā rakstīja Jūlija.
Putnēnus barot kļuva vieglāk, lai gan viens no tiem joprojām bija ievērojami vājāks par pārējiem.
Komentāros kāda lasītāja pajokoja: “Mazulīši! Viņi tevi pēc tam sauks par mammu! Tu esi malacis!”
Jūlijas atbilde bija ne mazāk sirsnīga: “Varbūt arī sauks, tikai es putnu valodu nesaprotu.”
Atvaļinājums var pagaidīt
Pēc nedēļas rūpju nebija kļuvis mazāk, taču bija skaidrs, ka visas pūles nav bijušas veltīgas.
“Pagājusi nedēļa, kopš putnēni nonāca pie manis. Kaimiņiem droši vien ir jautri vērot, kā pieaugusi sieviete pļavā ķer sienāžus,” 28. jūlijā rakstīja Jūlija.
Viņa atzīst, ka pirmās dienas bijušas gandrīz tikpat sarežģītas kā rūpes par mazu bērnu. Putnēnu aprūpe prasīja daudz spēka – ne tik daudz fiziski, cik emocionāli. Pat ieplānoto atvaļinājumu nācās atlikt.
Tomēr nožēlas viņas vārdos nav: “Nekas traks. Nolēmu atvaļinājumu pārcelt uz rudeni vai vasaras beigām, ja līdz mēneša beigām izdosies viņus dabūt spārnos.”
Priekšā – pirmie lidojumi
Pašlaik četri putnēni attīstās normāli. Viens joprojām ir vājāks par pārējiem – vienam spārnam spalvas neveidojas tik labi, kā vajadzētu. Tomēr Jūlija cer, ka arī viņš kļūs stiprāks.
“Lidot viņiem jums rādīt priekšā noteikti nevajadzēs – putnu instinkts viņus nepievils,” komentāros rakstīja kāda sieviete.
“Jā, bet viņus vajag iedrošināt – viegli pamest uz augšu virs kaut kā mīksta, lai nesasistos,” atbildēja Jūlija.
Šķiet, līdz šim brīdim vairs nav atlicis ilgi gaidīt. Un, ja viss izdosies, pavisam drīz pieci mazie putnēni, kuri vēl pirms deviņām dienām bezpalīdzīgi gulēja uz asfalta, pirmo reizi pacelsies debesīs.
