Otrdien, 21. jūlijā, Ministru kabinets apstiprināja Andra Kulberga vadītās valdības rīcības plānu.
Tajā iekļauti 150 pasākumi, kurus valdība apņēmusies īstenot savas darbības laikā. Vēl 35 darbi varētu tikt veikti, ja tiem izdosies atrast papildu finansējumu, neradot negatīvu ietekmi uz valsts budžetu.
Par galvenajām valdības prioritātēm noteikta valsts drošība, tostarp droša vēlēšanu norise, cīņa pret korupciju un karteļiem, valsts budžeta stabilitāte, efektīvāka pārvalde un Latvijas ekonomikas konkurētspējas stiprināšana. Plānā iekļauti arī pasākumi veselības aprūpes, sociālās aizsardzības, demogrāfijas, izglītības un kultūras jomā.
Preses konferencē pēc valdības sēdes Kulbergs rīcības plānu raksturoja kā dokumentu, kurā apkopoti valdības konkrētie solījumi.
“Tur ir visi mūsu darbi, ko esam apņēmušies realizēt,” sacīja Ministru prezidents.
Sākotnēji bija vairāk nekā 200 darbu
Sākotnējā valdības rīcības plāna versijā bija iekļauti 215 pasākumi, taču pēc Finanšu ministrijas un Valsts kancelejas izvērtējuma to skaits samazināts līdz 150.
Kulbergs skaidroja, ka sarakstā bija jāatstāj tikai tie darbi, kurus iespējams paveikt valdībai pieejamajā laikā un ar reāli pieejamu finansējumu.
“Tajos ir jābūt tādiem darbiem, kas ir fiziski izpildāmi un finansiāli apmaksājami šīs valdības noteiktajā laika termiņā. To bija pārāk daudz. Tika izņemti tie, kas šajā laika posmā nav realizējami vai kam nav pieejams finansējums,” sacīja premjers.
Pēc viņa teiktā, plānā palikuši 150 darbi, no kuriem 61 noteikts kā ministru galvenās prioritātes — aptuveni trīs svarīgākie darbi katram ministram.
“Patiesībā process bija ļoti vienkāršs. Finanšu ministrija un Valsts kanceleja izvērtēja: vai šie punkti ir izpildāmi līdz vēlēšanām — ir vai nav? Otrs — finanšu ietilpība. Ir vai nav? Viss,” plāna pārskatīšanu raksturoja Kulbergs.
Premjers uzsvēra, ka arī samazinātā prioritāšu saraksta izpilde valdībai nebūs vienkārša.
“Mums būs liels izaicinājums izpildīt 61 darbu. Nelipināsim klāt vēl nākamos. Ja pārējos varēs īstenot — labi, bet galvenais fokuss ir uz šīm prioritātēm,” sacīja Kulbergs.
Daļai solījumu finansējums vēl nav garantēts
No 61 prioritārā pasākuma 17 ir finansiāli ietilpīgi. Tas nozīmē, ka to īstenošana būs atkarīga no budžeta iespējām un valdības spējas vienoties par nepieciešamo finansējumu.
Kulbergs preses konferencē atzina, ka pašreizējie ekonomikas rādītāji nav tik labi, kā bija prognozēts, veidojot valsts budžetu.
“Ekonomikā mēs par 0,4 procentpunktiem atpaliekam no tā, kas tika prognozēts budžetā. Tas ir pirmais un galvenais indikators, kura dēļ mēs nevaram atļauties vaļību finansiāli ietilpīgos pasākumos,” sacīja Ministru prezidents.
Viņš norādīja, ka par 17 finansiāli ietilpīgo prioritāšu īstenošanu vēl būs nepieciešamas diskusijas.
“Ja atradīsim kopsaucēju un varēsim to finansiāli segt, šie darbi tiks īstenoti,” sacīja Kulbergs.
Raugoties pēc valdības deklarācijā noteiktajām jomām, 37 rīcības plāna pasākumi saistīti ar budžeta stabilizāciju un izdevumu efektivitāti, savukārt 34 pasākumi — ar drošības situācijas stabilizēšanu un ārlietām. Vēl 21 pasākums paredzēts birokrātijas un administratīvā sloga mazināšanai.
Latgalei un austrumu pierobežai sola īpašu regulējumu
Viens no Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) galvenajiem uzdevumiem būs sagatavot politiski un juridiski pamatotu piedāvājumu īpašam atbalsta regulējumam Latgales reģionam un Latvijas austrumu pierobežai.
Pagaidām publiskotajā informācijā nav detalizēti norādīts, kādus atbalsta instrumentus šis regulējums varētu ietvert, kāds finansējums tam būs nepieciešams un kad tas varētu stāties spēkā.
VARAM uzdots arī sagatavot regulējumu vietējās demokrātijas stiprināšanai, paplašinot pašvaldību iespējas lemt par savas teritorijas attīstību.
Savukārt Finanšu ministrijai jāizstrādā priekšlikumi pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas izmaiņām, lai pašvaldībām būtu līdzvērtīgākas iespējas nodrošināt savas funkcijas.
Latgales un citu reģionu iedzīvotājiem nozīmīgs varētu būt Satiksmes ministrijas uzdevums izstrādāt plānu, lai nodrošinātu līdzsvarotu, pieejamu un finansiāli ilgtspējīgu reģionālā sabiedriskā transporta darbību visā Latvijas teritorijā.
Dokumentu sadarbībā ar Autotransporta direkciju paredzēts sagatavot līdz 2026. gada 1. oktobrim. Vienlaikus valdības rīcības plānā konkrēti pasākumi pagaidām nav atklāti — nav zināms, vai tiks mainīts maršrutu tīkls un kustības saraksti, saglabāti esošie reisi vai piešķirts papildu finansējums.
Pēc Latgales izbraukuma sēdes pārskatīts patvertņu projekts
Preses konferencē Kulbergs atsevišķi pievērsās patvertņu izveides programmai, kas tika apspriesta arī valdības izbraukuma sēdē Latgalē.
Premjers atzina, ka līdzšinējais projekts nav darbojies, jo bijis pārāk dārgs un birokrātisks.
“Patvertņu projekts bija kļūda. Tas netika realizēts. Eiropas finansējums bija pieejams vairāk nekā 500 patvertnēm, bet nekas negāja uz priekšu, jo projekts bija stipri par dārgu un stipri par birokrātisku,” sacīja Kulbergs.
Pēc viņa teiktā, Iekšlietu ministrija, Ekonomikas ministrija un VARAM vienojušās par prasību vienkāršošanu. Paredzēts izmantot tipveida patvertņu projektus, kurus varētu izmantot ne tikai pašvaldības, bet arī privātpersonas un juridiskās personas.
“Tas būs stipri lētāk un vienkāršāk. Šādā veidā mēs varam ātrāk apgūt finansējumu un realizēt projektus dzīvē, lai cilvēkiem apdraudējuma gadījumā būtu, kur patverties,” sacīja Ministru prezidents.
Kulbergs pauda cerību, ka pēc nosacījumu pārskatīšanas patvertņu izveides process tiks paātrināts un pieejamo finansējumu izdosies izmantot noteiktajā termiņā.
Drošība, migrācija un vēlēšanu sistēmas
Aizsardzības ministrijai uzdots pārņemt un Latvijas aizsardzības sistēmā integrēt Ukrainas pieredzi, kā arī turpināt Nacionālo bruņoto spēku spēju attīstīšanu.
Iekšlietu ministrijas prioritārie darbi būs migrācijas politikas plāna izstrāde, migrācijas ierobežošanas pasākumi, civilās aizsardzības sistēmas pilnveidošana un iekšlietu dienestu kapacitātes stiprināšana.
Ārlietu ministrijas fokusā būs valsts un ekonomiskās drošības stiprināšana, Latvijas pilsoņu ārvalstīs līdzdalības palielināšana vēlēšanās, atbalsta sniegšana Ukrainai un Latvijas interešu aizstāvēšana sarunās par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu 2028.–2034. gadam.
Savukārt VARAM galvenais uzdevums būs nodrošināt 15. Saeimas vēlēšanām nepieciešamo digitālo risinājumu sagatavošanu, pārbaudi un ieviešanu.
Kulbergs preses konferencē drošu vēlēšanu norisi nosauca par vienu no valdības galvenajām prioritātēm. Valdība arī atbalstījusi papildu finansējumu Centrālajai vēlēšanu komisijai vēlēšanu platformas izstrādes pabeigšanai, uzraudzībai un kontrolei.
Pārskatīs budžeta izdevumus un iepirkumu līgumus
Finanšu ministrijai uzdots nodrošināt pastāvīgu un sistemātisku valsts budžeta izdevumu pārskatīšanu. Ministrijai arī jāsakārto informācijas publiskošana par noslēgtajiem iepirkumu līgumiem.
Ekonomikas ministrija iecerējusi izveidot “Altum” pašu kapitāla fondu, turpināt daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanu, samazināt administratīvo slogu tirdzniecībā un būtiski paātrināt būvniecības ieceru īstenošanu.
Savukārt Klimata un enerģētikas ministrijas prioritātes būs enerģētikas infrastruktūras drošība, uzņēmējdarbības vides sakārtošana un sagatavošanās apkures sezonai.
“Rail Baltica”, “airBaltic” un reģionālais transports
Satiksmes ministrijas galvenās prioritātes būs “Rail Baltica” projekta turpmākās virzības reālistiska modeļa izstrāde, “airBaltic” stratēģijas maiņa un uzņēmuma finanšu situācijas stabilizācija.
Ministrijai jāizstrādā arī rīcības plāns reģionālā sabiedriskā transporta nodrošināšanai.
Zemkopības ministrijai savukārt jāturpina pārstāvēt Latvijas lauksaimnieku un zivsaimniecības nozares intereses sarunās par ES daudzgadu finanšu ietvaru 2028.–2034. gadam, kā arī jāsakārto meža nozares attīstības un pārvaldības sistēma.
Vienotais e-pieraksts un slimnīcu tīkla reorganizācija
Veselības ministrijas prioritātēs iekļauta slimnīcu tīkla reorganizācija. Publiskotajā informācijā vēl nav precizēts, kuras ārstniecības iestādes un kādā veidā šīs pārmaiņas varētu skart.
Ministrijai jāizveido arī pacientu vienotais e-pieraksts, kura mērķis būs samazināt rindas uz veselības aprūpes pakalpojumiem. Vēl viens uzdevums ir recepšu medikamentu izmaksu samazināšana pacientiem.
Labklājības ministrija plāno sākt tā dēvētās bāzes pensijas ieviešanu, strādāt pie ģimenes valsts pabalsta palielināšanas un paplašināt Goda ģimenes statusu.
Arī daļa šo pasākumu būs atkarīga no valsts budžeta iespējām.
Pārskatīs “Skola 2030”
Izglītības un zinātnes ministrijai uzdots pārskatīt vispārējās izglītības saturu “Skola 2030”. Tāpat ministrijai jānodrošina izglītības pieejamība, ņemot vērā bērnu labākās intereses un drošības izaicinājumus.
Viens no prioritārajiem uzdevumiem būs arī nepieļaut Latvijas augstākās izglītības eksporta izmantošanu negodprātīgai ekonomiskajai imigrācijai.
Kultūras ministrija paredzējusi pievērsties Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspējai un demokrātiskas, Latvijas nacionālajām interesēm atbilstošas mediju vides stiprināšanai.
Ministrijai jāveic arī Sabiedrības integrācijas fonda funkciju, administrēto programmu un izdevumu efektivitātes audits, pēc kura jāpiedāvā risinājumi fonda turpmākajai darbībai.
Par progresu ministriem būs jāatskaitās katru mēnesi
Ministru prezidents reizi mēnesī sasauks īpašas Ministru kabineta rīcības apspriedes, kurās ministriem būs jāziņo par prioritāro pasākumu īstenošanas progresu.
Pirmais pārskats par valdības rīcības plānā iekļauto prioritāro pasākumu izpildi ministrijām jāiesniedz Valsts kancelejā līdz 2026. gada 30. jūlijam.
Apkopoto informāciju Valsts kanceleja publicēs Ministru kabineta tīmekļvietnē, lai sabiedrība varētu sekot līdzi tam, kuri valdības solījumi tiek izpildīti, kuri kavējas un kuru īstenošanai vēl nav atrasts nepieciešamais finansējums.
