Aiz aizvērtām durvīm: Valsts policijas eksperti par to, kā Latgalē cīnās ar vardarbību ģimenē

Vardarbība ģimenē ir problēma, kas joprojām bieži paliek “neredzama” Latvijas sabiedrībā. Par to nav pieņemts runāt pie svētku galda, bet zilumus uz kaimiņienes rokām daudzi joprojām noraksta uz “neveiksmīgu kritienu”.

Tomēr statistika un reālās policijas hronikas liecina: vardarbība ģimenē nav nejaušība un nav “personīga lieta”, bet gan sistēmiska problēma, kurai Latgalē ir sava specifika un dziļums.

“Chayka” turpina darbu pie projekta “Klusuma robeža: Latgales balsis pret vardarbību” un jau stāstīja par centra MARTA un tā Latgales filiāles darbību. Šoreiz mēs piedāvājam jums paskatīties uz vardarbības ģimenē problēmu no policijas skatpunkta.

Mums palīdzēs eksperti: Valsts policijas Prevencijas vadības biroja priekšniece Tatjana Caune un Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja prevencijas grupas galvenā inspektore Inese Snarska.

Problēmas mērogs: ko saka statistika

Situācija saistībā ar ģimenes konfliktiem Latgalē joprojām ir saspringta, lai gan kopējie skaitļi valstī pēdējos gados uzrāda viļņveidīgu dinamiku.

Saskaņā ar datiem, ko “Chayka” žurnālistiem sniegusi Valsts policija, 2023. gadā Latvijā tika reģistrēti 8 243 incidenti, kas klasificēti kā “ģimenes konflikts”; 1 788 no tiem – Latgalē.

2024. gadā bija vērojams straujš pieaugums – izsaukumu skaits valstī palielinājās līdz 10 184, tajā pašā laikā Latgales reģionā fiksēto gadījumu skaits bija 1 497.

2025. gadā kopējā statistika samazinājās (7 838 gadījumi Latvijā, 1 416 Latgalē), savukārt 2026. gada pirmajā ceturksnī Latvijā jau reģistrēti 1 912 šādi gadījumi, 338 no tiem – Latgalē.

Policija uzsver, ka ne katrs izsaukums ir saistīts tieši ar fizisku vardarbību. Būtiska daļa iesniegumu attiecas uz sadzīviska rakstura strīdiem, īpašuma sadali vai asiem konfliktiem par bērnu saskarsmes kārtību. Tomēr pats izsaukuma fakts liecina par to, ka situācija ģimenē ir izgājusi no kontroles.

Cilvēki aiz skaitļiem: vardarbības veicēja un upura profils

2025. gada datu analīze ļauj izveidot skaidru šo konfliktu dalībnieku demogrāfisko profilu. Tie ne vienmēr pieder pie “marginālajiem slāņiem”, kā pieņemts uzskatīt sabiedrībā.

• Vecums: vidējais vardarbības veicēja vecums Latgalē un Latvijā ir 44 gadi, tajā pašā laikā vidējais upura vecums – 48 gadi.
• Dzimumu disbalanss: statistika ir nepielūdzama – 95% gadījumu aizsargājamā persona (upuris) ir sieviete.
• Laika faktors: vardarbība visbiežāk notiek tad, kad ģimenes locekļi ir mājās un nav darbā. 40% no visiem lēmumiem par nošķiršanu tiek pieņemti brīvdienās. Bīstamākais laiks darba dienās ir vakara stundas no plkst. 18.00 līdz plkst. 22.00, kad tiek fiksēti 33% incidentu.
• Alkohols: ievērojama daļa ģimenes konfliktu notiek reibuma stāvoklī, kas kļūst par uzkrātās spriedzes katalizatoru.

Latgales specifika: nabadzība un viensētu klusums

Latgale ir reģions ar īpašu sociālekonomisko klimatu, kas atstāj iespaidu uz vardarbības ģimenē raksturu. Iepriekš sarunā ar centra MARTA Latgales filiāles vadītāju mēs noskaidrojām, ka šeit biežāk nekā citos reģionos tiek fiksēti ekonomiskās vardarbības jeb finanšu kontroles gadījumi. Tā ir situācija, kad viens partneris pilnībā kontrolē otra finanses, liedzot viņam iespēju nopirkt pat pirmās nepieciešamības preces, kas padara upuri pilnībā atkarīgu. Uz šo tendenci norāda arī Valsts policijas eksperti.

Sociālekonomiskie faktori – nabadzība, bezdarbs un zems izglītības līmenis – rada pastāvīgu spriedzi un bezcerības sajūtu, kas ģimenē var izpausties kā agresija.

Pastāv arī dziļa atšķirība tajā, kā vardarbība izpaužas atkarībā no dzīvesvietas:

• pilsētās (Daugavpils, Rēzekne) vardarbību bieži ietekmē stress no finansiālās nedrošības un savstarpēja atsvešinātība. Tomēr pilsētā palīdzība ir pieejamāka – sociālie dienesti un krīzes centri atrodas “pa rokai”;
• lauku apvidū, īpaši attālās viensētās, vardarbība kļūst patiesi “latenta”. Upuri baidās no kaimiņu nosodījuma, jo mazos ciematos “visi visu zina”. Fiziskais attālums no palīdzības centriem padara bēgšanu no bīstamas vides praktiski neiespējamu bez svešas palīdzības.

Kāpēc upuri izvēlas klusēt?

Policija atzīst, ka pastāv ievērojams latentās (slēptās) noziedzības slānis. Bez detalizētiem pētījumiem nav iespējams precīzi pateikt, cik vardarbības gadījumu paliek aiz aizvērtām durvīm.

Galvenie iemesli, kāpēc cietušie nevēršas policijā:

• bailes: vardarbības veicējs iebiedē upuri ar vēl lielāku izrēķināšanos sūdzības gadījumā;
• ekonomiskā atkarība: bailes pazaudēt jumtu virs galvas vai iztikas līdzekļus;
• bērni: bailes, ka dienestu iejaukšanās novedīs pie bērnu izņemšanas no ģimenes;
• “Stokholmas sindroms”: iracionāla cerība, ka partneris mainīsies, vai kauna sajūta par “ģimenes reputācijas sagraušanu”;
• neuzticēšanās sistēmai: pārliecība, ka policija neko neizdarīs vai ka situācija jārisina “pašu spēkiem”.

Skumji, bet fakts: pat pēc policijas iejaukšanās daudzi upuri atgriežas pie vardarbības veicējiem, neskatoties uz piedzīvotajām sāpēm un piemērotajiem aizsardzības pasākumiem.

Policijas algoritms: glābšana bez liekiem vārdiem

Šodien policijas rīcība pēc izsaukuma uz ģimenes konfliktu ir skaidri reglamentēta. Ja uz numuru 112 pienāk informācija par vardarbību ģimenē, dispečers novērtē draudu līmeni un nosūta tuvāko patruļu.

Galvenais pēdējo gadu jaunievedums ir tas, ka policijai ir tiesības uz tūlītēju intervenci. Ja notikuma vietā darbinieks saredz tūlītējus draudus dzīvībai vai veselībai, viņam ir tiesības pieņemt lēmumu par vardarbības veicēja nošķiršanu uz laiku līdz 8 dienām. Tas nozīmē, ka pilngadīgai personai, kura rada draudus, var noteikt pienākumu atstāt aizsargājamās personas dzīvesvietu.

Kopš 2022. gada februāra tam vairs nav nepieciešams upura rakstveida iesniegums – policija uzņemas atbildību, ja saredz reālas briesmas.

Statistika par aizsardzības pasākumiem Latgalē:

• 2023. gads: 177 lēmumi par vardarbības veicēja nošķiršanu;
• 2024. gads: 125 lēmumi;
• 2025. gads: 80 lēmumi;
• 2026. gada pirmais ceturksnis: 23 lēmumi.

Turklāt Latgales tiesas aktīvi izsniedz lēmumus par pagaidu aizsardzību pret vardarbību. 2025. gadā reģionā tika saņemti 150 šādi nolēmumi. Tajā pašā laikā 2025. gadā Latgalē tika konstatēti 193 aizlieguma tuvoties upurim pārkāpumi un uzsākti 108 kriminālprocesi.

Elektroniskās aproces: tehnoloģijas papildu drošībai

Latgale ir kļuvusi par vienu no reģioniem, kur aktīvi tiek ieviesta elektroniskā uzraudzība vardarbības veicējiem. Tas ir uzraudzības līdzeklis, kas ļauj izsekot draudus radošās personas atrašanās vietai reāllaikā.

Stāstot par elektronisko monitoringu, policijas pārstāves piemin nesenu gadījumu no Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirkņa prakses.

2026. gada maijā policija uzsāka kriminālprocesu pret 1987. gadā dzimušu vīrieti. Neskatoties uz tiesas aizliegumu, viņš ieradās pie bijušās partneres un mēģināja ar viņu sazināties. Policija vērsās tiesā, un vīrietim kā drošības līdzeklis tika piemērots elektroniskās uzraudzības līdzeklis (elektroniskā aproce).

Šīs tehnoloģijas ievērojami atvieglo policijas darbu, jo sistēma automātiski dod trauksmes signālu, ja persona, kurai noteikts šāds ierobežojums, pārkāpj “drošības perimetru”.

Būtiskākās izmaiņas likumdošanā (2023.–2025. gads)

Pēdējos gados Latvijas tiesiskā bāze attiecībā uz vardarbību ģimenē ir ievērojami mainījusies. Valsts ir pastiprinājusi tiesiskos mehānismus, paredzot stingrākus ierobežojumus un atbildību.

Būtiskākās izmaiņas:

• 2023. gada 15. jūlijs: draudi nogalināt un vajāšana tika klasificēti kā “mazāk smagi noziegumi” (iepriekš – “kriminālpārkāpumi”), kas ļāva ievērojami palielināt sankcijas par šiem nodarījumiem;
• 2024. gada 1. janvāris: policija ieguva tiesības aizliegt bērna izvešanu no valsts, ja pastāv risks, ka viņš var kļūt par vardarbības upuri ārzemēs;
• 2024. gada 4. jūlijs: spēkā stājās Krimināllikuma grozījumi, saskaņā ar kuriem par šādiem vardarbības nodarījumiem vairs nevar piemērot sabiedriskos darbus vai naudas sodu. Paredzētie sodi ir kļuvuši stingrāki;
• 2024. gada 10. decembris: ieviesta administratīvā atbildība par seksuālu uzmākšanos (sods līdz 700 eiro), kas ļauj sodīt par darbībām, kas neietilpst kriminālpantos;
• 2025. gada 1. aprīlis: atviegloti pagaidu aizsardzības pieteikšanas procesi tiesā – veidlapas un procedūras kļuvušas cietušajiem saprotamākas.

Palīdzības ekosistēma: policija ir tikai pirmais posms

Cīņa ar vardarbību nebeidzas patruļas mašīnas aizbraukšanas brīdī. Policijai ir pienākums sastādīt ziņojumu un ne vēlāk kā nākamajā darbdienā nosūtīt to sociālajam dienestam, kas uzsāk individuālu darbu ar ģimeni.

Latgalē ir izveidojies unikāls sadarbības tīkls:

• centra MARTA filiāle Rēzeknē: Latgales policisti cieši sadarbojas ar filiāli, apmainās ar pieredzi un izmanto centra sagatavotos materiālus darbā ar upuriem. Centra speciālisti vada apmācības policijai, mācot darbiniekus atpazīt slēptās traumas pazīmes;
• bāriņtiesas: ja vardarbība notikusi bērnu klātbūtnē, informācija par to nekavējoties nonāk bāriņtiesā. Daugavpilī policija un bāriņtiesa veic regulārus kopīgus reidus riska ģimenēs;
• Pusaudžu resursu centrs: Daugavpilī un Rēzeknē policija sadarbojas ar šo centru, lai risinātu mobinga un vardarbības problēmas jauniešu vidū.

Kadru sagatavošana: psiholoģija ir svarīgāka par spēku

Mūsdienu policists nav tikai cilvēks formā, bet gan speciālists, kas prot strādāt ar traumu. Policijas darbinieki regulāri apgūst apmācību programmas, piemēram, “Policijas darbinieka rīcība gadījumos, kas saistīti ar vardarbību ģimenē” un “Bērnu tiesību aizsardzība”. 2025. gadā notika vērienīga konference, kas veltīta darbam augsta vardarbības riska apstākļos un šo risku novērtēšanai.

Reģiona skolās strādā “Drošības vēstneši”, kuri vada nodarbības bērniem, skaidrojot, kas ir vardarbība un kur vērsties pēc palīdzības, ja nelaime notikusi mājās.

Nevienaldzības kultūra

Valsts policijas pārstāves Tatjana Caune un Inese Snarska uzsver: nekādas elektroniskās aproces un bargi likumi nepalīdzēs, ja sabiedrība turpinās ignorēt problēmu.

“Šobrīd ir būtisks solis sperts, kad sabiedrība atpazīst vardarbību un ziņo par nodarījumiem, tomēr var novērot, ka vēl daļai uzskatu un attieksmes maiņas ceļš ir ejams,” norāda policijas pārstāves.

Viņuprāt, mediju loma šajā procesā ir milzīga. Kad medijos tiek atspoguļoti konkrēti gadījumi, kuros vardarbības veicēji saukti pie atbildības, tas palielina sabiedrības modrību.

Cilvēki sāk saprast: ziņošana par kliedzieniem kaimiņu dzīvoklī nav “stučīšana”, bet, iespējams, vienīgā iespēja izglābt kāda dzīvību.